Valentīna Brūniņa

Kovids iedevis laiku, lai vēl ko sadarītu, saka Ginta Gailuma, taču ar nākotnes iecerēm neplātīšoties, vien noteic – top pensijas laika plāns nopelnīt maizīti ar desu, ne tikai ar margarīnu.

Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā dienas stacionārs izveidots pavisam nesen – šī gada janvārī, bet ar Covid-19 saistītās situācijas dēļ darbu uzsācis tikai maijā. Pirmais pacients ieradies 17. maijā.

Krizantēmas Bērzaines pagasta «Rubuļos» bijušas vienmēr, bet plašāk ar šīm rudens skaistulēm Inga Zukure sākusi nodarboties pirms apmēram desmit gadiem – pēc savas pirmās Bērzaines kultūras namā notikušās krizantēmu izstādes. 

Kārtējo reizi nācās pārliecināties, ka trakajiem (pārnestā, pozitīvā nozīmē) pieder pasaule un spēja aizraut, iesaistīt līdzcilvēkus dažādās avantūrās. To droši var teikt arī par Inesi Eglīti no Zilākalna. Viņas ideja spēja kāda pasākuma organizēšanai un norisei ieinteresēt vairākus pagasta iedzīvotājus. 

Lauras kaķu sāga sākusies gluži netīšām: «Īsi pirms ziemas Valmierā nopirkām māju. Pirmais pavasaris atnesa pārsteigumu – šķūnītī atradām kaķeni ar kaķēniem. Gribot negribot viņi bija jāglābj. 

Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» ir pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde. Vai, darbojoties lielnovadā, arī šajā jomā sagaidāmas pārmaiņas, jautāju «Vindas» direktorei SANITAI LOZEI.

Virsraksts pilnībā atbilst Kocēnu pagasta «Grantskalnu» māju saimei. Paši vēl piebilst: «Esam traki!». Tas, protams, jāsaprot labā nozīmē. Un trakajiem taču piederot pasaule!

Liekas neticami, bet pagājuši jau trīsarpus gadi kopš Marko vairs nav. Atceroties vilciņa pēdējās dienas, saimniecei Anitai Žoglai acīs sariešas asaras  — aizgājušie uzticamie četrkājainie draugi mūsu sirdīs ieņem paliekošu vietu. Tomēr pienāk brīdis, kad neierasto tukšumu aizpilda jaunas ķepas. 

JOLANTU TAURIŅU-IEVENIECI Kocēnos pazīst gan sportisti, gan daudzi vietējie iedzīvotāji, kuriem viņa, nu jau 14 gadus nostrādājot sporta nama nelielajā kabinetiņā, palīdzējusi uzlabot veselību. Šogad Jolanta kā atsaucīga, pretimnākoša un sirsnīga savas jomas speciāliste saņēmusi «Kocēnu novada uzņēmēju gada balvu» nominācijā «Gada pakalpojumu sniedzējs».

20. jūlijā Rubenes baznīcā, Valmieras novadā, notika Igaunijā izdotā Latvijas tūrisma ceļveža «Läti Reisijuht» («Latvijas ceļvedis») publiskā prezentācija. Ceļvedis tapis, Igaunijas karšu izdevniecībai «Regio» sadarbojoties ar uzņēmumu «Karšu izdevniecība Jāņa sēta».

Lai arī kādu uz laiku LELDE un RAIVIS GRAVAS bija kļuvuši par pilsētniekiem, lauki tā arī nepārstāja jauniešus vilināt atpakaļ.

Cerības un... krīzes mācības

Kocēnu «Klētnieki» tālākajai kopdzīvei tika noskatīti, kad abi tik tikko bija iepazinušies. «Sapratām, ka gribam dzīvot laukos. 2006. gadā šo īpašumu nopirkām. Tajā brīdī tā bija tikai jaunbūve, un ne viens vien mums teica, ka aizejam dzīvot džungļos. Bet mums pašiem šī vieta ļoti patika, un tagad esam priecīgi, ka tur dzīvojam,» saka Lelde. «Kad valstī sākās krīze, negaidīti viss sagriezās kājām gaisā. Lai visu nepazaudētu, nācās ātri noreaģēt, un, kā tolaik daudzi, devāmies strādāt uz ārzemēm. Tolaik tas bija vieglāk, jo bērnu mums vēl nebija. Nedēļas laikā sataisījāmies, iekāpām mašīnā un aizbraucām.

Četras dienas, sākot no 16. jūnija, nu jau otro reizi Latvijā norisinājās skrējiens «Gaismas ceļš». Un arī šogad, nenobīstoties no oranžā un pat sarkanā brīdinājuma lielā karstuma dēļ, trīs posmus gar Latvijas pierobežu veica Kocēnu novada sportisti, tostarp vairāki pagājušā gada skrējiena dalībnieki. 

«Sirdsāķīšu» viesu lomā šoreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore SANDRA VĒJIŅA un viņas ģimenes Kavaliera karaļa Čārlza spaniela meitenīte Eva Birma Paradise jeb vienkārši LOTE.

Pie «Grantu» savdabīgās mājiņas Dikļos ne viens vien piestājis vai vismaz garāmbraucot nedaudz piebremzējis, lai uzmestu aci tās raibajai apdarei.

Saka – suns līdzīgs savam saimniekam. Satiekoties ar Balto mākonīti – punduršpicu meitenīti vārdā FIFA un viņas saimnieci ELĒNU DMITRIJEVU, kārtējo reizi tam jāpiekrīt. Tik gaišas un pozitīvas ir abas meitenes! 

Viens no tikko Sietiņieža teritorijā aizvadītā Baltā galdauta tirdziņa dalībniekiem bija jaunais vietējais uzņēmums «Thunderwood»

Tagadējā Kocēnu novada pagastos viena no raksturīgajām lauksaimniecības nozarēm jau no senseniem laikiem bijusi zirgkopība. Arī Dikļos. 

Divi radoši cilvēki – skolotājs, sporta deju treneris Rihards Bergs un reklāmas dizainere Sanda Timane – ir piemērs tam, ka pat, kā saka, uz līdzenas vietas iespējams uzsākt pavisam ko jaunu, pie tam īsā laikā kļūt par Latvijā un Baltijā atzītiem uzņēmējiem – vīndariem.

«Tas ir Snūpijs, puika no Daugavpils ielām,» ar savu īpašo četrkājaino draudziņu iepazīstina ZILGA KALNIŅA. «Tā kā mājās jau bija vācu aitu suns – pieaugusi, nedaudz kašķīga meitene, kura ar sugas brāļiem nesatiek, otru sunīti bija nolemts paņemt no patversmes – jaunāku puiku, uz kuru Greisai nebūtu naids. 

Pirms pieciem gadiem viņa dzīve mainījās. Sākot darba gaitas Valmierā, Aleksandrs Semjonovs, puisis no Vecates, pārcēlās uz Zilokalnu – tuvāk jaunajai darbavietai. Drīz vien sekoja vēl kāds pagrieziens. Piepildījās sapnis – viņa dzīvē ienāca suns, tieši tāds, kādu viņš bija vēlējies kopš pusaudža vecuma – zeltainais retrīvers.