Dzīves iedvesmota

- 25.Februāris, 2022
Nedēļas nogale
Laikrakstā

Māksliniece SINDIJA KĻAVIŅA nāk no Mazsalacas puses, bet dzīves ceļš viņu ir tālāk aizvedis uz Kurzemi. Mazsalacā vērojams viens no Sindijas darbiem – Gustava Ērenpreisa sienas gleznojums. Aicinājām viņu uz sarunu par un ap mākslu un rokdarbiem. 

Kā atradāt sevi mākslā? 

Māksla ir ļoti plašs un abstrakts jēdziens. Es to vairāk dēvētu par radošumu, un kā radošu cilvēku es sevi atceros jau no agras bērnības, kad regulāri zīmēju uz savas istabas sienām vai šuvu sev apģērbu no vecāku drēbēm... Manuprāt, tur tā īstā un patiesā māksla slēpjas un rodas – bērnībā, kad esam nesamāksloti un nesabojāti. Domāju, radošums mīt mūsos visos. 

Lielu iespaidu uz manām radošajām gaitām ir atstājusi Akmeņkalnu mākslas skola Skaņkalnē, kuru es apmeklēju pamatskolas laikā, kad dzīvoju Mazsalacā. Tur bija brīnišķīgi skolotāji Biruta un Jānis Jansoni, kas ielika pamatus daudzām no manām mākslinieciskajām prasmēm. Tas bija brīnišķīgs un ļoti radošs laiks, kurā apguvu ne tikai dažādus mākslas veidus, bet arī dzīvi kopumā. Tālāk savas prasmes papildināt devos uz Rīgas Lietišķās mākslas koledžu. Arī tur man bija lieliski pasniedzēji, konkrētāk, Ilze Starka, kura manī ielika stabilas un pamatīgas zināšanas portretu zīmēšanā, ar ko savā profesionālajā darbībā nodarbojos arī šobrīd.

MĀKSLINIECE SINDIJA KĻAVIŅA. Foto no Sindijas personīgā arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru