Aiz loga spirgtuma oāze

SIRDIJ TUVS DARBS, — tā par dārzkopību Antra Aizpuriete nesaka, viņa ir pārliecināta, ka tas ir dzīvesveids, kas dziļi sakņojas, kas nācis dzimtas mantojumā. Alekseja Koziņeca foto

Ar pāris stundām ir par maz, lai iepazītu cilvēku, apjaustu viņa paveikto un tā līdz galam izprastu, kāpēc viņš dara tieši tā un kāpēc dara tik daudz. Saprast Antru bija samērā viegli, jo uzreiz varēja noprast, ka viņa mīl visu dzīvo, košo, radošo, jo tāda ir viņa pati. Un vēl arī ļoti sīksta, jo tik daudz paspēt un paveikt nemaz nav viegli. «Tas jums tā šķiet un daudziem tā liekas, jo atnāk pie manis un jautā: nu, ko tu tik daudz ņemies, kāpēc tev to visu vajag? Māju, tik lielu dārzu, kāpēc? Ko es atbildu? Lūk, tas ir mans! Es pat nevaru atbildēt, vai tas ir sirdij tuvs, es pat nezinu, jo tas vienkārši ir dzīvesveids. Sākumā, kamēr bērni auga, tas tā nebija, bet šodien jau varu dzīvot sev. Šajās tantes mājās ienācu 1994. gadā. Sākumā turēju govis, bet nebija, kur ganīt, tad te ir dzīvojis prāvs bariņš kazu, jo vajadzēja. Bērniem biežāk tika biezpiena plātsmaize. Nav jau vienmēr gājis nemaz tik viegli, trīs bērni auga, sitāmies, bet tagad es raugos uz dārzu, un tā ir mana oāze. Nu, kā lai izstāstu! Re, tas ir virtuves logs, kad no rīta pieceļos, pie tā pienāku, un man vajag redzēt šo,» smaidot stāstīja un rādīja Antra, neslēpjot, ka dārzā, kurā vieta ir desmitiem košumaugu, savs stūris ir arī vadziņām un dobītēm, kur izaug ikdienā vajadzīgais. «Teritorija ir liela, un šajos kvadrātos ir viss, pārtikas programma arī, jo visu, kas izaugs, es spundēšu burciņās, likšu saldētavā. Mana burciņa — tā ir īsta ekoloģija, un kāds jau var pavīpsnāt, neticēt, bet tas kartupelis, tā biete, kas manis apčubināta, vēlāk visu laiku strādā manis labā. Dārzu aprūpējot, es ielieku savu enerģiju, un izaudzētais to atdod atpakaļ. Un, protams, tā ir arī otra mana aldziņa, jo mazpilsētā algas nav lielas, un dārzs ir atspaids, lai varētu atļauties kaut ko no tā, kas man tiešām ļoti svarīgs, ko vēlos,» sacīja Antra, kuras aizraušanās ir radoša darbošanās. Dārzkopja darbu viņa par tādu uzskata un labi jūtas sezonā, kad darba pilnas rokas gan pilsētā, apstādījumus iekārtojot un uzfrišinot, gan pašas dārzā, kur paiet vakari un brīvdienas.