Pilsētās un novados

Valmieras novada fonds martā atskatās uz iepriekšējā gadā paveikto, 2017. gadu novērtējot kā ļoti sekmīgu.

Iespējams, šis citāts no Valmieras mēra Jāņa Baika uzrunas piektdien Vecpuišu parka koncertzālē Valmiera notikušā kupli apmeklētā — zālē bija ap 80 cilvēku — pasākuma dalībniekiem bija atslēgas moto visam tēmu lokam, kuras aktīvi tika pārskatītas jau otrajā Valmieras attīstības aģentūras rīkotajā domu apmaiņā par aktuāliem jautājumiem Pēcpusdiena ar mēru. 2. martā dienas kārtībā bija darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma attiecība ciešā saistībā ar izglītības procesiem gan valstī, gan Valmierā.

ARMĪNAM SEŅKĀNAM allaž bijusi raksturīga patiesa zinātkāre, nebaidoties no jauniem izaicinājumiem, kā arī iesaistīšanās dažādās sportiskās aktivitātēs, tādējādi uzturot sevi teicamā fiziskā formā. Tā kā kādu laiku ar viņu nebijām tikušies, uzmeklējām Armīnu viņa pašreizējā darba vietā sociālās korekcijas izglītības iestādē Naukšēni.

Šis gads medicīnas nozarē sācies ar e-veselības ieviešanu. Kā šis process norit Naukšēnu doktorātā, lūdzām pastāstīt ģimenes ārsti INESI SKUJIŅU.

Lai arī ZAIGA BIRŽMANE vairāk nekā divdesmit gadus nostrādājusi celtniecībā par meistari un, kā stāsta zinātāji, viņas vaļasprieks joprojām esot dzīvokļu remontēšana, par daudzdzīvokļu mājas Ķoņos vecāko viņa kļuvusi teju vai spiestā kārtā — iepriekšējais šī pienākuma pildītājs pārcēlies uz privātmāju, bet kādam vajadzējis turpināt, un to darīt pierunāta Zaiga.

Naukšēnu novada vidusskolas jaunās un prasmīgās rokdarbnieces jau vairākus gadus slavenas visā Latvijā un pat aiz tās robežām, un nupat saņemta vēl viena priecīga ziņa par kārtējo panākumu. Tas nenoliedzami ir skolotājas DIĀNAS KAUŽĒNAS nopelns, tāpēc lūdzām viņu par šo notikumu pastāstīt izsmeļošāk.

Ceturtdien rīta pusē, kad ciemojāmies Naukšēnos, sporta skolotāja INESE GRAVA kopā ar vieglatlētiem bija jau ceļā uz sacensībām, taču par naukšēniešu pēdējā laika panākumiem viņa labprāt pastāstīja piektdienas telefonsarunā:

Nezināšana un pārgalvība var novest pie nelaimes

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa stāsta, ka ik gadu Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests dodas uz vidēji 500 izsaukumiem, kur māju dūmvados deg sodrēji. Arī šonedēļ ugunsdzēsēji glābēji ik dienu steigušies palīgā — diennaktī no otrdienas uz trešdienu vien Vidzemē bijuši seši šādi izbraukumi. Vienā gadījumā cietis cilvēks.

No vakardienas tiesības braukt bez maksas Valmieras pilsētas sabiedriskajā transportā ir pensionāriem, kuriem vismaz pēdējos 12 mēnešus deklarētā dzīvesvietas adrese ir Valmierā.

«Kas tas ir — kolhozs?» Ar šādiem vārdiem sākas 1981. gadā uzņemtā multfilma, kuras scenārija autors ir I. Ziedonis. Filmiņā bērniem ļoti vienkāršotā, naivā un idilliskā veidā pastāstīts, pēc kādiem principiem darbojas kolektīvās saimniecības Padomju Savienībā. Februāra nogales pēcpusdienā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā uz «Kolhozu stāstiem» bija pulcējušies ap divdesmit cilvēku, kas dalījās savās atmiņās par kopsaimniecību laikiem, un atmiņu pēcpusdienu mēs sākām ar šīs filmiņas noskatīšanos. Viss jau būtu ļoti skaisti, ja tā patiešām būtu bijis, bet patiesība ir pavisam citāda...

11. martā notiks tradicionālais tautas slēpojums «Mazsalacas aplis». Jau gadiem ilgi ar īsta saimnieka atbildību par vairāk nekā desmit kilometru garo trasi gādā mazsalacietis, biedrības «Mazsalacas aplis» vadītājs IVARS SLOTIŅŠ.

Ar šādu nosaukumu 2017. gada 18. novembrī, gaidot Latvijas simtgadi, Mazsalacas novada zemnieku saimniecības «Jaunbomji» saimniece, uzņēmēja ILZE LAIZĀNE savā ziedu veikalā «Hedera» iesāka pašas iecerētu labdarības projektu, lai valstij tik nozīmīgajā jubilejas gadā padarītu košākus un ziedošākus Mazsalacas pilsētas dārzus un novada lauku sētas. Katra mēneša 18. datumā viņa pircējiem līdzi deva pārsteiguma dāvanu — pašas sarūpētas un sagatavotas puķu sēklu un puķu sīpolu paciņas. Pavisam 100, tieši tik, cik gadu Latvijai.

Mazsalacas mednieku klubam nesen ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs — IGORS GROTUSS. Ziema bagātīgi auž savu sniega segu, tādēļ gribējās dzirdēt, kāda bijusi aizvadītā medību sezona un kā mednieki pašlaik palīdz meža zvēriem.

Sveicot Igauniju valsts simtgadē, 28. martā plkst. 18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centra (Rīgas ielā 10) Ceļotāju stāstu vakarā Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa stāstīs par diviem brāļiem —  fotogrāfiem Hansu un Jānu Kristiniem — no Igaunijas, kuri uzsāka profesionālās gaitas 19. gs. beigās pie tā laika populāra Valmieras fotogrāfa Jākoba Jobso Līvenstrēma Pārgaujā.

Pagājušajā sestdienā Rubenes Anšos notika Valmieras mednieku un makšķernieku biedrības biedru sacensības zemledus makšķerēšanā. Atšķirībā no iepriekšējām līdzīgām sacensībām šoreiz tās notika pēc starptautiskiem noteikumiem, līdzīgi tiem, pēc kuriem notiek pasaules čempionāti.

Priecīgu vēsti «Liesmai» pavēstīja sabiedriskā labuma biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» valdes priekšsēdētāja GAIDA PEVKO:

22. februārī Kocēnu novada pašvaldības domes vadība, kā arī sociālo dienestu vadītāji un darbinieki no Kocēniem, Valmieras, Mazsalacas, Priekuļiem un Amatas devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju. Brauciens tika organizēts Vidzemes Augstskolas SEMPRE (Sociālā spējināšana-spēcināšana lauku teritorijā) projekta ietvaros, un tā uzdevums bija iepazīties ar sociālo pakalpojumu klāstu un sniedzējiem dažādām mērķa grupām kaimiņvalstī, kā arī ar pieredzi sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidei un dažādošanai pašvaldībās.

24. februārī bija Igaunijas Republikas neatkarības diena. Šogad īpaša, jo Igaunijai — 100! Tā kā Mazsalacā ir Latvijas brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru brāļu kapi, tad vietējo domubiedru grupa nu jau vairākus gadus šajā dienā dodas tur, lai kaimiņu valsts svētkos ar klusu atceres brīdi, svecēm un ziediem pieminētu brīvības cīņās kritušos. Mazsalacietis Andis Āboltiņš «Liesmai» pastāstīja, ka arī šosestdien kupls pulciņš vietējo satikušies brāļu kapos. Tur ar Mazsalacas pašvaldības gādību mastā bija uzvilkti abu valstu karogi un pie pieminekļa iedegtas sveces. «Kapos ieradās arī vairāki igauņi ar ziediem. Tā nu mums sanāca neplānota un sirsnīga satikšanās. Apsveicām kaimiņus jubilejā. Pieminējām kritušos un pārrunājām arī abu valstu simtgades aktualitātes. Kaimiņi teica, ka viņiem esot jādodas atpakaļ uz Mazsalacas pievārtes pļavu, kur notikšot igauņu protesta akcija «Nodokļi dodas uz Latviju»,» tā par 24. februāra priekšpusdienu teica Andis Āboltiņš.

Kocēnu novada pašvaldības dome, izvēloties iesaistīties Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā projektā par industriālā mantojuma saglabāšanu, pirmām kārtām iedomājusies par Zilākalna dzelzceļu, tā tiltiem un ūdenstorni, kas ilgstoši stāv pamests.  Ja tuvākajā laikā tam nepievērstos, tornis, iespējams, būtu jānojauc, taču ēka ir arhitektoniski vērtīga, tāpēc pašvaldība uzskatījusi, ka tā jāsaglabā. Projektā iegūtais finansējums pavēra iespēju sakārtot gan torni, gan radīt ko jaunu, papildinot Zilo kalnu kā tūrisma objektu.

Pērnā gada sporta izcilnieku ikgadējā sveikšanā — pasākumā Kocēnu sporta laureāts — šogad tika ieviesta īpaša nominācija: Gada sporta skolotājs. Ar to novads vēlējies izcelt cilvēkus, kuri papildus saviem darba pienākumiem skolā izdara nedaudz vairāk, lai veicinātu veselīgu un sportisku dzīvesveidu skolēnu vidū. Pirmais šo godu pelnīti saņēmis Jura Neikena Dikļu pamatskolas sporta skolotājs ANDRIS ROBALDS.