Pilsētās un novados

Valsts svētku mēnesī sarkanbaltsarkanā lentīte tiek nēsāta pie apģērba. Latvijas iedzīvotāji tā pauž, ka ir tuvi savai valstij un gatavi kopā atzīmēt Lāčplēša dienu un svinēt Latvijas 101. dzimšanas dienu.

7. novembrī, kad Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par iecerēto Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, tās pretinieki vai no visiem valsts novadiem ieradās Rīgā, lai, nomainot valsts medicīnas darbinieku protesta akciju pret nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu turpmākajiem gadiem, piedalītos novadu Tautas sapulcē. Tur bija arī Rūjienas novada pārstāvju grupa.

Nesen Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, godināja Zemkopības ministrijas prestižā konkursa «Sējējs 2019» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus. Nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» konkursa Laureāta gods tika LPKS «LATRAPS» no Jelgavas novada, bet veicināšanas balvas – LPKS «Daiva» no Rūjienas novada un LPKS «Viļāni» no Viļānu novada. 

Sestdien 2054 interesenti Latvijā klātienē rakstīja Pasaules diktātu latviešu valodā, viņu vidū 41 – Valmierā. 

Atzīmējot 100. gadadienu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes bataljoni visā Vidzemē piedalīsies vietējo novadu rīkotajos lāpu gājienos un, atsaucoties uz vietējo skolu un bērnudārzu aicinājumiem, tiksies ar bērniem un jauniešiem, pastāstot par Zemessardzi un dodot iespēju aplūkot un pielaikot ekipējumu. 

Mums, VTU Valmiera stūres­vīriem, bija reizē tas prieks un gods vizināt uz Vāciju mūspuses brīvprātīgos ugunsdzēsējus, tad nu šeit uzrakstu, kā mums tur gāja.

Jau kopš 17. gs. Dikļu pagastā atradusies Budenbrokas muižas zeme, uz kuras vēlāk tapusi vēsturiskā apbūve, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām. Līdz ar to šī gada pavasarī tika dibināta biedrība «Budenbrokas muiža», kurā apvienojušies vietējie Budenbrokas iedzīvotāji, lai pētītu muižas vēsturi, rādītu to interesentiem, kā arī tīrītu un atjaunotu vēsturisko parku un ienestu tajā jaunas vēsmas.

Šonedēļ visā Latvijā norisinās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcija «Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos».

Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem gūtas uzvaras diena tālajā 1919. gada 11. novembrī ne tikai pār pretinieku, bet arī pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai.

Alojietis Egils Viļumsons ir galdnieks otrajā paaudzē un SIA Alewood īpašnieks. Uzņēmums Alojā darbojas kopš 2013. gada, veicot dažāda veida galdniecības, celtniecības un restaurācijas pasūtījumus kā Latvijā, tā ārpus mūsu valsts robežām.

Pārmaiņas notikušas Naukšēnu novada pašvaldības policijā. Tās iepriekšējais vecākais inspektors Pēteris Ķīkulis ir devies pensijā, bet kopš oktobra sākuma pašvaldības policijas priekšnieka pienākumus veic naukšēnietis Dzintars Kazakēvičs.

No 7. novembra Naukšēnu Cilvēkmuzejā būs skatāma interesanta izstāde Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti, kas tapusi projekta ietvaros, ko īstenojusi Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA: 

Erasmus+ projekta Nacionālie lepnumi Eiropas kontekstā ietvaros  8. – 12. oktobrī Naukšēnu novada vidusskolas delegācija – 9. klases skolnieces Signe Dita Timma, Evija Ungure, 10. klases skolnieks Rūdolfs Gailis, 11. klases skolnieks Daniels Davidovs, 12. klases skolnieks Kristaps Miņickis un skolotājas Daina Tentere, Inga Pētersone – viesojās geizeru un vulkānu zemē  Islandē.

Vakarrīt Valmierā jau bija uzsnidzis pirmais nopietnais sniedziņš – tas ir signāls, ka laiks posties uz finišu ceļu un ielu karsto darbu veicējiem. Kopumā gan pilnīgs klusums šajos objektos neiestāsies, gan laika apstākļi, kad vairs tikai paretam parādās īsta ziema, gan daudzas jaunas tehnoloģijas ļauj ceļiniekiem strādāt, ja vajadzīgs, faktiski bez pārtraukuma.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (turpmāk – VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šī gada vidū Cēsu pašvaldība iniciatīvas «Tīri.Labi.» ietvaros apņēmās kļūt par bezatkritumu pilsētu, ieviešot bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus kā pašvaldības, tā vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī. Tuvojoties gada nogalei un iniciatīvas noslēgumam Cēsīs, gan pašvaldības pārstāvji, gan iedzīvotāji un bezatkritumu dzīvesveida aktīvisti dalās pirmajos secinājumos par Cēsu pilsētas potenciālu ceļā uz bezatkritumu pilsētas statusu.

Jau mēnesi Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē «Pienenīte» enerģijas patēriņa dati tiek apkopoti un izvērtēti, izmantojot tiešsaistē pieejamu datu monitoringa sistēmu. Tās pamatuzdevums ir sniegt informāciju par šoruden PII «Pienenīte» telpās ieviesto zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Turklāt sistēma seko līdzi arī patērētajai elektroenerģijai, ūdenim un apkopo informāciju no temperatūras, mitruma un CO₂ līmeņa mērītājiem.

Uzņēmējdarbība īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT) var nozīmēt dažādus ierobežojumus un sarežģījumus, tādēļ daudzi to uzskata par klapatām. Kempinga "Klintis" valdes locekle Natālija Jegorska, kura piekrita dalīties pieredzē par uzņēmējdarbību šādā teritorijā, gan teic, ka jūtas pagodināta darboties tik labā vietā un saudzēt dabu.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) jauno reindžeru grupa savā rudens sapulcēšanās reizē tikās ar Valsts vides dienesta inspektoru Zigmāru Danci un sabiedrisko inspektoru Jāni Ozoliņu un iepazina viņu ikdienu. Vēlāk kopā ar Dabas izglītības centra (DIC) "Ziemeļvidzeme" speciālisti Intu Somu jaunieši devās nelielā lašveidīgo nārsta sargāšanas reidā gar Salacu. Nākamajā dienā ap pussimt skolēnu viesojās centrā Salacgrīvā, kur tieši no jaunajiem reindžeriem uzzināja daudz ko par zivīm un ūdens piesārņojumu. "Bērni mācījās sarunāties ar sabiedrību. Viņiem tas izdevās," priecājas I. Soma.

Ja vaicāsiet kādam, vai viņš ir par vidi, kurā dzīvo daudzas putnu sugas, sastopami retāki augi, daudzi atbildēs apstiprinoši. Tiem, kas dzīvo un saimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nākas piemēroties nosacījumiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Cik viegli ir izdarīt izvēli par labu cilvēka ērtībām vai dabas vajadzībām, vaicājām pašiem saimniekiem, kam nākas darboties liegumos.