Kultūra un izklaide

Novērtējot bērnu un jauniešu tautas mākslas kolektīvu vadītāju nesavtīgo ieguldījumu XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku sagatavošanā, svētku lieldraugs Swedbank šodien Rīgā bankas centrālajā ēkā 50 skolotājiem pasniegs vienreizējas stipendijas 500 eiro apmērā. Pateicības saņēmēju vidzemnieku vidū ir arī Mazsalacas jauniešu deju kopas «Magone» un Mazsalacas vidusskolas deju kolektīva «Ķipari» vadītāja Aija Vidovska un Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestra vadītājs Gvido Brenčevs.

Šovakar, Tautas dzejnieka 150. dzimšanas dienā, Valmieras teātra Apaļajā zālē savu dzīvi sāks Bērns vārdā Rainis. Tā savu ieceri nosaukuši izrādes radītāji — aktieri Inese Ramute un Mārtiņš Meiers, kā arī režisors Reinis Suhanovs un komponists Jēkabs Nīmanis. Aktieri nudien ir paši galvenie radītāji, jo arī pati iecere ienāca prātā Inesei. Bērns vārdā Rainis ir izrāde pašiem mazākajiem skatītājiem, kas vēl tikai iepazīstas ar teātri, un tā būs spēle ar akmentiņiem, skaņām un dzeju.

* Šodien ar talantīgās jaunās pianistes Aurēlijas Šimkus  koncertu iesākas Valmieras Kultūras centra koncertsezona, kuras turpinājumā Valmierā viesosies daudzi pazīstami mākslinieki. Jau septembra beigās muzicēs Normunds Rutulis un Hansa Anteheda trio, oktobrī kontrtenors Sergejs Jēgers un Jolanta Strikaite, ģitāras virtuozs Kaspars Zemītis, grupa «Otra puse» un Antra Stafecka u.c., informē KC sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Tarbuna.

Kā katru septembri, Latvijā arvien jūtamāk sevi piesaka gadskārtējās Dzejas dienas, kuru tradīcija arī mūspusē bez pārtraukuma turpinās jau kopš sešdesmitajiem gadiem. Šogad tās sākušās ar moto «Dzeja nemelo» un ir sava veida kulminācija Aspazijas un Raiņa simtpiecdesmitgadei.

Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā tiek atzīmētas jau 20 gadus — tradīcija ar koka mantojumam veltītiem pasākumiem aizsākās 1995. gadā un tradicionāli notiek septembra otrās nedēļas nogalē, organizējot atvērtās durvju dienas, ekskursijas gidu pavadībā, koncertus un izstādes. Mantojuma dienu pasākumu rīkošanā, kas Latvijas reģionos ir nozīmīgi notikumi, aktīvi  iesaistījušās pašvaldības, starp tām Kocēnu novada pašvaldība.

Septembrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada programma sasniedz kulmināciju. Paralēli Raiņa jubilejai veltītajiem pasākumiem no 3. līdz 15. septembrim norisinās tradicionālās Dzejas dienas. Plašāka informācija — www.dzejasdienas.lv/2015 Aktuālāko informāciju par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu var atrast www.aspazijarainis.lv

Nu jau var teikt: kultūras sezona sāk uzņemt apgriezienus. Aicinājumi apmeklēt koncertus, teātra izrādes, arī pagasta svētkus izskan cits pēc cita. Vieniem ielūgums sola bagātas tikšanās un pārsteigumus, biļetes vietā piedāvājot tikai labu garastāvokli, ko pasākumu organizatori cer arī saņemt  pretī, citkārt tomēr jārēķinās ar zināmiem izdevumiem. Pie tam, kā jau pēdējos gados ierasts: ja vēlies koncertu vai izrādi baudīt savā iemīļotā vietā vai lai nepiedzīvotu vilšanos, ka biļešu vairs nav, atpūta jāplāno jau laikus, pat pāris mēnešu pirms notikuma, kā to paredz biļešu iepriekšpārdošanas sistēma.

Ar audzēkņu un pedagogu tradicionālo koncertu Valmieras Kultūras centrā jauno mācību gadu Zinību dienas pēcpusdienā ieskandināja valstī vecākā — Valmieras Mūzikas skola, kas šoruden atzīmēs 95 gadu jubileju.

Ar grandiozu koncertu pagājušajā sestdienā grupa Prāta Vētra noslēdza savu koncerttūri 7 soļi svaiga gaisa. Līdz ar grupas tūres izskaņu noslēdzies arī sociālais projekts, ko rīkoja Prāta Vētra, saldējums Mājas un labdarības lapa Snowflake. Projekta laikā tika iepriecināti vairāk nekā 200 cilvēki, kas savās atmiņās ierakstīja neaizmirstamas emocijas, apmeklējot Prāta Vētras koncertus Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Rīgā. Līdz ar šī projekta izskaņu labo darbu darīšanai netiek pielikts punkts, jo visi iesaistītie arī turpmāk plāno darīt labus darbus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, un mudinās uz to arī citus.

Latvijas Nacionālā bibliotēka no septembra strādās septiņas dienas nedēļā. Darbdienās bibliotēka apmeklētājiem būs atvērta no plkst. 9 līdz 20, bet brīvdienās — no plkst. 10 līdz 17. Katra mēneša pēdējā pirmdienā bibliotēka būs slēgta: notiks spodrības diena.

Piektdien, 4. septembrī, pl. 16 Valmieras muzeja Izstāžu nama 1. stāvā atklās Imanta Klīdzēja keramikas un fotogrāfiju personālizstādi Sarkanā okera zeme, kurā būs apskatāma Rīgas sadraudzības pilsēta Kērnsa (Austrālija).

Kad vasara steigā aicināja piestāt viesus un apmeklētājus Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja pasākumā «No vārda un sajūtām dzimst patiesība», uzdzirkstīja atmiņas par Zelta fonda skolotāju Vilmu Bemberi — 47 viņas gadi, no 1928.  līdz 1975. gadam, atdoti Rencēnu skolēnu paaudzēm. Pārsvarā skolotāja mācīja ķīmiju, ģeogrāfiju un meitenēm mājturību, bet pati dzīves laikā secināja, ka skolēnus virzījusi zināšanu apguvē tā laika vairākos priekšmetos, atskaitot dziedāšanu un fizkultūru. Skolotāja apbrīnojami meistarīgi vadīja audzēkņu prasmi spēlēt teātra uzvedumos un uzskatāma par novadpētniecības aizsācēju Rencēnos.

Pirmo reizi Latvijā ierakstīts kokles solo albums. Iepriekš bijuši sastopami kokļu ansambļu ieraksti vai arī etnogrāfiskās kokles skaņu raksti, bet šoreiz kā solo instruments ir koncertkokle, kas albumā ar nosaukumu Tīra sirds parādās visdažādākajās stilistiskajās nokrāsās. Disks pārsteidz ar stilu daudzveidību (romantika, džeza elementi, flamenko piesitieni, ķīniešu skaņkārtas, franču mūzikas šarms). Vārdu sakot — viegli uztverama, baudāma un izgaršojama mūzika arī nespeciālistam un īpaši pārsteidzoša tiem, kas vēl no kokles sagaida kādus šablonus no pārprasta tautiskuma.

Interesantu dāvanu ar senatnes elpu no vīratēva — kolekcionāra numismāta JĀŅA JĒKABSONA — savā goda dienā saņēmusi AA studijas īpašniece friziermeistare AIVA JĒKABSONE. Tas ir vecs, brūns albums ar, iespējams, vēl senākām fotogrāfijām, no kurām, atverot albumu, raugās dažādi iepriekšējo gadsimtu cilvēki. Priecājoties par šo ieguvumu, Aiva to nolikusi turpat salonā, izraisot daudzu klientu, tostarp arī manu interesi. Kas ir cilvēki fotogrāfijās?

Svētdien, 30. augustā, pl. 18 Vaidavas kutūras un amatniecības centra foajē atvērs izstādi «Ar krāsu paleti...», kurā būs apskatāmas skaistās dālijas no kolekcionāru Ritas Zaļais un Astrīdas Balodes dārziem. Ziedu skaistums lieliski saskan ar fotomākslinieku Rubenes pamatskolas skolotājas, vaidavietes Marikas Eglītes un biologa Agņa Šmita dabas noskaņām.

Raiņa 150. dzimšanas dienā — 11. septembrī Valmieras Drāmas teātrī notiks pirmizrāde pašiem mazākajiem skatītājiem "Bērns vārdā Rainis" — uzvedums par dzejnieku bērnā. Trīs cilvēku —  aktieru Inese Ramutes, Mārtiņa Meiera un režisora Reiņa Suhanova — kopdarbā ir radīts izrādes stāsts.

Atzīmējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 96. gadadienu un pirmo gadu kopš Gaismas pils Inaugurācijas ceremonijas, šosestdien, 29. augustā, risināsies daudzveidīgu izglītojošu, radošu un izklaidējošu notikumu programma «Viena diena bibliotēkā». Apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt LNB izstādes, iepazīt bibliotēkas lasītavu pakalpojumus, konsultēties pie bibliotekāra Andra Vilka, kā arī skatīties Latvijas studentu īsfilmas un klausīties Gaismas pils jaunā koncertflīģeļa ieskandināšanas koncertu. Ieeja pasākumos bez maksas.

Pagājušajā ceturtdienā Valmieras mūzikas skolas pagalmā izskanēja otrais un pēdējais Vasaras koncerts, jo pēc nedēļas jau klāt 1. septembris ar jauno mācību gadu komplektā. Koncertā uzstājās Airas Rulles klavieru klases audzēkņi Elīna Johansone, Terēza Elizabete Mača un Ruslans Andrejevs, Ritmas Pētersones klavieru klases audzēknes Sabnija Linda Cine un Annija Tauriņa, Maijas Ozolas vijoles klases audzēkne Viktorija Baušeniece, Valmieras un visas Latvijas pianisma leģenda Jautrīte Putniņa, kā arī dziedātāja Ārija Švēde, skolotājas Aiva Tauriņa-Šariņa, Aira Rulle un galvaspilsētas mākslinieces Biruta Vaivode (vijole), Helēna Laukmane (klavieres), Anita Balčuna (alts) un Laima Kunkule (čells).

Pirms tik daudziem gadiem šo tradīciju iesāka diriģente Vizma Zandersone ar savu Dobeles sieviešu kori Vizma. Diezin vai dāmas tobrīd maz nojauta, ka Vizmu tikšanās savā vārda dienā kļūs par tik skaistu un ilgnoturīgu pasākumu pašā vasaras plaukumā un dažādās Latvijas vietās.

Tieši pirms simts gadiem, 1915. gada 20. augustā, mūžībā aizgāja Teodors Ūders. Raugoties no mūsdienu augstumiem, mākslinieka atstātais mantojums, viņa dzīves laikā paveiktais ir patiesas apbrīnas vērts. Skatoties viņa atstātos darbus un lasot mākslinieka rakstīto, mums ļauts aizdomāties par Teodora Ūdera paveiktā apjomu un kvalitāti. Vispirms rodas jautājums: vai šodien mēs varētu dzīvot un strādāt ar tik lielu vērienu? Arī tajā laikā to spēja vien retais.