Bērni, vecāki, sabiedrība
Veca, bet arvien nenovecojoša tēma. Esam tik dažādi — katrs ar savu individualitāti, inteliģences līmeni, pacietības robežu. Kas vienam ir pieņemams, otram nebūt ne.
Veca, bet arvien nenovecojoša tēma. Esam tik dažādi — katrs ar savu individualitāti, inteliģences līmeni, pacietības robežu. Kas vienam ir pieņemams, otram nebūt ne.
Aizvadīta pirmā «Pēcpusdiena ar mēru», kurā Valmieras un triju tai tuvāko pašvaldību domju priekšsēdētāji vietējos uzņēmējus iepazīstināja ar attīstības perspektīvām. Par vairākām interesantām nākamajā gadā īstenojamām iecerēm pastāstīja Valmieras mērs JĀNIS BAIKS. Tikšanās sākumā viņš pateicās uzņēmējiem, kuru darbības rezultātā pilsētas budžetā ienāk nodokļi un ir iespēja pilsētu uzturēt.
"Reizēm skatos uz cilvēku un domāju – tam vēl var palīdzēt, taču ir nepieciešama iejaukšanās no malas. Bet piespiest mainīties nevienu nevar," saka Mazsalacas Pašvaldības policijas vecākā inspektore DAIGA ZELTKALNA-DŽABOURA.
Ir redzētas dažādas kolekcijas, bet simtiem varžu vienuviet līdz šim nav gadījies skatīt. Uzzinot, ka ir arī šāda apjomīga kolekcija, devāmies ciemos pie veterinārārstes, Trikātas pagasta sociālās darbinieces INGAS ČAMAS.
Kad Valmieras dzīvnieku patversmes ilggadējā daktere Dzintra Saulīte izvēlējās doties pelnītā atpūtā, šo darbu piedāvāja veterinārārstei IVETAI LŪSIŅAI.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. — 2020. gadam apakšpasākumā īstenots projekts «Bērzaines ciema daudzfunkcionāla sporta laukuma izveide».
Kocēnu novadā šogad veikti vairāki infrastruktūras uzlabošanas darbi, daudzi no tiem izglītības iestādēs.
Liekas, vēl pavisam nesen RITA un GUNĀRS VITMAŅI tika celti Zelta pāra godā, bet kopš tās dienas nu jau pagājuši desmit gadi un viņu laulībai jau dimanta mirdzums...
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji izglītības un pirmsskolas izglītības iestādēs ir bieži viesi. 8. novembrī sadarbībā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju dienests uzsācis informatīvo kampaņu, kuras laikā iedzīvotājiem visā Latvijā tiek atgādināts par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī ugunsdzēsības aparāta nepieciešamību automašīnās.
Ceturtdien plkst. 9.06 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Brīvības ielu Valmierā, kur, pēc sākotnējās informācijas, ēkā bija noticis sprādziens.
Trikātas pagasta «Jaunzemniekos» mūs sagaida un iekšā aicina smaidīga saimniece. Pēc āra drēgnuma apņem mājīgs siltums. Atvainodamās par remonta laika kārtību, vienlaikus ar prieku, Helēnas kundze ļauj ieskatīties vecās mājas atjaunotnes sākuma veikumā — priekšnams un viena no istabiņām, kā tagad mēdz teikt, izremontēta Eiropas standartiem atbilstoši. Tas esot dēla, visādā ziņā laba meistara, darbs. Helēna dzīvojot kopā ar dēla ģimenīti, jaunajiem «Jaunzemnieku» saimniekiem. Lauki jau laikus apstrādāti, gaiļa vistu saime, arī vienīgais trusis, kas brīvi ganās pagalmā, vienmēr pabaroti, un mājas gariņš no dienas gaitām savējos var bez rūpēm sagaidīt mājās.
Vakar Jāņa Daliņa stadiona muzejā Valmierā seminārā pulcējās Valsts Probācijas dienesta sadarbības partneri — darba devēji, kas nodrošina piespiedu darba izpildi personām, kuras izcieš sodu ārpus ieslodzījuma vietām. Darba devēji tika iepazīstināti ar situāciju piespieddarbu ziņā, ar attiecīgu likumdošanu, notika grupu darbs, kā arī apspriestas situācijas no reālās dzīves piespiedu darbu izpildes laikā.
1867. gadā Augusta Martina būvētajām Trikātas ērģelēm šogad aprit 150 gadi. Šī instrumenta mūžā ievērojamā jubileja sakrīt ar vēl kādu nozīmīgu notikumu — ērģeļu restaurāciju, ko pašlaik veic Mag.Sci.Soc. MIKUS DZENĪTIS, ērģelnieks, bibliogrāfs, VKPAI Ērģeļu ekspertu padomes loceklis. Ērģeļmeistars dara vēl kādu svētīgu darbu — kopā ar kolēģi veido virtuālu multimediju ar kultūrvēsturisku nozīmi par vēsturiskajām ērģelēm, kas baznīcās un citās sabiedriskajās ēkās iebūvētas līdz 1945. gadam.
«Ziemas dienests ir gatavs darbam,» ziņo «Valmieras Namsaimnieka» ceļu būvinženieris Jānis Teteris. «Brigādes sakomplektētas, sāls-smilts maisījums, arī smilts sagādāta, izbraukt uz ielām gatavi pieci kaisītāji, septiņi ielu tīrītāji.
Šajās dienās Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijā vērojama rosība — te top jauns dārzs. Notiekošais ir viens no Kocēnu novada domes, Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes, Vidzemes Augstskolas un Lutera akadēmijas parakstītajā nodomu protokolā par savstarpēju sadarbību Rubenes kultūrvēsturiskā centra ilgtspējīgā attīstībā paredzētajiem pasākumiem.
Ieraugot sociālajos tīklos pazuduša runcīša foto, sapratu, ka runa ir par šķirnes kaķi. Pierakstīju minēto telefona numuru, lai pēc kāda laika par kaķīša likteni painteresētos — gribējās uzzināt, vai saimniekiem palaimējies mīluli atrast. No sirds nopriecājos, ka kaķītis atradies! Par Bucīti un viņa laimīgo atgriešanos laipni piekrita pastāstīt ELVIJS un KRISTĪNE JANSONI.
Pamazām Valmiera sakopjas, taču sakārtojamo objektu saraksts vēl pagarš. To vidū arī pilsētas kapsētas — to iekšējie celiņi un stāvlaukumi aiz vārtiem.
Trešdien Valmieras tehnikumā notika tradicionālais forums «Valsts atbalsta biznesu», kurā kārtējo reizi uzņēmēji guva informāciju par pieejamo un plānoto valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, kas pašlaik ir vairāk nekā 400 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotajā pasākumā piedalījās samērā kupls interesentu skaits.
Tā nu sanāca, ka pie Baibas un Imanta Kaužēniem ciemojāmies lietainā dienā, kad «Lazdkalnu» plašajā, rūpīgi iekoptajā dārzā (ne velti šī gada konkursā tas atzīts par skaistāko) rudens jau bija ieviesis savu kārtību un košākas krāsas varēja manīt vien hortenzijās, čaukstenēs, viršos. Izstaigājām pa slapjo zāli un gājām iekšā, kur mājīgā krāsns siltumā apsēdāmies, lai pakavētos atmiņās. Un izrādījās, ka atceramies tos pašus notikumus, tos pašus cilvēkus.
«Tas bija šī gada maijā. Biju iegājusi atpūsties, taču kaut kas man lika atkal iziet ārā. Lai arī kā negribējās, aizgāju līdz vārtiem. Skatos, mazs vāverēns pieķēries pie strazdu būra un nupat, nupat kritīs. Ar šausmām noskatījos, ka turpat zem koka skraida kaķis. Tiklīdz runci aiztriecu, tajā pašā brīdī vāverēns tiešām nokrita. Tūlīt iebāzu viņu azotē. Pēc brītiņa arī otrs vāverēns izkrita, aiz viņa trešais, tas gan ilgi pie būra karājās, ar kārti viņam palīdzēju tikt lejā. Domāju, vai tikai nav vēl kāds, tāpēc turpināju būrīti vērot. Un tiešām — parādījās vēl viena galviņa. Nu ko, zvanīju draudzenei, viņa atnāca ar savu mazmeitu, tā uzkāpa pa trepēm un izņēma arī ceturto vāverēnu.