Vakar vakarā tūlīt pēc Vācijas Gīterslo apriņķa delegācijas ierašanās Rīgā ilggadējie vācu draugi kopā ar biedrības «Valmieras un Gīterslo apriņķu sadarbībai» valdes locekļiem ieradās svinīgā pieņemšanā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa.
Pēc publikācijām par Valmieras tirgū pamanīto saņēmu dažu bargu pieprasījumu mazāk rakstīt par puķēm vai redīsiem, bet nesaudzīgi vērsties pret šajā tirgū it kā esošajām kliedzošajām nepareizībām. Netikdams skaidrībā, ar ko pareizs tirgus atšķiras no nepareiza un vai pareiza tirgošanās vispār vairs ir tirgus, meklēju atbildi gudros rakstos. Tā internetā atradu 71371 mācību materiālu par tirgu, par gudru, arī viltīgu tirgošanos. Kamēr visus tos neizpētīšu, pat nemēģināšu Valmieras tirgus nepareizības izvērtēt un lūdzu pieprasītājus pagaidām doties... smaržīgās dillēs.
Otrdien Valmierā tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas 96. gadadiena, atceroties un godinot 1919. gada Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīrus ar gājienu un piemiņas brīžiem.
Piektdien Valmieras novada fonds (VNF) deva zaļo gaismu 16 projektu idejām Valmierā un apkārtējos novados, noslēdzot līgumus ar to īstenotājiem. Deviņas iniciatīvas atbalstītas fonda projektu konkursā «Sev, tev, novadam», septiņas — Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) konkursā «Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2015». Projekti kopsummā atbalstīti par vairāk nekā 5000 eiro.
Ja arī Tu vēlies sajust pozitīvas emocijas, iemācīties dažādus darbiņus, papildināt zināšanas, spēlēt spēles, atrast sevi, iegūt jaunus draugus vai vienkārši labi pavadīt laiku, zini: fonds «Iespēju tilts» ir atvērts ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam ar īpašām vajadzībām.
«Liesma» jau vēstīja par SIA «VTU Valmiera» lielo notikumu — čehu kompānijas «Iveco» sešu un vācu ražotāja «Setra» četru autobusu iegādi pasažieru ērtību un uzņēmuma darbinieku — autovadītāju darba apstākļu uzlabošanai. Tā kā «VTU Valmiera» ir uzņēmums ne tikai Valmierā, bet tā filiāles ir arī Valkā, Smiltenē un Rūjienā, tad divi jaunie, komfortablie «Iveco» autobusi nonākuši arī rūjieniešu rīcībā. Plašāk stāsta Rūjienas autoostas vadītāja ARTA ŪDRE.
«Audzinātāj, bet kad Rūjienai ir vārda diena?»
Piekritīsiet, ka pilsētas svētki daudzviet jau ir pierasti, bet pilsētas vārda diena? Pašlaik, neskaitot Rūjienu, Latvijā to svin vien Auce. Bet kā aizsākās šī tradīcija Rūjienā? Pēc atbildes devāmies pie pilsētas izstāžu zāles vadītājas LĪGAS SILIŅAS. Izrādās, ka viss aizsācies ar kāda maza zēna jautājumu. Neviens tagad pat vairs nezina šā ziņkārīgā zēna vārdu, bet interesants stāsts gan palicis.
Tā kā konkurss «Sakoptākais namīpašums Rūjienas novadā 2014» noslēdzās un tā nominanti apbalvojumus saņēma pērn vēlā rudenī, kad salnas un sals jau bija nokoduši vasaras godību, «Liesma» uz trim sakoptākajiem īpašumiem ciemos pieteicās tagad — ceriņziedu laikā.
Rīt, 29. maijā pl. 18 Rūjienas kultūras namā pasākumā «Rūjienas vārda dienas svinības» pilsētas iedzīvotājus un viesus iepazīstinās ar Rūjienas pašu jaunāko suvenīru. Par tā tapšanu «Liesmai» stāsta SIA «Liepkalni» mārketinga vadītāja IEVA ZARIŅA.
Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» valsts augstākajam amatam virza savu stabilizatoru Sergeju Dolgopolovu
Dzīvesprieku un darbīgumu biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» Valmieras dienas centrā un zupas virtuvē arvien ienes brīvprātīgie — dažādu valstu jaunieši. Tā tas ir arī pašlaik, kad kopš pērnā gada rudens tur strādā Nora no Ungārijas un Severīns no Ukrainas.
Pagājušajā nedēļā Valmieras integrētajā bibliotēkā plašākai sabiedrībai tika atklāta galda spēle «Atrodi sevi Eiropā».
Burtnieku novada pašvaldības domes deputāts EDVĪNS STRAUME ir kluba «Pārgauja» valdes priekšsēdētājs, kā arī nekustamā īpašuma iznomātājs. Viņam pieder trīs būves un divi zemes gabali, kā arī zemes gabals kopīpašumā Valmierā, divi zemes gabali un būve Valmieras pagastā, kā arī dzīvoklis un kopīpašums Rīgā. Straume ir arī 2008. gada Toyota Auris īpašnieks, viņam ir 6500 eiro skaidras naudas uzkrājums, deputāts veicis vairākus darījumus — pārdevis īpašumu Sēļu pagastā par 32000 eiro, nopircis īpašumu Valmierā par 25000 eiro un automašīnu Toyota Auris par 5100 eiro. Deputātam ir 87000 eiro parādsaistības. Novada pašvaldībā nopelnīti 23590 eiro, VSAA pensijā izmaksājusi 2999 eiro, no Lauku atbalsta dienesta saņemti 1915 eiro, bet no saimnieciskās darbības SIA «Valmieras tipogrāfijā Lapa», kā arī SIA «I un M serviss» kopā 16953 eiro, savukārt no īpašuma pārdošanas SIA «Stingers Vidzeme» un «I.R.Fonds» kopā gūts 34586 eiro ienākums.
Deputāts MĀRTIŅŠ ĀBELE ir datortehniķis SIA «Tīkla Eksperts», Valmieras pašvaldības Valmieras sākumskolas direktora vietnieks IT jomā un informātikas skolotājs, SIA «Mācību un konsultāciju centra ABC» datorkursu pasniedzējs, SIA «Jal Net» valdes loceklis. Viņam pieder dzīvoklis Valmierā un zeme Brenguļu pagastā, 2007. gada Suzuki Grand Vitara un Hyundai Coupe. Pērn SIA «Tīklu eksperts» algā saņemti 642 eiro, Valmieras pašvaldībā 7488 eiro, SIA «Jal Net» 310 eiro, novada pašvaldībā gūts 365 eiro ienākums, kā arī saņemts 80 eiro honorārs SIA «Mācību un konsultāciju centrs».
Mazi atmiņtēlojumi
Kad 1948./49. gada sezonas repertuārā iekļāva konkursā godalgoto Friča Rokpeļņa lugu «Raiņa jaunība», uz ziņojumu dēļa darbojošos personu sarakstā ieraudzīju arī savu vārdu. Man bija uzticēta Latgales puiša Donāta lomiņa, ko vēlāk tēloju arī kinofilmā «Rainis». Lai labāk izprastu laikmetu un vidi, kurā dzīvoja un darbojās Rainis, teātris un Rakstnieku savienība rīkoja izbraukumus uz Jasmuižu un Talsiem. Tajos piedalījās grupa aktieru un rakstnieku — lugas autors, K. Krauliņš, J. Niedre, K. Krūza, R. Sēlis, I. Lēmanis, teātra literārās daļas vadītājs J. Vanags u.c.
Piektdien priekšpusdienā bija vēsturisks brīdis Valmieras siltumapgādē — Dzelzceļa ielā 7 oficiāli tika atklāta Valmieras enerģijas jaunā ar biomasu (šķeldu) kurināmā katlumāja. Tā kā sabraukuši lielākoties bija tehniski ļaudis, pasākumā iztika bez teatrāliem uzvedumiem, skanēja vien runas par tehnoloģijām, tehniskajiem parametriem, jaunās katlumājas piedāvātajām iespējām...
Pagājušās nedēļas nogalē vērienīgu notikumu piedzīvoja tie, kam sirdssaknes dzītas Trikātas pusē. Atzīmējot Trikātas pamatskolas 77 darba gadus, aicinot uz salidojumu skolas absolventus no malu malām, tika stāstīta arī novada vēsture. Tās lappusēs teikts, ka šopavasar paiet arī 330 gadu izglītības pirmsākumiem Trikātā.
Parasti maijā skolās ir ražas svētki, kad mācīšanas un mācīšanās prieks, uzņēmība, pacietība un neatlaidība svin uzvaru. Noslēdzies ir lielais olimpiāžu maratons, katra skola izvērtē savus sasniegumus. Īpaši liels gandarījums ir arī Beverīnas novada J. Endzelīna Kauguru pamatskolai. Pie mums mācās 113 skolēni, no kuriem olimpiādēs piedalījās 41,6%. To skaitā 40,4% kļuva par olimpiāžu laureātiem, savas zināšanas apliecinot dažādos mācību priekšmetos.
Krīzes laikā daudzi mazie lauku veikaliņi pārtrauca darbu. Dažas ēkas joprojām atstātas novārtā, citas jau sen pagalam izsaimniekotas, bet prieks par tām, kas tikušas pie jauna īpašnieka.
Vairāk nekā 100 līdzcilvēku kļuvuši par Beverīnas novada «Jaunpalejās» iekārtotās Patvēruma mājas regulāriem atbalstītājiem.