Pilsētās un novados

Valmieras muzejā pagājušajā nedēļā norisinājās jau ceturtā zinātniskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Šogad klausītāji varēja dzirdēt 23 priekšlasījumus, tāpat referātu autoriem tā bija iespēja akadēmiskā vidē prezentēt sava pētījuma rezultātus un iesniegt tos anonīmi recenzētā konferences rakstu krājumā «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Visi darbi pēc konferences būs pieejami elektroniskajā izdevumā Latvijas Universitātes (LU) datubāzē.

Eiropas Parlaments nesen apstiprināja 1,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gadā. Līdzekļi piešķirti no ES Solidaritātes fonda (ESSF). Latvijā tos nolemts ieguldīt plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Par to, kur šo naudu izlietos mūsu pusē, un par aktuālāko meliorācijas sistēmu kopšanā stāsta Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.

Vidzemes plānošanas reģions kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sākts īstenot projektu «Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību» jeb  «WasteArt», kurā ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību iecerēts pievērst uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot sabiedrību, jo īpaši bērnus un jauniešus, par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

Ar pārliecību, ka nākamā Latvijas simtgade jāsāk pozitīvi, drosmīgi un radoši, Omniva sadarbībā ar vienu no Latvijas spilgtākajām un atzītākajām māksliniecēm – Elitu Patmalnieci – sagatavojusi pārsteigumus valsts pērlēm – piecām lielajām Latvijas pilsētām, tai skaitā arī Valmierai, kur Omniva pakomāts izdaiļots ar Patmalnieces mākslas darbu.

Piektdien koncertzālē Valmiera notika Valmieras Attīstības aģentūras rīkotā nu jau kārtējā Pēcpusdiena ar mēru. Šoreiz ievadā bija ieskats izglītības jomā Valmierā un Latvijā, pēc tam ar šogad paveikto un nelieliem nākotnes plānu ieskatiem sanākušos pēc kārtas iepazīstināja vispirms triju Valmieras pilsētas satelītu – pilsētai blakus esošo Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu – vadītāji, tad šo pašu tematu jau krietni plašākos rāmjos izvērsa Valmieras mērs Jānis Baiks, bet informatīvo daļu noslēdza ciemiņš no galvaspilsētas – Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš ar stāstu par 2019. gada ekonomikas piedāvātajām iespējām lielāku un mazāku projektu realizācijai pašvaldībām. Pēcpusdienu noslēdza kopīga diskusija par aktuālām lietām Valmierā, Vidzemē un valstī.

Kolhozu laiks... Šis nebūs stāsts par varu, sistēmu un politiku, bet par cilvēkiem.

Mazsalacas novadā valsts svētku laikā tradicionāli saka paldies ļaudīm, kuri kārtībā tur māju un sētu.

«Sveču mežs Skaņajā kalnā» ir tradīcija, kas mudina cilvēkus Ziemassvētku gaisotni baudīt pie dabas.

Vakar Liesma pabija Latvijas otrās simtgades Valmierā pagaidām dižākajā būvobjektā – Jāņa Daliņa stadionā. Kā allaž laipna un zinīga gida lomā bija objektā galvenais vīrs – ģenerāluzņēmēja SIA YIT INFRA Latvija būvdarbu vadītājs Aivars Lipskis, kurš pastāstīja gan par jau paveikto, gan par tuvākajā laikā ieplānoto:

Nominācija «Goda pilsonis» piešķirta VOLDEMĀRAM RAINAM par neatlaidību un drosmi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Rūjienas novadā

13. novembrī, dzejnieka Ojāra Vācieša 85. dzimšanas dienā, jau 16. reizi Carnikavas novada pašvaldība pasniedza O. Vācieša literāro prēmiju dzejā. Šogad par prēmijas laureāti kļuva dzejniece Daina Sirmā, kura naudas balvu – 1000 eiro (pēc normatīvajos aktos paredzēto nodokļu atskaitīšanas) – saņem par savu trešo dzejas krājumu «Dievaines», ko izdevis apgāds «Pētergailis», informēja Carnikavas pašvaldība.

20. novembrī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs sveica valmieriešu Rozīšu ģimeni, kurā tieši 18. novembrī pasaulē nāca meitenīte Alise. Viņa ir Latvijas simtgadē pirmā dzimusī valmieriete.

Arī šogad pēc biedrības «Valmieras – Gīterslo reģionu sadarbībai» iniciatīvas Ziemassvētku tirdziņā Gīterslo (Vācijā) varēs iegādāties Kocēnu novada adītāju un mājražotāju rokdarbus – vairāk nekā 400 darinājumus: vilnas zeķes un cimdus, trušu vilnas pēdiņas apaviem u.c., stāsta novada speciāliste Elīna Upīte.

Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienā, 18. novembrī, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notika svinīgs sarīkojums «No Brīvības līdz Brīvībai».

No 5. līdz 11. novembrim Dānijas pilsētā Herningā norisinājās 29. Eiropas sīkdzīvnieku izstāde. Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» sastāvā šajā lielajā izstādē piedalījās arī Kocēnu novada Šķirnes trušu saimniecība «Mežiņi» ar truškopi INGUNU VALDMANI priekšgalā:

Pirms divdesmit gadiem Tezē ciematiņā Francijā, kur bija sapulcējušies Tezē kopienas jaunieši no visas pasaules, kādā no tikšanās grupām bija iekļāvies arī tolaik jaunais beļģis Fransuā Kalē. Kādā vakarā pie ugunskura divi puiši no Latvijas ģitāru pavadījumā dziedāja tautasdziesmas. «Viņi dziedāja tik labi! Un tās ģitāras bija – vau! Katru vakaru pie viņiem sēdēju, un mani pieņēma, iedeva savu ģitāru (esmu mūziķis, spēlējis ar dažādām džeza grupām, pārvaldu dažādus instrumentus, bet mīļākais ir kontrabass). Tur sajutu tādu mieru! Pēc nedēļas visi brauca atpakaļ uz mājām, un latvieši mani uzaicināja ciemos. Man bija jāskatās kartē – kur tas ir, kā uz to Latviju var aizbraukt? Izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Par manu pirmo ceļojumu pie jaunajiem draugiem varētu sarakstīt grāmatu, tas bija amizanti un ilga divas dienas un divas naktis.

Valsts skaistās jubilejas reizē Valmiera bija izvēlējusies saviem godināmajiem pateikties uz teātra skatuves.

Latvijas valsts pasludināšanas dienā 18. novembrī, izskrienot, izstaigājot un izbraucot ar velosipēdu Latvijas kontūru, Valmieras sportiski aktīvie patrioti teju izdzīvoja mūsu zemes 100 gados izjusto. Ikkatrs no apmēram 160 dalībniekiem, tāpat kā Latvija savā gadsimta gājumā, varēja gan izvērsties plašā un raitā ceļā, gan līkumot pa šauru un piņķerīgu taciņu. Tāpat nācās spēkus pielikt pret grumbuļainu pacēlumu un kā svinot draiski laisties lejā pa gludu kalnu. Varēja atkal būt ne tikai ik dienu skatītās vietās, bet arī nokļūt šķietami aizmirstā apvidū, kur, liekas, izsenis neviens kāju nav spēris. Tāpat, kā pēc pasūtījuma, pāršķirstot Latvijas vēsturi, pilnai emociju buķetei nāca klāt mākoņi un skaidrs laiks, lietus šaltis, brāzmains vējš, pat sniega pārslas... Un tomēr galu galā un turpinājumā – gaišs debesjums un sildošs saules stars.

Laiks, kad padarīti pēdējie rudens darbi, līdz gada nogalei ir tāds klusāks periods, tādēļ īsti piemērots, lai dotos apmeklēt tuvākus un tālākus Latvijas novadus. Biedrībai «No Salacas līdz Rūjai» pieredzes apmaiņas brauciens rudenī jau ir kļuvis par tradīciju. Pērn pabijām Liepājas pusē, kur iepazināmies ar lauku teritorijā realizētajiem uzņēmēju, biedrību un pašvaldību projektiem, bet šoruden apmeklējām Gulbeni un Alūksni.

Rīgā, Latviešu biedrības nama Baltajā zālē, notika BJC «Skolēnu pils», Rīgas interešu izglītības metodiskā centra un skolu vēstures muzeju valsts simtgadei veltīts festivāls «Interesanti dažādībā – vienoti Latvijai». Tajā plašā spektrā sevi apliecināja dažādu tautību skolas: lietuviešu, poļu, igauņu, krievu, vācu un latviešu, prezentējot skolas vēsturi, izdejojot un izdziedot sev raksturīgo.