Pilsētās un novados

Lieliskiem laikapstākļiem klātesot, jautri sportiskā gaisotnē sestdien Vaidavā uz Vaidavas ezera ledus norisinājās tautas slēpojums «Slēpo un Vaidi».

Pirms nedēļas pirmdienā Valmieras Rotari klubā turpinājās vēl pagājušā gadsimtā iedibinātā labā tradīcija – atkal ciemos pie rotariešiem kopā ar šī pasākuma krustmāti Kocēnu novada izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi bija ieradušies labākie bijušā Valmieras rajona vidusskolēni – abu Valmieras ģimnāziju, trīs Valmieras vidusskolu, kā arī Rūjienas, Mazsalacas un Naukšēnu vidusskolu izvirzītie centīgi un daudzpusīgi aktīvi jaunieši. Jau 22. reizi viņiem no pašu kluba biedru ziedojumiem sarūpētās stipendijas pasniedza Valmieras rotarieši.

Viņtrešdien Valmieras pilsētas pašvaldībā notika pilnveidotā tematiskā plānojuma «Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija» apspriešanas sanāksme. Ar plānojuma papildinājumiem klātesošos iepazīstināja tā izstrādātāji – SIA «Reģionālie projekti» un SIA «E. Daniševska birojs» pārstāvji.

Ar pārmaiņām ierastajās gaitās un ritmā šovasar nāksies sadzīvot rūjieniešiem, jo pilsētā vienlaikus tiks uzsākti un realizēti trīs vērienīgi ūdensapgādes un apkures modernizācijas projekti. Par tiem un citām uzņēmuma aktualitātēm saruna ar pašvaldības SIA «Rūjienas siltums» valdes locekli GINTU VĒVERI un siltuma nodaļas vadītāju RAIVI BEITIŅU.

Rūjienas novada sporta skola, kā zināms, ir izveidota, pateicoties Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas novadu savstarpējās sadarbības līgumam un šo novadu kopfinansējumam. Par to, cik rezultatīvs bija aizvadītais gads un cik augstas latiņas jāpārvar šogad, stāsta sporta skolas direktore LĪGA STUPELE.

Līdz ar jauno gadu esam sagaidījuši noturīgu ziemu ar krietnu sniega segu, kas beidzot mums ļauj izbaudīt īstos ziemas priekus, to skaitā arī distanču slēpošanu.

Valmieras integrētā bibliotēka nodrošina iespējas lasīt, klausīties, skatīties, apgūt, pētīt, piedalīties.

Saprotot, kā veidojas pašvaldību budžets, un redzot, cik dramatiski ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits laukos, tikai par loģisku var saukt novados veikto izdevumu optimizāciju, tajā skaitā arī bibliotēkās. Nav vairs treknie gadi, kad pēc mūsdienu standartiem aprīkotā, bet dažkārt maz apmeklētā lauku bibliotēkā visu dienu varēja algot bibliotēkas vadītāju un bibliotekāru. Lai arī pastāv Bibliotēku likums, Rūjienas novada dome pirmā ierastajā kārtībā uzdrošinājās veikt pārmaiņas.

Sēļu muižas dzīvojamajā mājā plašākā telpa ir atvēlēta bibliotēkai.

Latvijas simtgadē Mazsalacā tika pabeigta Parka ielas posma rekonstrukcija. Tagad Parka iela ir asfaltēta un tai blakus esošā ietve ir bruģēta.

«Tā bija sagadīšanās, ka izvēlējos melioratora profesiju. Dzīvoju Mālpilī, kur tolaik bija Mālpils hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums. Pēc pamatskolas beigšanas man bija jāiet uz Siguldas vidusskolu. Dokumentus gan iesniedzu, bet bija bail aiziet no mājām. Jauniešu grupa, kas bija tehnikumā iesnieguši dokumentus, tika iesaistīti apkārtnes uzkopšanā. Arī es piedalījos, un direktors mani aicināja kārtot eksāmenus. Piekritu un nokārtoju. Lai arī konkurence nebija maza – 4,6 pretendenti uz vietu, mani uzņēma. Priecājos, ka esmu atkal mammai zem brunčiem (viņa tolaik strādāja tehnikumā) un vēl četrus gadus varēšu dzīvot mājās. Tā kļuvu par melioratoru, līdz tam nezinot, kas tas ir.

Šajā atbildīgo hierarhijā pašā augšā ir valsts. Par aktualitātēm stāsta Valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.

Par pašvaldības aktivitātēm meliorācijas jomā stāsta Burtnieku novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja ELĪNA RULLE:

VALDIS CIRCENIS vada zemnieku saimniecības «Jaunstrūkas» un «Irbītes», kuras atrodas Plāņu un Trikātas pagastā. Uzņēmums zemes meliorēšanu uzsāka pirms sešiem gadiem, kuru laikā meliorēta lielākā daļa apsaimniekotās platības. Teritoriju sakārtošanas process prasa lielus finansiālus ieguldījumus, un tas atmaksājas tikai pēc pieciem vai sešiem gadiem, bet ļoti pozitīvi ietekmējis saimniecības kopējo ražību. Tehnika, kas nepieciešama, lai meliorācijas sistēmu saglabātu labā kārtībā, ir ļoti dārga. Saimniecības īpašumā ir Case ekskavators, ar kuru pamatā tiek veikti vajadzīgie darbi. Ar dronu palīdzību tiek identificētas problēmas zonas platībās, lai vēlāk dotos uz lauka un apsekotu to.

«Mūsu problēmas neatšķiras no pārējās Latvijas problēmām,» stāstījumu par ceļu infrastruktūras uzturēšanu kārtībā sāk Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

Varētu teikt, ka Naukšēnu novadā patlaban iestājusies neliela bibliotēku krīze, jo Naukšēnu bibliotekāre Sarmīte Praudiņa atveseļojas pēc operācijas, bet aizvietotāja strādā nepilnu darba dienu, savukārt Ķoņu bibliotekāre un kultūras darba vadītāja Egita Podniece uzrakstījusi atlūgumu pēc pašas vēlēšanās. Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja Ņina Krastiņa gan sola tuvākajā nākotnē šo situāciju labot, aicinot darbā citu speciālistu, jo pašvaldības līdzekļi ir pietiekami, lai ķoniešiem būtu sava sava gaismas pils, kur iepazīt jaunāko literatūrā un periodikā. Toties ar pilnu jaudu darbojas Naukšēnu novada vidusskolas bibliotēka, par ko stāsta tās vadītāja INGA MEDNE:

No 17. līdz 20. janvārim Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība kopā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju «Live Rīga» un Jūrmalas pilsētas pašvaldību piedalījās starptautiskajā tūrisma izstādē Somijā «Matka Nordic Travel Fair 2019», kas ir lielākais notikums Ziemeļvalstu tūrismā.

Radoši un līdzi jūtoši cilvēki sarūpējuši vajadzīgos adījumus.

Darbs ar jaunatni vienmēr būs izaicinājums, jo tas prasa pacietību un patiesu interesi, lai spētu jauniešus iesaistīt sabiedrībai un pašiem nozīmīgos notikumos. Tāpat mērķauditorijas intereses un vajadzības ir ļoti mainīgas. Kopš pagājušā gada rudens jaunatnes jomā Beverīnas novada pašvaldībā notikušas vairākas pārmaiņas – jaunatnes lietu speciālistes darba pienākumus sākusi pildīt Marika Daļecka un jauniešu centrs kļuvis mobils.

Kad Liesma jautā Brenguļu alus ražotājiem: kāds bijis 2018. gads?, alus brūvētājs Māris Freivalds pieticīgi atbild, ka veiksmīgs! Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad vasaras bijušas mazāk saulainas, alus patēriņš audzis par 12,5%. Labvēlīgs bijis karstais un saulainais laiks, lai alus baudītāji viesotos SIA «Abula» alus dārzā Brenguļos, gan arī to baudītu visā Latvijā. Tā rezultātā Freivaldu ģimenes uzņēmums godināts Beverīnas novada Ražas ballē kā lielākais nodokļu maksātājs.