Pirmdien Vidzemes Augstskolā norisinājās Vislatvijas jauniešu projekta «Esi Līderis» organizētā biznesa spēļu konkursa «Ceļš uz bagātību» Vidzemes reģiona kārta. Dalībai šajā konkursa kārtā bija pieteikušās kopumā 21 komanda no dažādām Vidzemes skolām.
Šo puisi satiku Valmiermuižā Meteņdienas tirdziņā. EDGARS BRĒDE no Siguldas novada bija atvedis uz tirgu pamatīgu, guļbūves tehnikā gatavotu koka gultu, kurai abos sānos vēl bija pa masīvam — baļķa gabalā izkaltam — naktsskapītim. Grēks būtu ar šādu prasmīgu, vēl tikai 32 gadus sasniegušu amatnieku, kurš šādas lietas gatavo, dažus teikumus nepārmīt!
Pēc pašvaldības Attīstības pārvaldes iniciatīvas Valmierā tiek veidota pilsētas nekustamo īpašumu datu bāze. Stāsta pārvaldes vadītāja ELĪNA LEIMANE:
Pagājušā gada 14. janvārī pēc Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) ierosinājuma skolā notika Donoru diena, kad asinis nodeva 46 donori — skolotāji, vecāko klašu skolēni, vecāki, absolventi un pilsētas iedzīvotāji. Gribētāju skaits bija vēl lielāks, taču dažādu iemeslu dēļ daži līdz asins nodošanai netika. Vairāki 11. — 12. klašu skolēni izteica domu, ka šis labais darbs varētu kļūt par skolas tradīciju. Viņu vēlme tika uzklausīta — 23. februārī skolā otro reizi notika Donoru diena.
Droši var apgalvot, ka 2016. gada 18. februāris ir paliekoši ierakstīts Naukšēnu vēsturē. Klātesot novada vadībai, vidusskolas pedagogiem, vecākiem un jo kuplam skaitam bērnu, aplausiem skanot, tika pārgriezta lente pretī durvīm, aiz kurām atrodas krāsaini koša, silta, mājīga zināšanu un jaunu prasmju pasaule. Ar naukšēniešu lielo notikumu tuvāk iepazīstina Naukšēnu novada vidusskolas direktore AIGA STIERE:
Naukšēnu pagasta «Lejas Dambjos» 8. februārī esot ēsta svētku kūka un pūstas 10 svecītes, jo tieši tik gadu apritējis RASAS OZOLIŅAS Aušanas darbnīcai «Rūja», kas atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, tādēļ tur senās mājvietas jaunie saimnieki Rasa un Arnis Ozoliņi ievēro zaļo dzīvesveidu un apkārtējai videi draudzīgus uzņēmējdarbības principus.
Viņtrešdien Burtnieku novada domnieki pieņēma pašvaldības šī gada budžetu. Balsojums ne tuvu nebija vienprātīgs — sadalījums 8:6 (klāt nebija Anrija Šlaukstiņa) liecina par to, ka atsākušās cīņas par varu. Bet par to — citā reizē. Šoreiz par jauno budžetu Burtniekam stāsta novada izpilddirektors MĀRIS ĒRGLIS.
5. februārī Burtnieks pabija kādā pasākumā, kas izvērtās pavisam citādi, nekā bija plānots. Primārais uzdevums šai novada domnieku kopā nākšanai bija uzklausīt Vides risinājumu institūta vadošā pētnieka Matīsa Žagara pārskatu par 3 gados paveikto Burtnieku ezera izpētē. Nav mazsvarīgi atzīmēt, ka novada pašvaldība šajā lietā ieguldījusi 50 tūkstošus eiro, kas pat tādam finansiāli stabilam novadam nav gluži sīknauda, tāpēc tikai loģiska ir tautas priekšstāvju vēlme pēc tam dzirdēt izsmeļošu skaidrojumu, ko un kā turpmāk vajadzētu darīt ezera apsaimniekošanā, lai nodrošinātu sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Novada domnieks viņš jau gandrīz gadu, kopš nomainīja personīgu iemeslu dēļ deputāta mandātu nolikušo Viesturu Karlivānu. ANDRIS ĶIBERMANIS savos 53 gados ir vīrs ar lielu dzīves pieredzi, izaudzinājis savā ģimenē trīs brašus dēlus. Saruna ar Burtnieku notiek deputātam un arīdzan Rencēnu mednieku kolektīva vadītājam īpašā vietā — Rencēnu šautuves semināru zālē, kur ziemīgi pavasarīgo gaisu plašajā telpā silda kamīnā sprakstošās liesmas.
Arī šogad Notāru dienas būs veltītas darījumiem ar nekustamo īpašumu. 29. februārī un 1. martā tirdzniecības parkā Alfa Rīgā un notāru birojos visā Latvijā notāri bez maksas sniegs konsultācijas ikvienam interesentam. Iedzīvotāji varēs uzzināt par pazīmēm, kas var liecināt par centieniem izkrāpt viņu īpašumu, kā arī par apstākļiem, kas palielina risku kļūt par krāpniecības upuri.
Rūjienas autoostā apskatāma SIA «VTU Valmiera» 70. jubilejai veltīta ekspozīcija, kur lasāmas liecības par uzņēmuma vēstures līkločiem no tā dibināšanas 1945. gadā līdz mūsdienām.
Apvienot vidzemnieku darbu, spēku un gudrību, lai līdz Latvijas simtgadei dāvātu Vidzemei un Latvijai 100 godprātīgi un labi paveiktus darbus vides jomā, — šādu mērķi pašvaldību uzņēmums SIA «ZAAO» ir izvirzījis, aicinot ikvienu vidzemnieku pievienoties iniciatīvai «Cilvēkam un videi».
Vakar Valmieras 5. vidusskolas telpās atklāja stieņu parku — ielas vingrotāju sporta bāzi, kuru regulāri izmantot ziemā, sliktos laika apstākļos.
2. februārī — Murkšķa dienā — amerikāņu un patiesībā visas pasaules ļaužu uzmanība daudzu gadu garumā tika pievērsta Pensilvānijas leģendārajam murkšķim Filam, kuram piedēvētas spējas noteikt, kad iestāsies pavasaris. Ja, dzīvnieciņam no ziemas miega mostoties, tajā dienā saule nespīd un viņš savu ēnu neierauga, drīz pienākšot pavasaris.
Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu arī Latvijā bija redzama ziemeļblāzma. Interesantajam dabas starojumam netrūka vērotāju gan starp pētniekiem, gan fotogrāfiem. Kāvus jau vairākus gadus mūspusē iemūžina burtniecietis Jānis Šatrovskis.
Nevalstiskās organizācijas apvieno bērnus, jauniešus, seniorus, lai satiktos, pārrunātu svarīgo un apgūtu jauno. Nodarbībās mācās prasmes un iepazīst tradīcijas.
«Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Daiva», izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pērn veikusi gandrīz pusmiljona eiro vērtas investīcijas — uzbūvēti divi graudu glabāšanas torņi un noliktava. Apsveicama ir kooperatīva iniciatīva alternatīvas enerģijas izmantošanā graudu kalšu darbībā.» Tā teikts pamatojumā, kādēļ LLKA konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/ mežsaimniecības kooperatīvs 2015» kooperatīvam «Daiva» piešķirta speciālā balva par investīcijām konkurētspējas paaugstināšanā.
Ziņa, ka šogad divos nozīmīgos mūzikas skolu konkursos ievērības cienīgus sasniegumus ieguvuši arī vairāki Rūjienas mūzikas skolas audzēkņi, mudināja «Liesmu» atvērt nelielā, bet pēcpusdienās vienmēr skanošā namiņa durvis un lūkot, kas tur notiek. Gida lomā — Rūjienas mūzikas skolas direktors VALDIS MEIJERS.
Kārtējo Rūcamlapu sākšu ar informāciju tiem ārzemnieku represētiem Latvijas autovadītājiem un automašīnu īpašniekiem, kuri par tālumā sastrādāto saņēmuši soda naudas rēķinus savā Tēvzemē. Labā ziņa ir tā, ka šie maksājumi nekādā veidā nav saistīti ar pašmāju CSDD darbošanos un sniegtajiem pakalpojumiem. Kā viņnedēļ manā klātbūtnē CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim telefoniski apstiprināja CSDD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Aizpors, informācija par Latvijas iedzīvotāju — satiksmes dalībnieku ārzemēs saņemtajiem sodiem nenonāk CSDD reģistrā, tāpēc nekādi neiespaido, piemēram, tehniskās apskates veikšanu mūsu valstī konkrētam ārzemēs nostrāpētam automobilim. Sliktā ziņa te varētu būt tāda, ka rādīties ar šo auto, pirms nav nomaksāts paģērētais sods, valstī, no kurienes atsūtīta pēcmaksa, laikam tomēr nevajadzētu. Ja uz šo valsti vairāk nebraucam, tad vēl atklāts paliek jautājums par rēķinam pievienoto brīdinājumu nodot lietu parādu piedzinēju organizācijai. Pilnīgi noteikti, ka šādi kantori netiek dibināti trūcīgai veģetēšanai, tāpēc, kā savulaik teicis leģendārais Juliuss Fučiks — cilvēki, esiet modri! Un nebūs lieki arī parunāt ar kādu zinīgu advokātu.
AS «Lauku Avīze» izdotā «Sējas un Ražas Avīze 2016» šonedēļ vēsta: «Mēness tuvojas kulminācijai — Pilnmēness stāvoklim, un sākas jauns sējas laiks. 18. un 19. februārī atkal ir laiks puķu sēšanai un pārstādīšanai. 20. un 21. februārī sēj kātu un lapu selerijas, ja tas izdarīts jau agrāk, tad piķē un pārstāda. 21. februāra vakarpusē var iesēt arī tomātus, baklažānus, paprikas.»