Bēgļu jautājums arvien saasinās, radot apjukumu gan vecās Eiropas, gan arī mūsu pašu Latvijas sabiedrībā, jo, notikumiem strauji attīstoties, arvien reālāka kļūst iespēja, ka šie kara un nabadzības nomocītie cilvēki nonāks arī mūsu pilsētās un novados. Cik gatavi tam esam, jautāju mūspuses pašvaldību vadītājiem.
Kā mežā izskatās, vai vispār ir vērts tur braukt, jautāju sievai, kas uz tirgus galda priekšplānā izlikusi vairākas kastītes ar spēcīgi smaržojošām gailenēm. Sēņu, var teikt, nav, saka Mārīte, — mežā ir ļoti sauss, arī pēdējie lieti mitruma ziņā neko nav devuši. Sieviete pastāsta, ka savā mežā pazīstot katru sūniņu, zinot, kur sēnes arī šādos apstākļos izaug, tāpēc velti pa mežu neesot jāskraida. Pašlaik gailenes jāmeklē purva malā, džungļos, kur zemāka vieta. Ceturtdien uz tirgu bija atnesusi arī kādas divdesmit purva mitrās sūnās atrastās baraviciņas (ap deviņiem no rīta visas jau bija izpārdotas). Šis nav sēņu gads, spriež Mārīte. Ja arī lītu ilgstošāk, jārēķinās, ka drīz vien sagaidīsim pirmās rudens salnas...
«Man jau bērnībā ļoti patika šūt tērpus lellēm. Pionieru nometnē leļļu modes skatē pat ieguvu pirmo vietu. Gribēju izmācīties par modes dizaineri vai šuvēju, bet dzīvē viss salikās citādi. Par modelētāju vajadzēja sākt mācīties jau pēc astotās klases, bet biju jau beigusi vidusskolu un šādam vecumam attiecīgas mācību iestādes nebija, tāpēc iestājos tirdzniecības skolā. Tad piedzima meitiņa un vajadzēja šūt tērpus viņas lellēm (viņai vēl tagad Pēterburgas mājās antresolā stāv pilna kaste ar leļļu tērpiem). Gadi aizskrēja ātri, meita izauga, arī mazmeita nu jau ar lellēm nespēlējas un tās vairs nav jāapģērbj, bet man interese palikusi,» par aizraušanos vai visa sava apzinīgā mūža garumā stāsta valmieriete IRINA ŅESTEROVA.
Viena no Kocēnu novada bagātībām — daudzās ūdenskrātuves. Pieļauju, ka ne katrs valmierietis aizbraucis līdz Rubenes ezeru un dīķu daudzajām kaskādēm, kaut vai līdz Kocēnu dīķiem. Nu tad līdz rudens lietavām to ieteiktu izdarīt, jo pašā Kocēnu ciema centrā nu notikušas un vēl notiks lielas pārmaiņas.
Aktīvi, pat atraktīvi, ļaujoties jaunam izaicinājumam, šī vasara aizvadīta SIA «Milda KM» — pēc apmēram četrpadsmit gadiem uzņēmumā atsākta marinēto gurķu ražošana. «Mildas» direktors VILNIS VOROBJOVS pieļauj, ka Vidzemes reģionā uzņēmums pašlaik ir vienīgais, kas konservē tieši vietējos gurķus.
Arī Valmierā lielāku pasākumu laikā, tiem turpinoties krietni pēc pusnakts, vai pusē pilsētas māju kaitinošā «bum-bum» jeb skaļās fona mūzikas dēļ daudziem iedzīvotājiem traucēts miegs. Taču tās ir tikai dažas naktis, un ko tikai nepacietīsi, apzinoties, ka tikpat daudzi un droši vien vēl vairāk valmieriešu tobrīd jautri pavada laiku. Taču var vien iedomāties, kā jūtas Viestura laukuma 9. mājas iedzīvotāji, kuriem turpat aiz logiem jaunieši kā bungas ik dienu līdz pusnaktij rībina uz vecā basketbola laukuma šovasar ierīkotā skeitparka rampas.
Interesantu dāvanu ar senatnes elpu no vīratēva — kolekcionāra numismāta JĀŅA JĒKABSONA — savā goda dienā saņēmusi AA studijas īpašniece friziermeistare AIVA JĒKABSONE. Tas ir vecs, brūns albums ar, iespējams, vēl senākām fotogrāfijām, no kurām, atverot albumu, raugās dažādi iepriekšējo gadsimtu cilvēki. Priecājoties par šo ieguvumu, Aiva to nolikusi turpat salonā, izraisot daudzu klientu, tostarp arī manu interesi. Kas ir cilvēki fotogrāfijās?
Viņnedēļ vienpadsmit Rīgas Tehniskās universitātes studenti, nākamie arhitekti un pilsētplānotāji, čakli ģenerēja idejas Atpūtas parka turpmākajai attīstībai Valmierā. Ar jauniešu četrās dienās un naktīs paveikto varēja iepazīties piektdien, un atliek vien pabrīnīties, cik daudz var iespēt tik īsā laika sprīdī, pie tam diezgan pamatīgi iedziļinoties vietējā situācijā. (Valmierietis bija tikai viens no studentiem — Egīls Markuss.) Tiesa, padomu jaunajiem censoņām neliedza arī pieredzējuši arhitekti Andris Skalītis un Alla Mellēna. Tā kā apskatāmā teritorija ir plaša, studenti bija sadalījušies grupās.
Jaunā mācību gada sākums valmieriešiem nu jau daudzus gadus asociējies ar pilsētā rīkotajiem Ziedu svētkiem un fotografēšanos pie bagātīgajām ziedu kompozīcijām. Kā būs šogad, jautāju pilsētas māksliniecei INTAI SKRASTIŅAI. Viņa atzina, ka pēdējos gados Ziedu svētkus organizēt bijis arvien sarežģītāk, jo atsaucība no kompozīciju veidotājiem dažādu, pamatā objektīvu iemeslu dēļ kļuvusi arvien vājāka: «Lai šie rudens svētki vispār neizčākstētu, šogad nolemts kompozīcijas veltīt vienai noteiktai tematikai — 1. septembrim, skolai. Pilsētas centrā izveidosim dažus objektus no pamata konstrukcijām un ziediem, lai vecākiem ar bērniem būtu pie kā nofotografēties. Būs divas lielas ar ziediem izdekorētas arkas, arī vairāki alfabēta burti, pavisam kādi četri pieci objekti.
Valmierieši ar gandarījumu vēro vīru rosīšanos ap vecajām kāpnēm pie Gaujas tilta. Tās jau ilgāku laiku atradās sliktā stāvoklī, praktiski bija sabrukušas un nelietojamas, kā arī uz jaunā tilta fona izskatījās gauži bēdīgi.
Firmai savs suns
Uz sarunu redakcijā valmierietis ZIGURDS LAPERS atsteidzās no savas darbavietas, kur viņš vada mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Tieši todien, 18. augustā, firma T.N. «Rozalinde» svinēja pastāvēšanas 20. gadadienu. Taču šī notikuma sakarā Zigurdam īpašs stāsts: «Kad firma ienāca šajā ēkā Mūrmuižas ielā, teritorijā dzīvoja kāds vecs vilks. Sākām viņu barot, uzbūvējām lielu būdu, un vilciņš pie mums pavadīja laimīgas vecumdienas. Kad sunītis aiz vecuma nomira, visi devāmies viņu apglabāt, kapa vietā uzstādījām krūmiņus. Zālājs tajā vietā joprojām tiek nopļauts. Šodien, atzīmējot firmas jubileju, pieminējām arī mūsu sunīti: redz, kur guļ mūsu Rūdis. Tas bija kaut kas īsti cilvēcisks, tas ir jāizdzīvo.
Šī gada janvārī publiskoti pirmie «Latvijas e-indeksa» mērījumu rezultāti, kas raksturo pašvaldību un valsts iestāžu e-vides attīstības līmeni. Republikas nozīmes pilsētu grupā pašvaldību mērījumā augstākos rezultātus uzrādījusi Valmieras pašvaldība. Par pilsētas e-vides attīstības jomā sasniegto un turpmākajiem pasākumiem viņnedēļ Valmierā notika publiska diskusija, kurā piedalījās pilsētas pašvaldības, Vidzemes augstskolas, «Latvijas pašvaldību e-indeksa» darba grupas pārstāvji, kā arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs, Latvijas pašvaldību e-indeksa mērījumu īstenotājs Arnis Kaktiņš.
Pavisam nesen mūspuses pašvaldību pārstāvji piedalījās Vācijas — Latvijas forumā, kas šoreiz notika Gīterslo. Viena no forumā apskatītajām tēmām saistījās ar krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā. Uzrunu foruma dalībniekiem šīs tēmas sakarā teicis Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks RIČARDS GAILUMS.
Valmierā pēdējos gados īstenots ne viens vien sociālais projekts. Vakardiena iezīmējās ar vēl vienu nozīmīgu notikumu — fonda «Iespēju tilts» namiņā Garā ielā 10 pirmos klientus sagaidīja ar Labklājības ministrijas un Valmieras pašvaldības finansiālu atbalstu izveidotais dienas aprūpes centrs «Stropiņš».
Te, Ausekļa ielā Vaidavā, bites dzīvo un čakli strādā nu jau vairāk nekā divdesmit gadu. Tās sākotnēji atvedis vecaistēvs. Lauras vecāki, tolaik kolhoznieki, bijuši pat pikti par šādu papildu darbu. Taču gadu gaitā biškopība pāraugusi par galveno ģimenes nodarbošanos: «Patiesībā ne tikai par nodarbošanos, bet arī par tādu kā hobiju, kam laika gaitā tika piešķirta arvien lielāka nozīme», stāsta LAURA KALNIŅA. Dzimusi un augusi tepat Vaidavā, pašlaik ir banku uzraudze Rīgā, taču atrod laiku aktīvi piedalīties arī ģimenes medus biznesā. Tam šovasar veltīts viss atvaļinājuma mēnesis. Laura atzīstas, ka tagad atkal ir grūti pamest šo jauko lauku vidi, sirsnīgos cilvēkus un atgriezties lielpilsētā: «No rīta eju pa pagastu, vaidavieši, pat nepazīstami, mani sveicina. Rīgā esam aizņemti ar saviem darbiem, skrienam, nav pat laika pacelt galvu, lai sasveicinātos.»
Īstenojot «Rekreācijas biedrības REBO» projektu, Rubenes «Ansīšos» kopš 1. jūlija notiek RANČO parka veikborda bezmaksas skola jauniešiem. Tā viņiem ir lieliska iespēja interesanti pavadīt brīvo laiku un vienlaikus sevi pierādīt.
Kopš iepriekšējās tikšanās ar Valmieras domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU pašvaldībā notikusi nozīmīga iestāžu un struktūrvienību reorganizācija, tāpēc pirmais jautājums mēram — kāds ir šo pārmaiņu mērķis?
Kad Kocēnu pagasta «Lejasvalmieriņos» tikāmies ar AMOLIŅU ģimenīti, zemeņu sezona vēl ritēja pilnā sparā. Sandis, kuru sporta līdzjutēji noteikti vairāk pazīst kā basketbolistu, sarunai pievienojās, kad visas ogas tirdzniecības vietā pie «Valletas» Valmierā bija notirgotas.
Ir vasara, atvaļinājumu un skolas brīvdienu laiks, kad lieli un mazi atpūšas un krāj spēkus nākamajam darba cēlienam. Taču vidusskolu absolventiem vasara paliks atmiņā ar lielāku vai mazāku stresu un priekšnojautām, ieejot jaunajā, vēl nepazīstamajā studentu dzīvē.
Cilvēku attieksme pret suņiem (diemžēl arī bērniem) sabiedriskajās vietās un pasākumos ir neviennozīmīga. Vieni par tiem priecājas, citi dzīvniekus uzskata par neprognozējamiem un bīstamiem, par alerģijas un citu slimību izraisītājiem, par...