17. — 19. jūlijā notika Naukšēnu novada svētki. Šogad tiem bija dota devīze «Starp mašīnām, motoriem, meitenēm», tādēļ jau pirms svētkiem Naukšēnos iestāžu un dzīvojamo māju pagalmos parādījās gan grezni izrotāti transportlīdzekļi, gan daiļas dāmas.
Jūlija pēdējā nedēļā ik gadu notiek jau par tradīciju kļuvušie Ķoņu kalna svētki. Arī šogad kalna virsotni, piekāji un vēderu (karjeru) ieskandināja dziesmas, sportotgribētāju soļu dipoņa, aktieru balsis, bērnu čalas, izkapts švīksti zālē un strīķa metāls, jo notika šīgada jauninājums — pļaušana ar rokas izkapti. Bet visu pēc kārtas.
Naukšēnu kauss «Pludmales volejbolā 2:2» noslēdzās 15. jūlijā. Pagājušajā gadā pludmales volejbola laukumiem tika veikti atjaunošanas darbi, kas šogad vairs nebija jādara. Ārpus sacensību laika laukumi bija brīvi pieejami treniņiem. Pirms sacensībām pietika ar laukumu līdzināšanu un irdināšanu, kas vasarīgo sporta veidu padarīja spēlētājiem kvalitatīvāku un baudāmāku. Šogad turnīrs tika aizvadīts piecos sabraukumos, kas notika darbdienu vakaros. 11. un 18. jūnijā notika pirmie divi posmi, sekoja saulgriežu nedēļas pārtraukums, atlikušie trīs posmi bija 1., 8. un 15. jūlijā. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laika apstākļi mūs lutināja ar sausu, saulainu laiku.
Nobeigums.
30 metrus pirms autostāvvietas pie Vaidavas pilskalna pa labi sākas taka uz neparastiem akmens krāvumiem. Pa ceļam — zīmju akmens, ziedokļa akmens, būtībā svētakmens. Tajā var saskatīt arī lidojoša putna siluetu, kas lido uz austrumiem. Diemžēl to papildina nesenos laikos iekalta neregulāra piecstaru zvaigzne. Kādreiz tādas lietoja ļauno garu atbaidīšanai, mūsu senčiem līdzīga zīme ir lietuvēna krusts.
Mūsdienu mainīgajā pasaulē ir dažas lietas, kas nemainās. Un tās ir vasaras nometnes Ķoņu skolā. Avārijas brigāde vien jau trešo gadu, bet pārējās... nu, kurš gan tās var saskaitīt!
Lai paplašinātu mežu īpašnieku zināšanas par nekoksnes resursu daudzveidību un to izmantošanas iespējām, LLKC Mežu konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes MKPC nodaļa vakar Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecībā «Bužas» kopā ar tās saimnieku Aivaru Dirnēnu rīkoja izglītojošu semināru «Pirtsslotas — viens no meža, meža pļavu nekoksnes resursu izmantošanas veidiem cilvēka veselības nostiprināšanā un uzturēšanā».
Pagājušās nedēļas nogalē ar 24 stundu klavierspēles maratonu Valmieras novada fonds atklāja trīs publiskās klavieres pie Vidzemes Augstskolas, Mūzikas skolas un Dzirnavu ezeriņa netālu no Veselības centra. Turpmāk valmierieši aicināti radīt skaņdarbus brīvā dabā un pašu priekam rūpēties, lai mūzikas instruments kalpotu ilgi.
Vasara ir laiks, kad gan lielākas, gan mazākas pilsētas svin svētkus, atzīmējot katru aizvadīto gadu pilsētas godā. Pagājušajās brīvdienās savu 87. jubileju svinēja arī tā, kuras novads iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Tā ir Mazsalaca — mazs novads ar lielu atbalsi.
Vasaras pirmais mēnesis ritēja pilnā sparā, kad no Valmieras Kultūras centra nāca piedāvājums doties apmaiņas programmā Erasmus+ uz Lietuvu un iekļauties nedēļu ilgā projektā jauniešiem Ar kultūru — pret jauniešu bezdarbu. Gada karstāko mēnesi — jūliju — pavadīt, iepazīstot citu valstu kultūru, uzlabojot valodas zināšanas un satiekot jaunus erudītus jauniešus? Tādu iespēju nevarēja palaist garām! Latvijas godu projektā aizstāvēt devās divas skaistas, savu valsti mīlošas valmierietes — Elīna Krūkle un Rebeka Jukāma. Ar meitenēm uz brāļu zemi devās divi viesturieši — Oskars Leosks un Lotārs Zariņš. Komandas vadību uzņēmās latviešu valodas skolotāja no Rīgas Rita Alpa-Lūka.
Nobeigumam tuvojas vērienīgie rekonstrukcijas darbi Andreja Upīša ielā Valmierā. Šajā objektā galvenais būvdarbu izpildītājs ir Rīgas firma Ceļu pārvalde, vēl — lielākoties apakšzemes komunikāciju izbūvē, kā arī labiekārtošanā — te strādājuši arī pašmāju uzņēmuma Vidzemes energoceltnieks vīri.
2. turpinājums
Pa kreisi no skolas bijuši padomju karavīru brāļu kapi, 1947. gadā šķūtniekiem ar zirgiem un lāpstām bija jābrauc visur salasīt kritušos. Te apraka 22 karavīrus. Kad Veļķu muižā bija skola, no Krievijas braukuši tuvinieki, daži dzīvoja nedēļām, sēdēja savos kapiņos un raudāja. 1984. gadā tos it kā izraka ārā un pārveda uz Valmieras jauno memoriālu. Vietējos pie tā klāt gan nelaida. Vēlāk kauliņi mētājās, puikas tos lasīja un veda nodot Valmieras muzejā (LFK 2049, 934).
25. jūlijs Ipiķos bija īsta svētku diena cilvēkiem, kuri te dzīvo, dzīvojuši un tagad tikai ciemojas. Atkalsatikšanās kā vienmēr sākās ar jaukām atmiņām par pagātnes mirkļiem. Bija patiess prieks sagaidīt tik daudz savējo, arī ciemiņi no Igaunijas kuplināja kaimiņu un draugu pulku. Svētku dienu pavadījām kopā ar Rūjienas novada Lodes pagasta kultūras nama vīru vokālo ansambli «Rūjmala», Lodes kultūras nama sieviešu vokālo ansambli un Igaunijas Meizakilas pilsētas pašdarbnieku kolektīviem. Lustīgos dančos visus sanākušos grieza dziedošā ģimene — brāļi Puncuļi.
Mazsalacas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un informātikas skolotāja ZANE LUSTE atvaļinājumu pavada aktīvi. Ģimene dodas tuvākos un tālākos velobraucienos.
«Ja cilvēks ir uzņēmīgs, ja viņam ir mērķis un pa solītim sanāk iet uz priekšu, tad viss notiek, rezultāts rodas,» saka skaņkalniete OĻESJA GENRIHA-KAULIŅA. Jaunā sieviete pirms pāris mēnešiem atvērusi masāžas salonu savās mājās, precizējot: saimniecības ēkā tapis visiem noteikumiem un prasībām atbilstošs salons, kur profesionālu klasisko masāžu var baudīt pieaugušie un arī bērni.
Sēļiem palīdz atdzimt vietējo idejas un strādīgums
«Man ļoti patīk redzēt, kā Sēļi mainās,» saka VIJA KRAUJA. Viņa ir vietējā, kura jau gadiem domā un dara, lai apkārtne ap Sēļu muižu, kas ir arī pagasta centrs, būtu sakopta un ziedoša. Vija nesaka, ka viņa ir dārzniece, jo dzīvē gan bijusi veterinārfeldšere, gan strādājusi pati savā saimniecībā, kopusi lopus. Tagad viņa stāda puķes, rušina dobes, grābj nopļauto zāli vasarā un kritušās lapas rudenī, lai viss būtu kārtīgs un tīrs.
Sēļu pagastā lielākais darba devējs ir SIA «MEFA». Uzņēmumā strādā 30 cilvēku komanda, kas kvalitatīva koka mēbeles ražo Eiropas tirgum. Lielākie gatavās produkcijas pircēji ir Vācija un Francija.
Patīkams atpūtas un savstarpējās bagātināšanās vakars notika Rencēnu pamatskolā, kad satikās Krimuldas novada 43 seniori ar Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» dalībniekiem. Emocionālam pacēlumam rencēnieši uzaicināja Lizdēnu dziesmu draugu kopu «Dedzieda», kuras repertuārā skanēja vienīgi ansambļa vadītāja Jāņa Timermaņa jaunradītās gan tekstā, gan mūzikā izvēlētās paša dziesmas.
Fonds «Iespēju tilts» piedāvā ne tikai radoši un emocionāli izpausties Garā ielā 10 Valmierā, veidojot sev tīkamus darbiņus, bet arī braukt uz nometnēm. Viena no šī gada nometnēm jau ir notikusi, kad no 15. jūnija līdz 21. jūnijam astoņi jaunieši ar īpašām vajadzībām Camphill ciematā «Rožkalni» ne tikai atpūtās, bet arī parādīja sevi darbos, apgūstot ko jaunu.
No 6. līdz 16. jūlijam Valkas novada Ērģemes pagastā norisinājās Erasmus+ projekts «Be part of your culture» («Esi daļa no savas kultūras»), kurā iesaistījās 30 jaunieši un jauniešu līderi no Latvijas, Polijas un Lietuvas vecumā no 14 līdz 31 gadam. Projektā galvenais koordinējošais partneris ir biedrība «Atbalsts Valkas ģimenēm».
1. turpinājums
Jaunveļķu tagadējā dzīvojamā ēka ir tikai puse no kādreizējās, daļa nodegusi 1944. gadā. Šīs ēkas virtuvi vēl ilgi saukuši par zvaigžņu istabu, jo tā bijusi apgleznota. Izkrāsota zilā krāsā, ar zvaigznēm un pestītāju, uz griestiem svētie. Kas te vēl atradies, redzams Gvido Straubes grāmatā «Latvijas brāļu draudzes diārijs» (2000) publicētajā 19. gs. gleznas attēlā, — tiešām attēlā, jo fotogrāfija tad vēl nebija izgudrota. Ēkā dzīvoja Baltijas diasporas prezbiteris un atradās 1814. gadā dibinātā meiteņu skola. Skola beidza eksistēt 1851. gadā. Te diakons un prezbiteris bija Heinrihs Gustavs Furkels (1799-1859), kurš bija arī rokrakstu grāmatu rakstītājs, organizējis hernhūtiešu grāmatu iespiešanu tipogrāfijā Jelgavā. Skolā bija atsevišķas nodaļas — gan augstāko kārtu bērniem, gan parastu pilsoņu bērniem. Par šīs skolas skolotāju Emīliju sarakstīta Spānijā izdota grāmata Josė C. Vales «El pensionato de Neuvelke». No šīs ēkas saglabājušās mazas drumstaliņas: balts, šai vietai neraksturīgs, akmens un mazas ķieģeļu lauskas.