Valentīna Brūniņa

Tikko Valmieras novada fondā apstiprināts Trikātas Jauniešu centra iesniegtais projekts par plīts iegādi centra vajadzībām.

Vai arī Beverīnas novadā gads sācies Latvijas simtās jubilejas zīmē, jautāju novada kultūras centra vadītājas pienākumu izpildītājai, pēc pašvaldības domes šodienas sēdes droši vien jau vadītājai IEVAI PUTNIŅAI.

Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāju EGĪLU KAUŽĒNU pirms vairākiem gadiem iepazinu kā «Liesmas» ārštata korespondentu. No pārējiem ārštatniekiem viņš atšķīrās ar to, ka savām publikācijām mēdza pievienot attiecīgas — ugunsdrošības tematikai atbilstošas — ilustrācijas.

Laulības reģistrācija

Iepriekšējā trešdienā, rakstot par 2017. gadā Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopotajiem dzimšanas reģistrācijas datiem, «Liesmā» pieminējām, ka 84,1% jaundzimušo abi vecāki ir latvieši. To, ka esam kļuvuši latviskāki, apliecina arī laulību reģistrācijas statistika  — 197 pāros (81,4%) abi jaunlaulātie ir latvieši, bet vēl 35 pāros jeb 14,5% jaunlaulāto latvietis ir vai nu līgavainis, vai līgava. Novērots, ka biežāk cittautieti par dzīvesdraugu izvēlējušās latviešu sievietes (iespējams, tādēļ, ka pietrūkst savas tautības vīriešu).

15. maijā biedrības REACH struktūrvienība — Kristīgais senioru nams «Zilaiskalns» — svinēs divu gadu jubileju.

Latvijā joprojām viena no aktuālajām tēmām ir ēku un būvju neatbilstība būvniecības prasībām. Pirms kāda laika par situāciju, kāda atklājās pēc Būvniecības valsts kontroles biroja kārtējās darba vizītes Valmierā, sarunājos ar pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes būvinženieri KASPARU KALNIŅU. Kas šajos pāris gados būvniecības jomā mainījies?

Noslēdzies vēl viens gads, un arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopoti civilstāvokļa aktu reģistrācijas dati. Šajā publikācijā «Liesma» iepazīstinās lasītājus ar situāciju dzimšanas un miršanas reģistrā, nākamajā trešdienā ieskatīsimies datos par pagājušajā gadā noslēgtajām un šķirtajām laulībām.

LĪGAI BUJANEI kupla ģimenīte — vīrs, meitiņa un viņas bruņurupucīte, divi kaķi un divi suņi. Jā, un Līgas darba vietā — Valmieras bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļā — pie viņas bieži ierodas kāda četrkājaina kolēģe — lielā, mierīgā, labsirdīgā ņufu kucīte Zum Zum, kura bibliotēkas mazajiem apmeklētājiem ir labs palīgs lasītprasmes veicināšanai. Un nav noslēpums, ka tieši Zume tagad ir tā, kuras dēļ bērni uz bibliotēku nāk ar prieku.

Novada sociālā dienesta vadītāja GINTA PIKŠĒNA šajā amatā stājusies pavisam nesen — kopš 2017. gada 1. novembra, taču pieredze sociālajā jomā ir krāta jau kopš 2005. gada, strādājot pagastā. Tāpēc loģiska bija kolēģu uzticēšanās, kas, jūtot viņu atbalstu, deva Gintai drosmi uzņemties šo jauno pienākumu.

Nu jau pāris gadu kauguriete ZAIGA MUIŽNIECE Ziemassvētkos iepriecina novada iedzīvotājus un Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas audzēkņus. Visu gadu čakli strādājot, viņa uzadījusi un kopā ar sirds siltumu atdāvinājusi 33 cimdu un 6 zeķu pārus. Par šo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā pat saņemta atzinība.

Kocēnu novada pašvaldība vairākus gadus izsludina iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkursus. Bērzainieši tajos aktīvi piedalījušies un finansiālu atbalstu saņēmuši nu jau piecu projektu īstenošanai.

Lai noskaidrotu, ko 2017. gadā Valmierā izdevies paveikt pilsētvides jomā, īsi pirms Ziemassvētkiem uz sarunu biju aicinājusi Valmieras pašvaldības Attīstības nodaļas galveno projektu vadītāju MAIJU ZĀLAMANI, Pilsētplānošanas nodaļas vadītāju, teritorijas plānotāju DACI ELBRETI, pašvaldības speciālisti vides komunikācijā LĪGU BIEZIŅU, kā arī Attīstības un būvniecības pārvaldes un pilsētas būvvaldes vadītāju JOLANTU BRŪNIŅU.

Ik reizi, satiekoties ar šādiem cilvēkiem, nodomāju, ka viņi tiešām ir pelnījuši būt laimīgi. Lai arī cik grūti dzīvē gājis, viņi vienmēr viens otram bijuši kā otra sirds pusīte, kā drošs plecs, uz kura balstīties. Visas grūtības pārvarēt un par saticīgu kopā būšanu sešdesmit gadu garumā priecāties spējuši valmierieši PĒTERSONI — ELITA un KĀRLIS, kuri šajā gada nogalē svin dimanta kāzas.

Liekas, Valmiera šajā gada nogalē ir īpaši skaista, taču, priecājoties par pilsētas mirdzošo rotu, visdrīzāk retais aizdomājas, cik liels darbs ieguldīts, lai šos gaišos svētkus mums padarītu vēl gaišākus. Tāpat pieļauju, retais zina, ka lielpilsētā Valmierā par svētku noformējumu patiesībā rūpējas vien daži cilvēki. Viņu vidū, bet reāli priekšplānā — visu ideju autore, Kultūras centra māksliniece INTA SKRASTIŅA. Sarunā ar viņu par to, kā tad top mūsu svētku prieks.

Valmieras pašvaldība par vienu no pilsētas attīstībai svarīgākajām, tāpēc atbalstāmākajām jomām tālredzīgi izvirzījusi uzņēmējdarbību. Uzņēmēji tiek informēti un uzklausīti konsultatīvajā padomē, notiek arī cita veida pašvaldības un uzņēmēju sadarbība, taču arvien tiek meklētas jaunas tās formas. Par uzņēmējdarbības attīstības iespējām stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS:

Lai palīdzētu amatniekiem veiksmīgāk organizēties,  realizējot savus darbus, pirms dažiem gadiem nodibināta Beverīnas novada amatnieku biedrība. Par tās priekšsēdētāju jau sākotnēji tika ievēlēta brenguliete INGA LOGINA. Jauna, aktīva sieviete ar līdera spējām un mākslinieces dotībām. Sarunā ar Ingu — arī par to, kas amatniekam sagādā prieku.

TOMS TREIMANIS — īstens dabas cilvēks, profesionāls gids, dzīvo interesanti un pilnvērtīgi, prot aizraut citus, pavisam nesen izpelnījies gada zaļākā jaunieša titulu.

Rūpējoties par satiksmes drošību, Brenguļu centrā izbūvēta un ekspluatācijā tiek nodota jauna autobusu pietura. Tā atrodas tuvāk gan skolai, gan pagasta pārvaldes ēkai. Uz skolu izveidota arī gājēju pāreja, un bērniem ceļš no mācību iestādes līdz pieturai tagad ir īsāks un drošāks, kas sevišķi svarīgi tumšajā dienas laikā. Jaunā pietura izbūvēta par pašvaldības budžeta līdzekļiem.