Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā arī bijušajā Kocēnu novadā sākusies jauna ēra – jauns pašvaldības nosaukums un atbildības līmenis. Apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja statusā darbu sācis un pieredzi nu jau kādu laiciņu apgūst DAINIS SKUTELIS. Pieļauju, ka viņa vārds mūspusē nav plaši pazīstams, tādēļ – iepazīsimies!
Dzīvojam izaicinājumu pilnā laikā. Ikdienā savu vietu ieņēmis un, liekas, vismaz vēl kādu laiku neatkāpsies kovids, pašvaldībās pārmaiņas ienesusi administratīvi teritoriālā reforma, un tam pāri melnie kara spārni... Tas viss ietekmē mūsu ģimeņu, darba un skolas gaitas.
Austrumeiropas aitu suņu meiteni Aleksu saimniece DIĀNA ROBERTA todien uz pilsētu bija paņēmusi līdzi, lai ar savu četrkājaino kompanjoni piedalītos intervijā «Liesmas» lappusei «Sirdsāķīši». Laukos, abas gaidot, esot palicis jaunākais no abiem ģimenes suņiem, šīs pašas šķirnes puika – melnais Boss un... vēl divpadsmit mazi, melni austrumeiropieši.
Ar KRISTĪNU VILKU tikāmies pirms diviem gadiem vasarā, kad kuplajā ģimenē jau dzīvoja trīs labradoru retrīveru šķirnes meitenes – Fanija, Frīda un Šerija.
Gandrīz divdesmit Vaidavas pagasta bibliotēkas vadītājas INGUNAS DUKURES darba dzīves gadi veltīti pedagoģijai. Kā skolotāja viņa mācījusi angļu valodu Valmieras Valsts ģimnāzijā, paralēli kā vadītāja bijusi saistīta ar bibliotekāro jomu Angļu valodas resursu centrā, kas strādāja sadarbībā ar Lielbritānijas padomi. Tad Ingunas dzīvē sekoja negaidīts, bet varbūt tieši labdabīgs pagrieziens – vispirms tūrismam tika atdots mazais pirkstiņš, pēc tam arī visa roka – padsmit gadus viņa strādājusi par gidi, vadot grupas «Impro» tūrisma firmā.
No Rīgas pārceļoties uz dzīvi Cēsu pusē, pusaudzes Lindas vecāki nopirkuši māju. Un kur nu māja bez suņa!
Tie, kas netic Liktenim, teic, ka, nonākot krustcelēs, turpmākais dzīves ceļš atkarīgs no tā, vai cilvēks šajā nozīmīgajā brīdī izdara pareizo izvēli.
Valmierā vēsturiski pastāv septiņi mikrorajoni – Zvirgzdukalns, Burkānciems, Jāņparks, Kārliena, Pārgauja, Putriņas un Krāčukakts. Liela loma apkaimju iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanā un saliedēšanā ir Valmieras novada fondam.
Kad uz ielas pamanīju skaisto vilcenīti, nenoturējos, nepieiedama klāt puisim, kurš turēja sunīša pavadu, lai uzaicinātu uz sarunu redakcijā. Ne man, ne viņam iespēja telefona numura pierakstīšanai nebija, toties noskaidrojām, ka es pazīstu sunīša saimnieci Evu Eglīti un gan jau viņas numuru atradīšu. Sarunājām arī, ka puisis viņu par gaidāmo zvanu pabrīdinās. Tālāk sekoja interesants pavērsiens. Izrādījās, ka man zināmajai Evai Eglītei šāda sunīša nemaz nav, toties ir vairāki citi dzīvnieciņi (par tiem «Liesmā» varēja lasīt iepriekšējā «Sirdsāķīšu» lappusē).
Tā kā kilometra attālumā no Mujānu izglītības biedrības nama dzīvo Daces Kitneres vecāki, viņas bērnība pagājusi turpat netālu, pie Baltā torņa.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas pašvaldībām noteica veikt administratīvi teritoriālo reformu un tās gaitu, ar 1. jūliju izveidots Valmieras novads un novada pašvaldība. Pēc iedzīvotāju skaita tas pašlaik ir otrais lielākais novads un viens no retajiem pēc apvienoto pašvaldību skaita.
Vides risinājumu institūtā, kas kopš 2008. gada darbojas netālu no Valmieras, Priekuļos, aktīvi rosās starptautiska zinātnieku, pētnieku un inovatoru aizrautīgā komanda.
Esmu no tiesas priecīga par iespēju tikties ar valmieriešu Eglīšu aktīvo ģimeni, kurā aug četras atvasītes un sirdsmīļuma pietiek arī vairākām astēm, ķepām, kājām, spārniem... Bet labāk visu pēc kārtas.
Kovids iedevis laiku, lai vēl ko sadarītu, saka Ginta Gailuma, taču ar nākotnes iecerēm neplātīšoties, vien noteic – top pensijas laika plāns nopelnīt maizīti ar desu, ne tikai ar margarīnu.
Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā dienas stacionārs izveidots pavisam nesen – šī gada janvārī, bet ar Covid-19 saistītās situācijas dēļ darbu uzsācis tikai maijā. Pirmais pacients ieradies 17. maijā.
Krizantēmas Bērzaines pagasta «Rubuļos» bijušas vienmēr, bet plašāk ar šīm rudens skaistulēm Inga Zukure sākusi nodarboties pirms apmēram desmit gadiem – pēc savas pirmās Bērzaines kultūras namā notikušās krizantēmu izstādes.
Kārtējo reizi nācās pārliecināties, ka trakajiem (pārnestā, pozitīvā nozīmē) pieder pasaule un spēja aizraut, iesaistīt līdzcilvēkus dažādās avantūrās. To droši var teikt arī par Inesi Eglīti no Zilākalna. Viņas ideja spēja kāda pasākuma organizēšanai un norisei ieinteresēt vairākus pagasta iedzīvotājus.
Lauras kaķu sāga sākusies gluži netīšām: «Īsi pirms ziemas Valmierā nopirkām māju. Pirmais pavasaris atnesa pārsteigumu – šķūnītī atradām kaķeni ar kaķēniem. Gribot negribot viņi bija jāglābj.
Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» ir pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde. Vai, darbojoties lielnovadā, arī šajā jomā sagaidāmas pārmaiņas, jautāju «Vindas» direktorei SANITAI LOZEI.
Virsraksts pilnībā atbilst Kocēnu pagasta «Grantskalnu» māju saimei. Paši vēl piebilst: «Esam traki!». Tas, protams, jāsaprot labā nozīmē. Un trakajiem taču piederot pasaule!