Valentīna Brūniņa

Kocēnu pagasta «Gulbīšos» mierīgi ganās aitu mātes ar lielākiem un mazākiem jēriņiem. Tikko aplokam tuvojas saimnieks un uzsauc «aitas, aitas», viss ganāmpulks sarosās. JĀNIS BĒRZIŅŠ stāsta: 

DANAS SAMULES mājās dzīvo liela četrkājaino ģimenes locekļu kompānija – pieci suņi, divi kaķi, divas šinšillas, trīs truši. Jā, un starp divkājainajiem arī viens papagailis. Tā ka varētu pieņemt, ka, cilvēkiem esot mazākumā, noteicēji te ir dzīvnieki (var jau tam nepiekrist, bet realitātē tā arī ir, un ne tikai šajā ģimenē). Pašai Danai dzīve šajā bariņā liekas pavisam normāla. Viņa saka – suņi ir ģimenes lieta. Kad Dana piedzimusi, mamma, kurai pašai pirms tam bijuši vairāki suņi, tostarp izglābtie, viņai nopirkusi ņufaundlendieti, ar kuru kopā meitene uzaugusi. 

20. marta agrā rītā notika kas mums visiem nozīmīgs – iestājās pavasara Saulgrieži. Sveicot austam saulīti, šo ceļa sākumu uz gaismu pie Valmieras muzeja sagaidīja muzeja, tradīciju kopas «Griezes» un Kultūras centra etnokokļu kopas pārstāvji (protams, ievērojot vīrusa laika noteiktos ierobežojumus).

Skaistā vietā Vaidavā, «Meldros», saimnieko VAZDIĶU ģimene.

Vidzemē daudz čaklu un izdomas bagātu uzņēmēju. Tādi noteikti ir arī MAIJA un VALDIS VALAIŅI no Priekuļu novada «Lobēlijām». Viņi kā inovatīvs uzņēmums aizvadītajā vasarā tika sumināti Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā ikgadējā pasākumā «Vidzemes stāsti». 

««Fille 2000» – uzņēmums, kas dibināts 2000. gadā un ir lielākais augstākās kvalitātes kokogļu ražošanas uzņēmums Baltijā. Uzņēmums darbojas eksporta jomā jau vairāk nekā 15 gadus, un šajā laikā produkcijas kvalitāti novērtējuši elitārākie restorāni gan Francijā, gan karaļnams Monako,» par veiksmīgo vietējo uzņēmumu Kocēnu novada mājaslapā var izlasīt pirms pieciem gadiem rakstīto. 

Iepriekš «Liesmā» jau vēstījām, ka pirmo vietu un konkursa galveno balvu – 1000 eiro – konkursā par labāko ideju Burtnieku novadam 2019. gadā saņēmusi kinoloģes LOLITAS KAIMIŅAS ideja par suņu skolas «Laimīgās ķepas» izveidi. 

Zilais kalns vienmēr asociējies ne tikai ar svētvietu, bet arī ar tā apkārtnē esošajiem kūdras purviem un šī dabas resursa ražotni. Arī tagad, kad purvu apsaimniekošana ir vācu kompānijas «Klasmann-Deilmann Latvia» SIA rokās. «Kompānijai ir vairāki šādi meitas uzņēmumi, tostarp Lietuvā. 

«Uzņēmējdarbība Kocēnu novadā tiek uzskatīta par vienu no pašvaldības prioritārajiem virzieniem, un arī budžetā pieņemtās pozīcijas lielā mērā uz tās balstītas. Var uzskatīt, ka uzņēmējdarbība ir novada ģerboņa spogulis, jo tai raksturīgs saules nerimstošais ritms, zobena cīņas spars par izaugsmi un attīstību, tam pāri ģerboņa sudraba debesis gaismai, Zilā kalna svētvietas enerģija un latviskās Dieva zīmes aizsardzība,» tā novada uzņēmējdarbības vidi raksturoja domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE. 

24. janvārī Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā lielāko Valmieras skolu – Valmieras Viestura vidusskolas (VVV) vēsturisko ēku un pārbūvēto sporta zāli. 

9. janvārī Dikļu kultūras centrā notika Kocēnu novada pašvaldības organizētais Zvaigznes dienas tradicionālais pasākums novada senioriem.

«Kad pirms desmit gadiem kopā sanāca pieci pagasti, patiesībā seši, jo Kocēni un Rubene nekad nav sevi uzskatījuši par vienu apdzīvoto vietu, katram bija sava prioritāte, cits uz citu skatījāmies kā uz bezmaz negodīgu partneri – cik kuram liels parāds, kas ir vai nav izdarīts, kurš turīgāks. Mums tomēr piemīt tā latviešu daba, un jāpaiet laikam, lai to pārvarētu. 

Šāds lūgums vecākiem agrāk vai vēlāk jāpiedzīvo gandrīz katrā ģimenē, un vecāki, nespējot izturēt bērna lūdzošās acis, piemēram, Ziemassvētkos šo dzīvo dāvanu savai atvasei sagādā, nereti pat neapzinoties, cik šāds solis ir atbildīgs.

Tikpat sirsnīgi un mīļi pēc sešdesmit gadiem

«Zelta kāzas mums bija tik burvīgas, ka vēl tagad, pēc desmit gadiem, piedzīvoto nevaram aizmirst,» saka JANĪNA un PĒTERIS BLASI. Savas Dimanta kāzas viņi bija domājuši nosvinēt tikai ģimenes lokā. Nesanāca, jo meita, abas mazmeitas un nu jau arī mazmazmeitiņas sprieda citādi – ja tik ilgi kopā nodzīvots, notikums jāatzīmē svinīgāk. Un sestdienā, 7. decembrī, pārsteigums sekoja pārsteigumam. Vispirms jau atskanēja zvans un norādījums pulksten trijos pēcpusdienā būt gataviem. Mašīna ieripoja pagalmā un sekoja brauciens uz «Mazo Ansi». Nākamais pārsteigums – svinību vietā ieradās divi muzikanti, kuri sniedza stundu ilgu koncertu. Pēc brīža durvis vērās atkal. Pēteris nodomājis, ka kūjnieki nāk, bet nekā – akordeonists pa priekšu, aiz viņa sveicēji no Dzimtsarakstu nodaļas un pilsētas domes priekšsēdētājs. «Kopā iedzērām šampanieti. Par šo skaisto apsveikumu, kas mūs ļoti, ļoti iepriecināja, vislielākā pateicība. Valmieras pašvaldība patiesi rūpējas par pilsētas ģimeņu stiprināšanu,» secina Pēteris.

Latvijas brīvības cīnītāja Pētera Šedrika izpirktajā zemē Priekuļu novada Liepas pagasta «Krūmiņos» rosās un saimnieko nu jau piektā paaudze. Vectēva atstāto mantojumu pārņēmusi mazmeita Aina Tarasova ar ģimeni – vīru Daini, bērniem un mazbērniem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras dzimtsarakstu nodaļā atkal valdīja pacilājoša noskaņa – nu jau trīspadsmito reizi svinīgi tika sagaidīti laulātie pāri, kuri kopā pratuši nodzīvot 50 gadus un šo viņu dzīvē nozīmīgo notikumu vēlējušies nosvinēt īpaši.

Atstājis autoservisā savu mašīnu, mērojis kādu gabaliņu pa pilsētu, šīsnedēļas vienā no drēgnākajām dienām uz interviju «Liesmas» redakcijā, viegli ģērbies, vien baltā kreklā ar īsām piedurknēm un vestē, atnāca ULDIS PALTIŅŠ. 

«Kokle neapšaubāmi ir latviskākais instruments. Kā simbols tā redzama arī Brīvības piemineklī, tāpat Raunā ir piemineklis «Koklētāja», un uz mūsu naudiņas arī bija koklīte,» saka Valmieras Mūzikas skolas kokles spēles pedagoģe DACE PRIEDĪTE, kura ar šo instrumentu saistīta nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. 

Kādā rudens vakarā, tas gan bija pirms pāris gadiem, ar savu taksīti devos ierastā pastaigā. Nogriežoties gar tā saucamo Apaļo veikalu, degunā iesitās kodīga smaka. Dūmi bija apņēmuši lielu daļu ielas garuma, tāpēc ik pa brīdim mēģināju aizturēt elpu. Sākotnējā doma – vai tikai kaut kur tuvumā nav izcēlies ugunsgrēks, taču, ieskatoties rūpīgāk, pamanīju, ka vienā no mājām dārzā sakurts liels ugunskurs, kurā tika dedzinātas kaudzē sagrābtās koku lapas. No pastaigas svaigā gaisā diez kas nesanāca...

Atzīšos, līdz tam aizliegumu dedzināt lapas uzskatīju par nedaudz pārspīlētu – tā gadu gadiem darīts, tāpat kā gadu gadiem pavasaros svilināta kūla. Taču negatīvas sekas, kas radušās cilvēku nepareizas saimnieciskās darbības rezultātā, – ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – tas nu jau ir nopietns signāls cilvēcei un katram no mums atsevišķi, ka domāšana ir jāmaina.

To apstiprina arī pētījumos iegūtie pierādījumi.

Oktobra sākumā LLU Jelgavas pilī tika sveikti 13 šī gada Attīstības fonda stipendiāti pavisam desmit fonda pārvaldītajās programmās. Viņu vidū arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 4. kursa studente Sabīne Anna Zīverte no Kocēnu novada, kurai par izcilību studijās, pētnieciskajā darbā un ārpusstudiju aktivitāti tika piešķirta LLU Senāta stipendija.