Pilsētās un novados

Šajā pavasarī ziņu organizācija «Financial Times» paziņoja starptautiskā Eiropas nākotnes pilsētu un reģionu reitinga rezultātus, un Valmiera starp Eiropas mikro pilsētām ieguva 3. vietu.

Matīšu baznīcā piedzīvots svinīgs brīdis. Sadraudzība un sadarbība, kas ilgusi vairāku gadu garumā, novērtēta ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) augstāko apbalvojumu «Uzticības vairogs».

Gatavošanās svētkiem ir maģisks process — ierasti dodamies pēc smukuma uz pļavām vai mežiem, bet šogad neierasti silto laika apstākļu dēļ esam palikuši bez krāšņajām puķēm, ko pīt vainagā, jo tās daudzviet jau noziedējušas. Tāpēc, pošoties svētkiem, mums ir jābūt radošiem. Šeit talkā ar idejām nāk biedrības «Divi krasti» valdes locekles Sindija Virse un Linda Riba ar meistarklasi «Kroņu darbnīca».

«Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija» ir viena no lielākajām bērnu un jauniešu organizācijām Latvijā un arī vispasaules lielākās bērnu un jauniešu organizācijas «Wosm and Wagggs» sastāvdaļa. Šīs organizācijas skautu un gaidu vienības darbojas Kocēnu pamatskolā un Valmieras Viestura vidusskolā. Sasniedzot 16 gadu vecumu, jaunieši no šīm vienībām var kļūt par roveriem un pievienoties Beverīnas roveru ciltij. Šo aktīvo jauniešu dzīves un rīcības pamatā ir 10 pamatvērtības  — skautu un gaidu likumi, piemēram, skauts ir patiess, ir možs grūtībās.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmiermuižas pils parkā norisinājās etnofestivāls «Sviests», kas ir iekļauts Latvijas valsts simtgades svētku programmā. Vienojošā tēma «baltu cilti» bija jūtama gan pasākuma muzikālajā piedāvājumā, gan amatniecības un garšas darbnīcās.

Pļavu ziedu pušķi rotā ziemas zābakus, rudzupuķes — maizes kukulīšus, bet saldumi tapuši ar siera un ķimeņu garšu.

Rūjienas tirgū andelējas ar vietējo mantu, kas pašu saimniecībās un dārzos izaudzēta.

Skaistas frizūras, ziedu klēpji, kūkas svētku galdam — tas piestāv laikam, kad pusaudži un jaunieši apzinās — interesants posms viņu dzīvē beidzies, bet sāksies nākamais.

Frīdrihs Ladegasts (1818 - 1905) piedzima 1818. gada 30. augustā Hohhermsdorfā, netālu no Geringsvaldes Saksijā kā astotais bērns namīpašnieka, galdnieka un koka cauruļvadu meistara Johana Kristlība Ladegasta un viņa sievas Evas ģimenē. Ladegasti nebija tradicionāla mūziķu dzimta, taču mūzikas pasaulē jauno Frīdrihu ieveda mājas muzicēšana. Klavierspēles iemaņu apgūšana, ko vēlāk papildināja ērģeļu nodarbības, saplūstot ar no tēva mantotajām amatnieka prasmēm, vēlāk radīja un nobriedināja vienu no visu laiku izcilākajiem vācu ērģeļu būvētājiem. Kaut arī īsti nezinām, kas tieši Frīdrihu pamudināja izvēlēties šo amatu, jāpieņem, ka zināmu ietekmi tomēr būs atstājusi dižā vācu baroka ērģeļu būvētāja, F. Ladegasta novadnieka Gotfrīda Zilbermaņa darbošanās netālajā Freibergā 18. gs. pirmajā pusē. Katrā ziņā G. Zilbermaņa būvētie instrumenti Rohlicā, Ringetālā un Šveikershainā F. Ladegastam bija pazīstami.

Šo aksiomu katram, kurš vada savu auto, vajadzētu likt aiz auss. Jo, kā teicis leģendārais sacīkšu braucējs Marks Donahjū, kurš tālajā 1975. gadā savu mūžā pēdējo braucienu beidza tikai 38 gadu vecumā Grācas trasē Austrijā, — starp tevi un svēto Pēteri ir tikai tavu riepu pēdas... Šim nenoliedzami gudrajam un auto lietās zinīgajam vīram toreiz F-1 treniņā izšāva riepa.

8. jūnijā Valmieras Invalīdu sporta kluba Stars S un Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņi, vecāki un atbalstītāji sanāca kopā, lai piedalītos tradicionālā mācību gada noslēguma pasākumā Beverīnas novada atpūtas centrā Arāji.

Nedēļas nogalē Hanzas namiņā pie Valmieras muzeja norisinājās grāmatu apmaiņa, kur ikvienam interesentam bija iespēja samainīt savu grāmatu pret citu. Pagājušajā gadā šī ideja radusies jauniešiem, kas strādāja Valmieras integrētajā bibliotēkā (VIB). Šis bija jau otrais pasākums un pulcēja vairāk cilvēku nekā pērn.

Saulains svētdienas rīts pulcēja kuplu pulciņu «Rubenes Anši» biedru uz gadskārtējo karpu festivālu. Pasākuma organizators  ziņojumu par pirmo šā rīta «ūdensruksi» saņēma jau pēc 20 minūtēm. Vēl pusstunda, un latiņa tika pacelta par kilogramu. Ir gan karpas, gan skaisti skati — pīļu mamma ved rīta pastaigā desmit dūres izmēra pīlēnus. Veči izvelk telefonus un filmē...

Lieliem un satraucošiem soļiem tuvojas beigām jau astotais mācību gads Baškortostānā, Arhlatviešu vidusskolā.

Valmieras vasaras teātra festivāls izsludina pieteikšanos brīvprātīgo darbam festivāla laikā. Darbs plānots īsi pirms pasākuma un tā laikā no 3. līdz 5. augustam dažādās vietās pilsētvidē, kur norisināsies festivāla izrādes.

«Mūzika ir tā dvēseles stīga, kura skan bez vārdiem un kurai nav robežu,» atklājot Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu, piektdienas vakarā Valmieras Pilsdrupu estrādē klausītājus uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. «Tā mēs jau desmito koncertu satiekamies stīgu orķestri no trijām Baltijas valstīm — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šis aplis nav noslēgts, jo bieži šajos koncertos mums pievienojas citu valstu, piemēram Somijas, pārstāvji. Šis pasākums nav viendienīgs, jo festivāls notiek astoto reizi, un tā tas arī turpināsies, jo idejas mums šādiem koncertiem ir. Sveicu visus — gan dalībniekus, gan klausītājus, jūs noteikti saņemsiet emocionālu baudījumu.»

Piektdien agrā pēcpusdienā Gaujas krastā lejpus Kazu krācēm bija vērojama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mašīna, glābšanas laiva un vīri ūdenslīdēju skafandros, taču šajā reizē uztraukumam nebija pamata — valmierieši kolēģus no pārējiem valsts reģioniem — Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas — iepazīstināja ar savu jauno iekārtu — sonāru, ar kuras palīdzību iespējams labāk saskatīt, kas notiek upju, ezeru un cita veida ūdenstilpju dzelmē.

Nekas ar mums nenotiek nejauši. Šo atziņu pierāda arī garīgās skolotājas LĪGAS KOLNEJAS dzīves pieredze.

Maijā Zirgaudzētavas Kocēni kolektīvs pūta jau 18 svecītes savā jubilejas tortē. Par aktuālo zirgu staļļos stāsta uzņēmuma līdzīpašniece DACE STŪRE.

Šodien, kad jauniešus vilina arvien plašāks loks dažādu sporta veidu, joprojām ārpus konkurences savā ziņā ir jāšanas sports, jo tikai tajā jaunais cilvēks var apvienot divas savas kaislības — mīlestību pret dzīvniekiem un sportu. Zirgaudzētavā Kocēni jau trīs gadus ar šo sporta veidu nodarbojas septiņpadsmit gadus vecā Valmieras 2. vidusskolas audzēkne KARĪNA JEGOROVA.