Biedrība «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» plaši reklamēja un interesentus aicināja uz tradicionālajām Aitu dienām, kas šogad jau septīto reizi notika Rūjienas novada Jeru pagasta «Klimpās». Tur, kā zināms, kopš 2008. gada asociācija ir izveidojusi kontrolaudzēšanas un kontrolnobarošanas staciju, kurā notiek vaislas teķu pārbaude pēcnācēju kvalitātei. Stacijas direktors un Aitu dienu viesmīlīgais mājastēvs ir pieredzējušais aitkopis Valdis Leska.
Pirmā māja Matīšu pagastā esot uzbūvēta pirms 125 gadiem. tas bijis jauks iemesls viņnedēļ svinēt pagasta cienījamo gadskārtu — ar matīšnieku modināšanu rīta agrumā, svinīgām un jautrām izdarībām, maizīšu gatavošanu un degustāciju, ar īsteno matīšnieku dzīvesstāstiem, koncertu, teātra spēlēšanu un citām aktivitātēm.
Šonedēļ sācies Valmieras pašvaldības skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu ceturtais posms, kā laikā tiek nodarbināti 69 skolēni. Posms noslēgsies 21. augustā.
Ar šādu devīzi no 30. jūlija līdz 2. augustam ar ļoti plašu pasākumu un notikumu programmu rūjienieši un viesi svinēja gadskārtējos Rūjienas pilsētas svētkus.
Aizvadītās nedēļas nogalē Jeros notika biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» rīkotās tradicionālās Aitu dienas, uz kurām sabrauca aitkopji vai no visiem Latvijas novadiem, arī no Valkas. Tā kā valcēniete Dzidra Alberga ir viena no sertificētajām aitkopības speciālistēm, kas jau daudzus gadus ar savām zināšanām piedalās asociācijas vadītajā aitu selekcijas darbā, tad arī viņas ceļa mērķis sestdien bija kārtējā Aitu diena Jeru pagasta «Klimpās». Dzidru pavadīja viņas kungs Kārlis Albergs — bijušais Valkas rajona padomes priekšsēdētājs.
Lai pateiktos cilvēkiem, kuri veicinājuši Valmieras attīstību, izaugsmi, cilvēku labklājību un atpazīstamību, pilsētas pašvaldība aicina ikvienu iedzīvotāju līdz 30. septembrim pieteikt kandidātus apbalvojumiem «Gada valmierietis 2015» un «Goda valmierietis 2015».
Cēsu Gaujaslīčos jūlija nogalē notika nometne bērniem no Latvijas, tai skaitā Valmieras, un latviešu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs — Grieķijā, Kanādā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā, Vācijā, Īrijā un Lielbritānijā. Pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam, 52 bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem dalība nometnē bija bez maksas. Nometnes vadītāja valmieriete Zigita Baldone teic: «Visi kopā centāmies šajā skaistajā vietā ar īpašu auru radīt bērniem sajūtu, lai viņi vēlētos atgriezties te, Latvijā, ka viņus te gaida.»
Nav daudz izstāžu, ko ieskandētu apmeklētāju dziesma. Valmieras muzejā tāda bija pagājušās nedēļas nogalē — māksliniecei Anitai Jansonei-Zirnītei piektdien bija gan kupla jubileja, gan izstādes atklāšana. Tāpēc: daudz baltu dieniņu!
Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē par Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektori iecēla Eviju Voitkāni (attēlā).
Slingu siešanas konsultante Lita Dudele Vidzemes puses jaunajām māmiņām stāsta dažādus slingu stāstus.
Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».
«Jaunpalejās» ir tradīcija rīkot dārza svētkus, tādi notiks arī 15. augustā, un šogad tiem ir īpaša nozīme, jo notiks patvēruma mājas svinīga atvēršana.
Daudzbērnu mammas no visas Latvijas tikās nometnē «Atelpa».
«Iedomājies — kā būtu, ja Tu paņemtu atvaļinājumu, ko piedzīvot «Jaunpalejās» valdošajā mierā. Atjaunojoties koku pavēnī. Neviena nepārtrauktai, putnu treļļu pavadījumā saklausīt sievieti sevī. Rodot laiku sen aizmirstam vaļaspriekam vai beidzot palasīt jau noputējušu romānu. Nekur nesteigties. Un nekavēt. Iespurgties smieklos pavisam sievišķīgās nodarbēs. Piedzīvot sevi. Atelpu. No vissvarīgākajiem pienākumiem, kurus veic ik dienu,» tā bija rakstīts uzaicinājumā dalībai daudzbērnu mammu nometnē Beverīnas novada «Jaunpalejās», un uz šo aicinājumu atsaucās vismaz 15 mammas, kuras audzina trīs un vairāk bērnus.
Arī šogad Ķoņu kalna svētkos bija sportiskas nodarbes. Ikvienam klātesošajam bija iespēja piedalīties piecpadsmit individuālās aktivitātēs. Savus spēkus varēja pārbaudīt mešanas disciplīnās — frīsbija precizitātes metienos, šautriņu, zābaka, smagumu, riepu mešanā, spēka disciplīnās (svaru bumbu celšanā, baļķa vilkšanā). Netradicionālas nodarbes bija mezglu siešana, malkas torņa celšana, šķēršļu josla, makšķerēšana, pudeļu šaušana, izturības disciplīnās — skrējiens augšup pa Ķoņu kalna trepēm, «vardītes pa smiltīm», «ežu atspole».
15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Tie ir vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem, ko svin par godu Jaunavai Marijai — Jēzus Kristus Mātei.
Par Aspaziju
Tas, ka brīnišķīgā dzejniece, kuras vārdu labprātīgi piespiedu kārtā šogad nākas popularizēt visiem Latvijas muzejiem (pat tiem, kam nudien nekāda īpaša sakara ar viņu nav), savā laikā strādājusi par mājskolotāju Limbažu pusē, zināms bija. Gadījies arī pabūt Ķaukuļu gravā Katvaru pagastā, kur viņas pēdas iemītas tolaik, tuvu XIX un XX gadsimta mijai. Grava tagad privātīpašumā un sakopta. Bet kur pirms Ķaukuļu laika Elza Rozenbergas jaunkundze strādājusi? Interese aizķērās aiz teikuma internetā par Drieliņu muižu Pāles pagastā.
Es tevi tā mīlu, ka asiņu vietā
Man var tavi ūdeņi plūst.
(O. Vācietis Manai Gaujai)
Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs
Valkas policija lūdz palīdzību kāda 16 gadus veca zēna meklēšanā. Vakar, 29.jūlijā, ap pulksten 10:00 no savas dzīvesvietas Valkā izgājis 16 gadus vecais Artūrs Dumpis, un līdz šim brīdim viņa atrašanās vieta nav zināma. Pēdējo reizi zēns redzēts Valkā, uz Latvijas – Igaunijas robežas, ap pulksten 17:30.
Valmieras novada fonda desmit pastāvēšanas gadu laikā darba formas mainījušās, un viens no pēdējā laika veiksmīgiem atradumiem ir Ziedotāju brokastis, kad pie simboliska galda tiekas cilvēki, no kuru ieinteresētības un atbalsta arī atkarīgas fonda iespējas palīdzēt īstenot labas idejas.
«Pirmās sāku minēt žurnālā Draugs publicētās krustvārdu mīklas, Zvaigznes mīklas jau bija nopietnākas un grūtākas, mani nedaudz kaitināja tajās prasītie rakstnieki, dzejnieki, kuri bija jāatmin pēc dzimšanas gada skaitļiem. Protams, informāciju varēja meklēt lielajā Latvijas padomju enciklopēdijā, daudz esmu arī lasījis, teiksim, Kapteiņa Granta bērnus izlasīju, mācoties 3. klasē, taču regulāri krustvārdu mīklām sāku pievērsties vidusskolas laikā un nu jau esmu minētājs ar vismaz 30 gadu stāžu,» kā sākusies aizraušanās ar krustvārdu mīklu minēšanu, atceras KASPARS ROĶIS. «Esmu pāris reizes pamēģinājis sacensties arī Latvijas krustvārdu mīklu risinātāju čempionātā. Tajā mans labākais sasniegums — pirms dažiem gadiem iegūtā 30. vieta starp apmēram 100 dalībniekiem.