Mazais princis — Valmierā
Svētdien Rīgas Krievu teātris viesojas Valmierā ar 20. gadsimta kulta grāmatas — Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas pieaugušajiem «Mazais princis» — iestudējumu.
Svētdien Rīgas Krievu teātris viesojas Valmierā ar 20. gadsimta kulta grāmatas — Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas pieaugušajiem «Mazais princis» — iestudējumu.
Krodera pirmdiena ir vienīgā reize gadā, kad Valmieras teātrī valda īpaši teatrāla noskaņa, sprēgā asprātības, aktieri uzgavilē kolēģiem, novērtējot Krodera fonda paziņotos nominantus un laureātu, kuru vārdus, uzturot augošu intrigu, izdodas neizpaust līdz pat Krodera balvas pasniegšanas vakaram — šogad aizvakar.
«Vēsturiski aprīli par mākslas mēnesi sākām uzskatīt jau piecdesmito gadu beigās ar tādu milzīgu kulmināciju septiņdesmitajos, kad kopīgā mākslas telpā uzplaiksnīja gan mūziķi, gan literatūra, gan glezniecība, tēlniecība un vēl daudzi dažādi mākslas žanri. Taču Valmieras muzejā katrs ir mākslas mēnesis, jo katru mēnesi tajā skatāma kāda izstāde,» atklājot Valda Krēsliņa gleznu un Āra Smildzera tēlniecības darbu izstādi AMEN, kas gan nozīmē nevis beigas, bet apstiprinājumu, piektdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma. «Daļa mākslas telpas apmeklētāju uzskata, ka mākslinieciskas formas ir fikcijas, ka fantāzija pieciešama tikai tad, ja tā netraucē uztvert cilvēku tēlus, un tieši tāpēc aprīlis ir mākslas mēnesis, kad mēs varbūt mācām un mācāmies paskatīties uz mākslu nedaudz citādāk, un likumsakarīgi, ka mākslas mēnesis ir pavasara mēnesis, jo pavasarī līdzīgi pumpuriem cenšamies izlauzties no iekšējā kodola — augt, briest, attīstīties, ejot uz vasaras pilnziedu, rudens pilnbriedu, ziemas spelgoni. Māksla provocē mūsu prātu un liek atbildēt uz jautājumu, vai māksla ir tikai mūsu dvēseles stāvokļa novešana pretī tam, ko dēvē par estētisko baudījumu.»
1956. gada 17. februāra «Liesma» informēja, ka no 1. marta kultūras namā darbu sāks tēlotājas mākslas studija.
Sagadījies, ka Valmierai ir divi profesionāli mākslas zinātnieki. Sabiedrībā ikdienas darbos plašākam cilvēku lokam pazīstami kā augstskolas mācībspēks Jānis Kalnačs un Valmieras Mākslas vidusskolas pedagogs Aivars Leitis.
Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātrī «Sprīdītis» pirmizrādi piedzīvojis jaunākais iestudējums — «Svešinieks».
Svētdien Valmieras 5. vidusskolā Valkas un Valmieras koru apriņķa skatē piedalījās vienpadsmit jauktie, trīs sieviešu, viens vīru un četri senioru kori, rādot savu māksliniecisko līmeni un gatavību vasarā gaidāmajiem reģionālajiem koru svētkiem un jau apgūto daļu no 2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra. Koru sniegumu vērtēja diriģenti Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš un komponists Uģis Prauliņš.
Valmieras Kultūras centra kamerzālē (3. stāvā) 14. aprīlī notiks stīgu kvarteta ReDo koncerts, kurā skanēs Filipa Glāsa, Jozefa Haidna, Emiļa Melngaiļa un Dmitrija Šostakoviča skaņdarbi.
Maksims Gorkijs ir sacījis: «Cilvēks — tas skan lepni.» Šo domu pavisam noteikti var attiecināt uz valmierieti AUSTRU SKUDRU, kurai 3. aprīlī aprit apaļi 90 gadi un bez kuras nepastarpinātās klātbūtnes Valmieras teātris nebūtu tapis par to, kāds tas ir tagad, jo viss ir savā starpā cieši saistīts, un tagadne ir pagātnes atbalss. Un Austras atbalss joprojām ir sadzirdama.
15. aprīlī Valmieras teātra LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos izcilā norvēģu dramaturga Henrika Ibsena lugas «Celtnieks Sūlness» iestudējums Dāvja Auškāpa režijā. Radošajā komandā apvienojušies scenogrāfe un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Jēkabs Nīmanis, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Galvenajās lomās Krišjānis Salmiņš un Rūta Dišlere.
Komponists Jānis Lūsēns, gatavojoties savai 57. dzimšanas dienai, radījis jaunu koncertprogrammu visu laiku romantiskākajam latviešu tenoram Ingum Pētersonam.
Liesma jau vēstīja, ka divi Valmieras jauniešu kori — «Skan» un «Putni» — piedalījās IV Jāzepa Vītola Bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkursā «Lai skan!». «Skan» ieguva konkursa zelta diplomu, «Putniem» — sudrabs.
27. martā — Starptautiskā Teātra diena, ko 1961. gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais institūts. Valmieras teātris pirms teātra ļaužu svētkiem sagatavojis brīnišķīgu dāvanu saviem skatītājiem — šovakar Aspazijas lugas «Vaidelote» pirmizrāde.
No 8. līdz 23. aprīlim Valmierā norisināsies Mākslas dienas 2016, kuru laikā paredzēti daudzveidīgi kultūras, mākslas un radošās partnerības pasākumi. Šogad Mākslas dienām izvēlēta tematika Garšas palete, kas caurvīs katru no aktivitātēm, piedāvājot valmieriešiem un pilsētas viesiem vēl nepieredzētas emocijas.
Šī gada dziedāšanas konkursa «Ghetto Faktors» TOP20 tikusi arī Vidzemes Augstskolas absolvente VITA ŠTROBINDERE. Šodien norisināsies konkursa nākamā kārta, pēc kuras tiks atlasīts labākais desmitnieks.
Valmieras Kultūras centrā svētdien norisinājās mazo vokālistu konkurss «Cālis 2016», kurā uzstājās 25 dalībnieki.
Šoreiz parunāsim par tādu visai specifisku automašīnas papildaprīkojumu kā videoreģistrators. Pašam ar šo zvēriņu nav sanācis sastapties, tāpēc pameklēju globālajā tīmeklī galveno par šo elektronisko iekārtu.
Piektdien un sestdien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika IV Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkurss Lai skan!, kurā sākotnēji piedalījās tikai mūzikas skolu kori, bet šogad, lai saglabātu kora dziedāšanas tradīcijas, konkursā startēja arī vispārizglītojošo skolu kolektīvi — kopumā pāri par 50 dziedošām vienībām, tostarp Lienes Zvirbules vadītie Putni no Valmieras 5. vidusskolas.
19. un 20. martā Ogres novada Kultūras centrā norisināsies viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem pūtēju orķestriem — VIII Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā piedalīsies 42 pūtēju orķestri, kopā ap 1500 mūziķu četrās grūtības pakāpes grupās.
Nākamsvētdien ar krāšņo 70 gadu jubilejas koncertu No saknēm līdz galotnēm augt Valmieras Kultūras centrā viesosies Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblis Dancis. Lai uzzinātu, ko dančinieki valmieriešiem un pilsētas viesiem šajā vakarā rādīs (viņi būs pirmie, kas šo jubilejas programmu redzēs!), uz sarunu lūdzu Danča ilggadējo māksliniecisko vadītāju Rolandu Juraševski.