Pilsētās un novados

Eksāmenus kārto 9. klases un vidusskolas beidzēji.

Pirms kļūt par skolotāju, Līva izmācījusies par frizieri, bet Anita par pavāri. Tagad saka, ka alojušās, jo būt par skolotājām ir viņu patiesais aicinājums.

Mazsalaca, Skaņaiskalns un Sēļu puse gaidījuši un pamazām sagaida lielāku Latvijas apceļotāju interesi.

Biedrība «Mazsalacas draugi» ar vietējiem tiekas, lai runātu par senajām un spēcīgajām novadnieku dzimtu saknēm.

LLKC «Pļaušanas servisa» jaunākā 29. maija informācija vēsta, ka skābbarības gatavošana nu jau pilnā sparā notiekot visos reģionos. Zāles paraugu noņemšana un laboratorijas analīzes rādot, ka pašlaik esot labs laiks gatavot tieši skābbarību un varot arī sagatavot lielisku stiebrzāļu sienu. Vidējie un vēlā āboliņa lauki gan vēl varot gaidīt, bet pārējie zelmeņi jāpļauj. Speciālisti iesaka pirmo pļāvumu novākt vēl pirms lietiem, lai, sagaidot mitrumu, zāle ar jaunu sparu varētu ataugt un dot jaunu ražu.

Sestdien Valmierā un pēcāk arī Rūjienā sezonas atklāšanas brauciena ietvaros piestāja Antīko automobiļu kluba Padomju tehnikas sekcijas braucamrīki — kopumā 45 ekipāžas.

Februārī Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) biedru kopsapulcē par darbu aizvadītajā gadā apbalvoja labākos valsts zirgaudzētājus un nozares popularizētājus. Starp viņiem — Latvijas lielākā SIA «Burtnieku Zirgaudzētava», kurai pēc LZB pārraudzības datiem pērn visvairāk dzimuši kumeļi, visvairāk novērtēto jaunzirgu un ganāmpulkā — vislielākais zirgu skaits. Kā tas izdodas, to «Liesma» vaicāja SIA «Zirgaudzētava Burtnieki» saimniekiem JĀNIM un ILONAI JURAŠIEM.

Skolēni no 3. līdz 8. klasei tradicionāli pulcējās pasākumā, kas bija veltīts Starptautiskajai Muzeju dienai. Šogad tās devīze «Mūsu mantojums — pagātnes un nākotnes satikšanās». Skolas muzejs un novadpētniecības pulciņš izvēlējās tēmu par jauno ugunsdzēsēju aktivitātēm. Muzeja vadītāja Inese Birzkope akcentēja jauno ugunsdzēsēju darbības svarīgākos notikumus un sasniegumus 25 gadu laikā, kad viņa bija šo aktivitāšu konsultante. Šis laiks bija piepildīts ar daudzpusīgiem darbiem, par ko skolēni ieguva 2. vietu toreizējā konkursā starp 15 PSRS republiku jaunajiem ugunsdzēsējiem lauku skolu grupā. Pasākumā klāt bija skolotāja Indra Goba, direktore Dina Oliņa, bibliotekāre Andra Auniņa, kuras, būdamas skolnieces, pirms daudziem gadiem iesaistījās skolas jauno ugunsdzēsēju sacensībās. Par sasniegumiem 1. Vissavienības JUV salidojumā mēnesi Ukrainā pavadīja Inese Lagzda (Lielkoka), bet Irēna Jaundzemniece un Guntis Lielkājs piedalījās 2. Vissavienības JUV mēnesi garā salidojumā Vladivostokā.

Pirmdien, 28. maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību — trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.

Trešā Eiropas Jaunatnes diena notiks 1. un 2. jūnijā Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, kur pulcēsies 8000 dalībnieku. Gadu pirms EP vēlēšanām jaunieši no visas ES un valstīm ārpus tās pulcēsies, lai iezīmētu savu redzējumu par Eiropas nākotni. No Latvijas piedalīsies ap 100 jauniešu un divas paneļdiskusijas vadīs Latvijas Televīzijas žurnāliste Eva Johansone, kura jauniešu politikā ir divus gadu desmitus.

Piektdien Valmieras novada fonda Ziedotāju kluba biedrus viesmīlīgi uzņēma Burtnieku novada pašvaldībā. Valmieras pagasta pārvaldē ar ciemiņiem tikās pašvaldības vadītājs Guntars Štrombergs, viņa vietnieks Edvīns Straume, izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš un Attīstības daļas vadītājs Valērijs Seilis. Ziedotāju brokastīs fonda draugi un domubiedri tiekas ar pašvaldību un uzņēmumu pārstāvjiem, lai labāk iepazītu novadu aktualitātes, izzinātu sadarbības iespējas. Šoreiz lielākā sarunas daļa saistījās ar Burtnieku ezera un vides problēmu risinājumiem, pašvaldības atbalstu nevalstiskajām organizācijām, tūrisma un attīstības projektiem. Viesus interesēja novada attīstības ieceres, vairāku objektu atjaunošana Matīšu un Rencēnu pagastā, sadarbības problēmas, lai akumulētu vietējos resursus, stiprinātu vietējās iniciatīvas.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, nu jau 10 gadu biedrība «Ziemeļvidzemes Ģeoparks» sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) nosauc Gada ģeovietu. Šogad šis gods pienākas Raunas Staburagam.

Ir jauks vasaras vakars, kad, pašas to nezinādamas, iebraucam «Astoņu Jāņu ciemā». Tādas ceļa zīmes gan vēl nav, bet pirms Jāņiem noteikti būšot, sola Mujānu «Puģīšu» māju saimnieks GATIS BITMANIS. Un tam tiešām ir pamats, jo, izrādās, pārbraucot pāri Mujānu galvenajam ceļam, sākas mājas, un nav nevienas (izņemot vienu), kurā nedzīvotu Jānis, arī «Puģīšos» ir savs Jānis Miķelis.

Nav Latvijā pašlaik populārāka skriešanas seriāla par Stirnu buku, kas ik gadu pievilina arvien vairāk skrējēju, aicinot tos ainaviskās trasēs Latvijas skaistākajās vietās. Kopš pērnā gada tajā piedalās arī organizēta Kocēnu novada komanda — jau pirmajā piegājienā tai sezonas kopvērtējumā izdevās ierindoties augstajā 5. vietā. Savilkt visus lielos un mazos buciņus vienā komandā — tas ir novada sporta entuziasta nr. 1 JĀŅA DAIŅA nopelns.

Lielā mērā Kocēnu novada sportiskā veiksme Stirnu bukā balstās uz novadā dzīvojošās Pētersonu ģimenes kuplo pārstāvniecību — skrien tētis Kaspars, mamma Laura un abu atvases Marta Luize un jau arī Dominiks, un visi kopā dara to ar taustāmiem rezultātiem.

Aicinām ikvienu interesentu piedalīties tradicionālajā Baznīcu nakts pasākumā Burtnieku ev. lut. baznīcā 1. jūnijā no pl. 18 līdz 24. Pasākuma tēma: Latvijai — 100!

Vakar priekšpusdienā ar gājienu no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) un ziedu nolikšanu pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa tika atzīmēta 99. gadadiena, kopš Valmiera atbrīvota no lieliniekiem.

Desmit Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas norvēģu klases audzēkņi mācību gada laikā savu brīvo laiku veltījuši labdarībai un brīvprātībai un nesen atgriezušies no ceļojuma, kurā iepazinuši valsti, par kuru daudz izzina mācību stundu laikā.

Latvijas Pašvaldību savienības delegācija, kuras sastāvā bija arī Kocēnu novada pašvaldības domes pārstāvji — priekšsēdētājs Jānis Olmanis un priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, tikko atgriezusies no Itālijas, kur Casalborgonē piedalījās Eiropas Savienības programmas «Eiropa pilsoņiem» finansētā projekta «Mazie tirgi — Eiropas Savienības ekonomikas sirds» pasākumā.

Līdz šim par Ķoņu kalnu biju dzirdējis vienīgi nostāstos, bet pašam tajā uzkāpt nebija sanācis, taču pēc tam, kad pēdējā ciemošanās reizē Naukšēnu novadā mūs laipni atšuva vairāki zvanītie vai vispār neņēma klausuli, ar fotogrāfi Āriju nospriedām — rauj viņu piķis, laižam izvēdināties uz Ķoņu kalnu — kā nekā plašais šļūdoņa radītais pacēlums ir novada simbols, kas attēlots novada ģerbonī.