Kultūra un izklaide

Kad ārā svilpo vēji un cilvēka izturību pārbauda sals, ir īstais laiks brīvākā brīdī pavērt durvis, aiz kurām gaida labas lietas — mirkļi izstādēs. Valmierā pašlaik piedāvājums ir, lai gan mākslas mēnesis aprīlis vēl tālu.

Otrdienas vakarā Valmieras Viestura vidusskolas aktu zālē tika liets daudz asaru, bet šoreiz tās bija prieka asaras, kuras izraisīja Jāņa Skuteļa komanda ar Valmieras perspektīvākajiem improvizatoriem.

No pirmdienas līdz piektdienai Valmieras Mūzikas skolā notiek Nordplus Junior programmas pieredzes apmaiņas projekta Mūzikas skolu izglītojošās un kreatīvās iespējas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā lekcijas profesionāļiem un meistarklases Valmieras MS audzēkņiem, ar kuriem strādā gan vietējie mācībspēki, gan vieslektori.

No 28. līdz 31. janvārim Valmierā norisināsies XXV Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls, kurā ik gadu piedalās profesionāli mūziķi, mūzikas skolu audzēkņi, absolventi un citi mākslinieki no Latvijas un kaimiņvalstīm.

27. janvārī Daugavpils teātris Valmieras Drāmas teātrī ielūdz  uz vienu no saviem veiksmīgākajiem sasniegumiem — mūziklu krievu valodā Dāmu paradīze (rež. un libr. autors O. Šapošņikovs).

Sestdienā pirms Ziemassvētkiem Valmieras muzejā notika Valmieras fotogrāfu ikmēneša tikšanās: Guntis Iļķēns stāstīja teoriju par panorāmas fotogrāfiju un rādīja arī reālas bildes, citi vērtējumam iesniedza savas jaunākās fotogrāfijas un uzklausīja klātesošo viedokļus.

Otrajos Ziemassvētkos pie eglītes Pociema kultūras namā ceturto gadu pēc kārtas notika Rietumvidzemes pūtēju orķestru satikšanās kopīgā koncertā, kurā tradicionāli zāli aizņēma p/o Dikļi (diriģents Valdis Drulle), p/o Pociems (diriģents Viesturs Ozols), Limbažu kultūras centra p/o Lemisele (diriģents Jānis Kaģis), p/o Cēsis (diriģenti Jānis Puriņš un Tālivaldis Narvilis) un Valmieras KC p/o Signāls (diriģents Mārtiņš Birnis) dalībnieki, bet publika kolektīvu uzstāšanos vēroja un klausījās no skatuves.

Noslēdzoties sporta deju sezonai, arī Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta deju studijas Saltāre dejotāji tagad atpūšas un atgūst spēkus, lai janvārī uzsāktu jaunu un veiksmīgu sezonu.

Sirsnīgā atmosfērā 28. decembra vakarā klubā 9. vilnis aizritēja pasākums, kurā vairāk nekā 20 Latvijas mūziķi pauda morālo atbalstu pasaules apceļotājam Jānim Vaišļam pirms ieplānotās sirds transplantācijas. Tajā skanēja arī īpaši radītā kopdziesma Tu paliec, kurai koncerta noslēgumā pievienojās visi kluba apmeklētāji.

Dzīvošana ir brīnumu pilna, un, kad tie pieskaras sirdīm, ikdienišķas lietas un norises pārtop smalkos gaismas diedziņos. Nesen savu noderīgumu ar tālredzīgu cilvēku iecerēm atklājusi izremontētā ēka Lizdēnos. Kolhoza «Draudzība» laikos celtnē valdīja liela rosība, jo tika radīti piemēroti darba apstākļi nozaru speciālistiem, bet tagad tā pārtapusi nozīmīgā sabiedrisku aktivitāšu izpausmes vietā, aicinot gan darboties, gan atpūsties.

Balso skatītāji2015. gada nogalē Valmieras teātrī skatītāji sirsnīgi sumināja kā skatītāju balsojuma, tā teātra iekšējās balsošanas pagājušās — 2014./2015. g. — sezonas labākos māksliniekus.

«Kopumā gads ir bijis ļoti darbīgs — kā tas sākās ar daudziem darbiem un iecerēm, tā arī noslēdzas — ar jaunām domām, darbiem un iecerēm jau nākamajam gadam,» tā aizvadīto darba cēlienu vērtē Valmieras Kultūras centra direktors TOMS UPNERS. «Kultūras dzīve ir tāds nerimstošs process, mēs tajā esam iekšā no viena pasākuma uz otru, no vienas ieceres uz nākamo. Manuprāt, gads izdevies ļoti sekmīgs, jo daudz kas no iecerētā ir izdarīts un izdevies.

Tici vai ne, bet nelielajā Mazsalacā jau piecus gadus skan džezs, ko spēlē vietējie cilvēki! Šo muzikālo pārsteigumu, varbūt pat brīnumu,  2010. gadā pie balti klātiem galdiņiem, apgaismojumā un īpašā gaisotnē pirmo reizi sagādāja Mazsalaca Jazz Yoputh Band, tā vadītājs KĀRLIS VANAGS un viņa vadīto  meistarklašu dalībnieki. Koncertos viens no viņiem aizvien arī K. Vanags.

Laikā, kad visur tiek iedegtas Ziemassvētku eglītes, pie tām bieži vien sastopams suņuks Duksis — LĪGAS STEBERES jaunākā uzveduma  galvenais varonis — ar saviem draugiem. «Iestudējums, par kuru sākām domāt jau janvārī, radīts, lai atvērtu bērnu sirsniņas līdzcietībai,» atklāj Līga, kas pati arī iejutusies Dukša lomā.

Sākumā bija klusums. Mūsu saruna notika starp te garākām, te īsākām pauzēm. Tomēr šis klusums šķita tik pašsaprotams, jo ilggadējā Valmieras Drāmas teātra aktrise LIGITA DĒVICA, dzīvē nebūdama liela runātāja, ir uzrunājusi ļoti daudzus, runājusi ar savu skatītāju caur lomām teātrī, sākot ar pašu pirmo lomu — Ventu I. Indrānes «Lazdu laipā» 1963. gadā un beidzot ar skolotāju Dārtu Evitas Sniedzes «Mākoņains, iespējams skaidrosies» (rež. O. Kroders) 2011. gadā — izrāde joprojām tiek spēlēta. Tik daudz jau stāstīts, negribas visu laiku atkārtoties, piebilst Ligita.  Tomēr palēnām sarunas pavediens notvēra mūs pats. Katru domu viņa noglaudīja, kā maizes cepējs noglauda uzrūgušo, formu ieguvušo mīklu, pirms iešauj to krāsnī, kur tā top par maizi.

Kultūras centra kamerkora Kaķi divi koncerti svētdien Valmieras muzejā ieskandināja Ziemassvētkus.

Un sniegam tur nebūs nekādas nozīmes. «Kaķu» Ziemassvētku koncerts notiks tik un tā — svētdien, 20. decembrī, pl. 16 (bez ieejas maksas), kā jau pēdējos gados ierasts, Valmieras muzeja Izstāžu namā.

Šodien Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Mārtiņa Eihes iestudētā Gunāra Priedes luga «Smaržo sēnes».

Dāmu saksofonu kvartets n[ex]t move — četras profesionālas, šarmantas un atraktīvas mūziķes: Inga Meijere (soprāna/alta saksofons), Baiba Tauriņa (alta saksofons), Katrīna Kivleniece (tenora saksofons) un Anete Levica (baritona saksofons) — ar jaunu koncertprogrammu gatavojas Vislatvijas koncerttūrei, kas sāksies 15. janvārī Rūjienas kultūras namā un turpināsies līdz tūres noslēguma koncertam 18. martā Cēsu CATA kultūras namā.

Tā divos vārdos vakarrīt sestdienas uzstāšanos Doma laukumā koncertā Ziemassvētku tubas raksturoja Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestra Tālavas taurētājs mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Gvido Brenčevs (ar bārdu), rūjieniešu grupas fotogrāfijai pievienojot arī pāris skaņdarbu videoierakstu, kuru noskatoties un noklausoties atlika vien secināt, ka teju vai 100 dalībnieku orķestris skanējis tiešām iespaidīgi, taču vienlaikus maigi un sirsnīgi, liekot labsirdīgā smaidā atplaukt klausītāju sejām.