Sestdien notika 13. Saeimas vēlēšanas. Sešos vēlēšanu iecirkņos nākamo četru gadu Saeimas sastāvu lēma arī Kocēnu novada iedzīvotāji. Liesma pavēra visu sešu iecirkņu durvis, lai uzzinātu, kāds ir novada iedzīvotāju noskaņojums šajā Latvijas tautai atbildīgajā dienā.
Pavisam nesen ar šīm septiņām alejām pie Kocēnu sporta nama fotovariantā varējām iepazīties Kokmuižas svētkos, kad šī aleju tēma vijās cauri Kokmuižas svētku pasākumiem, bet no 3. oktobra līdz 30. novembrim šo izstādi «Septiņas alejas» ikviens interesents var skatīt Kocēnu 1. bibliotēkā.
«Kopā ar Rubenes draudzi esam iesaistījušies divos projektos, no kuriem viens, kas paredzēja Rubenes baznīcas apkārtnes labiekārtošanu un dārza izveidošanu, tikko, burtiski šajās dienās, pabeigts. Tā ka viss notiek pēc iecerētā plāna,» par paveikto stāsta Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs ARTIS EGLĪTIS.
Sestdien notikušās 13. Saeimas vēlēšanas vēsturē ieies ar vēlētāju zemāko aktivitāti atjaunotās brīvvalsts laikā – aktīvākie Latvijā izrādījušies vidzemnieki ar 60,96%.
Žurnāliste un dūla Linda Rozenbaha Valmieras integrētajā bibliotēkā tikās ar lasītājām, pārsvarā jaunajām māmiņām, stāstot, kā vairāku gadu garumā tapusi grāmata «Dziedinošas dzemdības».
Rudens ar savām bagātīgajām dārza veltēm nesen apciemoja arī biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» zupas virtuvi. Tur notika ES atbalsta fonda kārtējā nodarbība, šoreiz par tēmu «Dārzeņi manā galdā».
1. oktobrī Valmierā viesojās Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, pašvaldības, Valmieras pilsētas pārstāvniecības Rīgā, Vidzemes Olimpiskā centra un Valmieras Attīstības aģentūras pārstāvjiem tika pārrunātas sadarbības iespējas.
Ienākot neapkurinātā telpā, piemēram, noliktavā, pirtī, pagrabā, pretim cērtas pelējuma smaka, un ar to piesūcas apģērbs, dokumenti u.c. «Eiropas valstīs cilvēki izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas, ar kurām vienkārši un efektīvi tiek novērsts pelējums un uzlabots mikroklimats telpās. Turpretim Latvijā cilvēkiem ir samērā maz informācijas par šīm jaunajām iespējām, tādēļ viņi tās neizmanto un ir spiesti sadzīvot ar pelējumu un pelējuma smaku,» skaidro dipl. inž. SIA «Materiāli» speciālists Egīls Emersons.
Burtnieku novada pašvaldības SIA BN Komforts ir uzņēmums ar daudzām funkcijām, kuras ikdienā daudzi novadā dzīvojošie jūt sniegto pakalpojumu veidā. Uzņēmuma valdē ir divi cilvēki – novada pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš un INETA MATVEJEVA, arī uzņēmuma vadītāja diendienā. Ar viņu, par savu varēšanu pārliecinātu sievieti ar tehnisko izglītību un ar krampi, šodienas saruna Burtniekam.
Oktobris ir mēnesis, kad vēl pilnā sparā rit darbi dažādos celt-niecības objektos, kur tiek būvēts no jauna un rekonstruēts jau esošais. Par šīm lietām un vietām, kā arī par citām būtiskām norisēm Burtniekam stāsta Burtnieku novada pašvaldības direktors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ:
Uz Valmieras Jauniešu domes rīkoto priekšvēlēšanu diskusiju Balsot vai bastot? noslēguma pasākumu 20. septembrī bija ielūgti četru partiju pārstāvji, taču Latvijas Krievu savienības kandidāti neieradās, līdz ar to spēles laukumā palika trīs partijas – Jaunā Vienotība, partiju apvienība Attīstībai/ Par! un Nacionālā apvienība. Iepazīstinot ar sevi, kandidāti pastāstīja:
28. septembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, zemkopības ministrs un valsts augstākās amatpersonas sveica Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2018» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus.
Starpvalstu projekta «Miera maize» forums «Miers un lauksaimniecība» šogad, kā zināms, no 26. līdz 28. septembrim notika Igaunijā un Latvijā. Tā laikā Sangastes pilī Igaunijā un Ķoņu dzirnavās Latvijā risinājās piektā lauksaimniecības konference «Reģionālā un starptautiskā sadarbība: vietējais kļūst globāls», kurā piedalījās lauksaimniecības nozares vadītāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no vērienīgajā projektā iesaistītajām valstīm – Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Čehijas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas, kā arī pārstāvji no Ukrainas un Somijas.
Kad šā gada martā «Liesma» pabija Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecībā «Ceriņi», tieši todien tur bija spāru svētki jaunajai govju kūtij. Nu ir iemesls vēlreiz doties uz Latvijas otru labāko aizvadītā pārraudzības gada Holšteinas šķirnes ganāmpulku, jo tā augstražīgāko govju grupa jau kādu laiku mājo jaunos, paaugstināta komforta apstākļos.
Turpinot iepazīstināt ar Rūjienas novada pašvaldības ikgadējā projektu konkursa «Iedzīvotāji veido savu vidi» šogad finansiāli atbalstītajiem un iedzīvotāju vai to nodibinājumu jau realizētajiem projektiem, «Liesmai» atkal bija prieks pieteikties ciemos uz 2004. gadā dibināto biedrību «Laņģezers». Tā, kā zināms, ir uzņēmusies nebūt ne vieglo atbildību par atpūtas vietas «Laņģezers» labiekārtošanu un uzturēšanu tuviem un tāliem atpūtniekiem.
Šodien Valmierā sengaidīts notikums – izglītības un zinātnes ministra un LOK vadības klātbūtnē trijos pēcpusdienā oficiāli tiek atklāts jaunais peldbaseins. Izrādās, viena lieta ir visai sarežģīto un specifiskām tehnoloģijām piepildīto ēku uzcelt un aprīkot, krietnu laiku – daudz vairāk par plānoto – aizņēmusi arī peldbaseina nodošana ekspluatācijā. Tā kā šī ir trešās kategorijas sabiedriskā būve, tad te visas konstrukciju pārbaudes no Būvniecības kontroles biroja puses trīstik skrupulozas un dokumentētas ar īstiem zīmogotu papīru kalniem! Ilustrācijai: pie katras no 40 tūkstošiem (!) baseina griestu metāla konstrukciju skrūvju ir īpašs skrūvētāja un būvuzrauga marķējums. Par visu šo piņķerīgo procesu, kas no ieceres līdz realizācijai ildzis apaļus 10 gadus, Liesmai vakar pastāstīja Valmieras domes priekšsēdis Jānis Baiks:
Otrdien, 25. septembrī, Valmieras bibliotēkas direktores vietniece Svetlana Jodo, Vidzemes džudo skolas «Valmiera» vadītājs Ventis Beķeris un starptautiskās nevalstiskās organizācijas «Peace Week Institute» (Miera nedēļas institūts) prezidents Judži Mijata (Yuji Miyata) parakstīja apliecinājumu par atbalstu Valmieras vides deklarācijai.
Večiem ierastāk uz lielo ezeru kaimiņzemē doties saltā ziemā, kad Peipusā pēc bļitkotājiem sauc milzīgi starp Igauniju un Krieviju migrējoši asaru bari. Protams, gardos asspurainos svītraiņus, par kuru filejām bagātajā Šveicē – tā pirms pāris gadiem dzirdēju pašus igauņu zvejniekus stāstām – pircēji noskaitot pat 36 eiro kilogramā, ezerā var meklēt arī vasarā, taču šoreiz izbrauciens uz Peipusu bija pavisam ģimenisks. Ar virsuzdevumu – vienkārši dīki pavadīt pāris dienas dižā ezera piekrastē.
Vai zināt, ka mūsu kaimiņu Strenču novadā iedzīvotāju vairāk nevis tā galvaspilsētā, bet gan Sedā? Taču tā tas ir. Protams, Seda, kas cēlusies no kūdrinieku ciematiņa, ir vieta ar Latvijai joprojām savdabīgu nacionālo kolorītu, taču katrs izņēmums tomēr mēdz būt interesants. Pilsētas centrs, tīrs un saposts, iebraucējam neviļus liek ar laika vilcienu atgriezties pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tai pašā laikā viena otra privātmāja ar dārzu vasaras sezonā droši varētu konkurēt ar valmieriešu būvēm Burkānciemā vai Jāņparkā.
Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā «Olimpiskā diena 2018» piektdien 650 norises vietās visā Latvijā kopā pulcēja jaunu pasākuma dalībnieku rekordskaitu — vairāk nekā 145000 dalībnieku no 95 Latvijas novadiem un pilsētām.