Mierīgo diskusiju ēra ir pagājusi

- 9.Janvāris, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Mainoties paaudzēm un sociālajiem tīkliem kļūstot par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, arvien neiecietīgāka kļūst politiskā kultūra publiskajā telpā un aktualizējas jautājums par komunikāciju politikā. Un ne tikai valsts līmenī. To, ka mierīgo diskusiju ēra ir pagājusi arī pašvaldībās, atzīst politisko partiju pārstāvji.

Retorika kļuvusi asāka

"Gan valstī, gan pašvaldībās retorika ir kļuvusi asāka un nereti mazāk konstruktīva. Taču arī sabiedrība šobrīd pieprasa politiķi, kurš ir skarbāks, tiešāks, varbūt reizēm ar zināmu populisma devu. Tāds nu ir vēlētāju pieprasījums, un par to liecina vairāku vēlēšanu rezultāti. Bet attīstība jau notiek pa spirāli, un, iespējams, pienāks laiks, kad populāra kļūs cita veida politika un politiskā kultūra. Taču, lai nonāktu pie kvalitatīviem lēmumiem, ir jābūt diskusijai un viedokļu dažādībai," uzskata Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Madonas nodaļas vadītājs, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Viņš piekrīt, ka asumi, reizēm arī rupjības un personiskie apvainojumi prieku nevienam nerada, tāpēc Madonas novada pašvaldība pirms trim gadiem pieņēmusi Ētikas kodeksu un izveidojusi Ētikas komisiju.

"Daži emocionāli izteikumi diskusiju karstumā domes un komiteju sēdēs deputātiem pasprūk, pie retorikas tomēr būtu jāpiedomā un jādiskutē bez personiskiem aizskārumiem, pārliecinot ar argumentiem, nevis apvainojumiem," uzskata A. Lungevičs.

Arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Zigfrīda Gora ieskatā (ievēlēts no Nacionālas apvienības "Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai"/LNNK saraksta; darbojas NA Madonas nodaļā un kādu laiku to ir vadījis) demokrātijas apstākļos politiķu savstarpējā komunikācijā dominē diskusija.

"Neraugoties – vai tās ir debates vai polemika, diskusijas augstākais mērķis ir izdibināt patiesību. Lai to īstenotu, politiķiem jābūt gan īsteniem intelektuāļiem, gan apveltītiem ar augstiem morāles principiem. Diemžēl Latvijas politikas kultūrā tas nav bieži vērojams. Šodien politiskajā komunikācijā izmanto diskusijas formu "pretinieka pārliecināšana", kas izpaužas vājāka par sevi oponenta (vai svārstīga vēlētāja) izvēlē, lai pārliecināšanas azartā varētu atļauties izmantot pārspīlējumus un to subjektīvos sofismus. Tāpat tiek izmantota diskusijas forma "uzvaras dēļ", kad tiek izvirzīts mērķis uzvarēt oponentu ar jebkuriem līdzekļiem, arī negodīgiem. Abas minētās diskusiju formas pilnā mērā tiek praktizētas priekšvēlēšanu laikā, lai sasniegtu mērķi – iegūt politisko varu.  Nevaru nepieminēt arī diskusiju formu "strīda dēļ", kuru bieži pielieto politiķi, kas zaudējuši vēlēšanās," novērojumos dalās Z. Gora.

Svarīgs ir diskusijas rezultāts

Savukārt Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters (darbojas partijas "Jaunā Vienotība" (JV) Madonas nodaļā) uzskata, ka nav tik ļoti svarīgas deputātu uzrunas, diskusijas forma, kā rezultāts.

"Labas diskusijas rezultāts ir kvalitatīvs lēmums, kura pieņemšanas procesā tiek vērtēti visdažādākie viedokļi neatkarīgi no tā, kurš lēmumprojekta apspriešanā iesaistītais ir paudis priekšlikumus vai kritiku. Agrāk, vadot pašvaldību, vienmēr centos to ievērot, neuzturēt pozīcijas un opozīcijas attiecību formātu domes darbā. Visiem domē ievēlētajiem deputātiem gan lēmumprojekta apspriešanas, gan balsošanas procesā jādarbojas atbilstoši savam problēmas risinājuma redzējumam un pārliecībai. Diemžēl esošajā sasaukumā ir ievazāta tāda pati balsošanas kaite kā Saeimā, kur balsojumu nosaka īkšķis vai pacelta attiecīgas krāsas kartīte. Tāpēc lēmumu pieņemšanas procesā notiek paralēli monologi, jo visu kāds jau izlēmis  pirms sēdes, un diskusija, priekšlikumi domes sēdē no vairākuma viedokļa ir lieki. Nav jāuztraucas par spraigām diskusijām domes sēdēs, bet gan par klusējošo deputātu balsotāju, kurš balso nevis pēc savas pārliecības, bet tāpēc, ka tā norunāts, klusē, jo nespēj diskusijā atbalstīt lēmumprojektu, kurš ir pret pārliecību, bet nobalsot par to spēj. Laba, saturīga, ar argumentiem, kritiku, arī emocijām piesātināta diskusija ir nepieciešama kā kvalitatīvu, izsvērtu lēmumu radīšanas platforma," ir pārliecināts A. Ceļapīters.

Cietais disks nav bezizmēra

Latvijas Reģionu partijas Madonas nodaļas vadītājs Ojārs Krūmiņš savukārt uzsver, ka mūsdienu informācijas laikmetā ir jābūt ļoti pacietīgiem, jo informācijas daudzumu, ko katrs uzņem šodien, nevar salīdzināt ar laiku pirms 10 un vairāk gadiem. "Par gandrīz jebkuru nozari katru dienu tiek atklāts kas jauns. Tomēr cilvēka cietais disks nav bezizmēra. Lai cik sarežģīts darbs būtu valdībā un parlamentā, šobrīd politiķi var pieļaut kļūdas un neapdomīgus gājienus vairāk nekā jebkad agrāk. Tas, ko konkrēts politiķis ir darījis pirms diviem gadiem, lielākajai sabiedrības daļai aizmirsīsies, jo katru dienu ziņās vērojam jaunus skandālus un pavērsienus. To visu atcerēties vienkārši nav iespējams. Šodien visu izšķir konkrēts laiks, kurā tiek pieņemti lēmumi. Par ātru vai par vēlu veikts gājiens var mainīt visu. Kas nav mazsvarīgi, šo situāciju vienmēr kāds izmantos. Tāpēc svarīgi vērtēt informāciju, ko uzņemam, kā arī mācīties un spēt paskatīties uz notiekošo mums apkārt no dažādiem skatpunktiem. Nozākāt dāmas un kungus pie varas svirām vienmēr būs viegls uzdevums, taču, lai cik grūti reizēm būtu to atzīt, jāatceras, ka Saeima un Ministru kabinets ir sava veida spogulis visai mūsu sabiedrībai," atzīst O. Krūmiņš.

Arī politikā būtiska platforma ir sociālie tīkli, atzīst uzrunātie politiķi. A. Lungevičs norāda, ka tie paver milzīgas iespējas: "Arī pašvaldība tos aktīvi izmanto, komunicējot ar sabiedrību, stāstot par paveikto un to, kas notiek. Diemžēl paver arī iespējas sagrozītai informācijai. Katram politiķim jābūt gatavam, ka tas viss var tikt vērsts pret viņu pašu."

A. Lungevičs ir pamanījis arī dažus politiķu parodijkontus. "Tajos, līdzīgi kā publiskajos portālos, var sniegt anonīmus komentārus, "no sirds" rakstīt visu un nenest par to atbildību. Tas, protams, kopējai informācijas platformai, kurai jābūt objektīvai, pozitīvu pienesumu nedod," uzskata A. Lungevičs.

"Darbošanās sociālajos tīklos jāveic ļoti apdomīgi, jo līdzcilvēku viedokli par jebkuru no mums (īpaši, ja mūs iepazīst tikai virtuāli) veido tas, ko esam darījuši virtuālajā vidē. Īpaši jākontrolē emocijas, tāpēc ka atstātās e-pēdas, tāpat kā tetovējumi, nav tā īsti izdzēšamas. Pie šādiem principiem arī cenšos pieturēties. Esmu vienā sociālajā tīklā "Facebook", tāpēc nevaru spriest par citiem. Tikai vienreiz esmu saskāries ar politiķa viltus kontu. Uz to reaģēju, piezvanot un izstāstot politiķei, kurai šis konts bija izveidots," savukārt norāda A. Ceļapīters. Bet O. Krūmiņš pauž pārliecību, ka sociālajos tīklos visaktīvākie ir Saeimā neievēlēto spēku pārstāvji: "Šie cilvēki visaktīvāk iesaistās diskusijās ar iedzīvotājiem. Protams, TV ekrānā viņi gandrīz nav redzami, jo ziņu aģentūras un iedzīvotājus tomēr vairāk interesē valdošo spēku domas." Runājot par politiķu parodijkontiem, viņš atzīst, ka ir pamanījis tikai dažus. Piemēram, Raivja Dzintara parodijkonts nereti liek pasmaidīt, tur regulāri tiek atgādinātas Kremļa intereses par Latviju, ka vienīgais ēdiens īstam latvietim ir zirņi, ka viņš sargā akmeņus Likteņdārzā.

Pirms diskusijas nekad nevar zināt, cik asā formā tā izvērsīsies... Agra Veckalniņa foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru