Cilvēks satrauktā balsī operatīvā dienesta zvanu centram ziņo, ka viņu vai kādu citu piemeklējusi nelaime, un sauc palīgā. Glābēji steidz uz notikuma vietu, taču nereti nākas konstatēt, ka izsaukums bijis nepamatots jeb maldinošs. Tiek tērēti dienestu resursi, pie tam gadās arī, ka tajā pašā laikā citviet palīdzība bijusi vairāk vajadzīga. Tomēr ne visas situācijas vērtējamas viennozīmīgi.
Divi puiši apzinīgā vecumā paiet man garām, savā starpā kaut ko aizrautīgi pārspriežot un tukšojot atspirdzinoša dzēriena pudelītes. Nonākuši līdz vietējam dīķītim, viņi tās ar plašu vēzienu ielidina ūdenī un nesamulst, ka joprojām eju aiz viņiem un šādu rīcību redzu, jaunie cilvēki neatskatīdamies aiziet tālāk. it kā nekas nebūtu noticis. Acīmredzot savu uzvedību abi uzskata par normālu.
Turpinot atklāt Kokmuižas bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, nu jau par tradīciju kļuvušas Kokmuižas svētkos rīkotās ekskursijas pa muižas teritoriju. Sestdien trīs interesantas ekskursijas gida lomā vadīja Kocēnu novada pašvaldības domes projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis.
Skaistā vietā pie ezera atrodas Ziemeļvidzemes internātpamatskola audzēkņiem ar īpašām vajadzībām. Izglītības iestādē tiek nodrošinātas trīs profesionālās ievirzes programmas, kuras apguvuši, audzēkņi iegūst profesionālo kvalifikāciju. Taču pastāv problēma — skolas absolventi nespēj atrast darba vietas, līdz ar to viņiem jāatgriežas dzīves ritmā, kurā attīstība stagnē vai pat iet soli atpakaļ un apgūtās prasmes pamazām zūd. Kocēnu novada pašvaldība uzskatījusi par pienākumu meklēt risinājumus, kādā veidā šiem cilvēkiem nodrošināt sociālekonomisko patstāvību, rodot viņiem iespēju iesaistīties darba tirgū, pašiem nopelnīt un kļūt par pilnvērtīgiem, pašapzinīgiem sabiedrības locekļiem arī ekonomiskajā ziņā.
Koši un interesanti pagājušās nedēļas nogalē aizvadīti trešie Kokmuižas svētki. Šoreiz to tēma — «Laiks», turpinot atklāt Kokmuižas kultūrvēsturisko mantojumu un caur laika prizmu paraugoties uz laikmetīgo kultūru.
Sagaidot pirmo skolas dienu, nu jau daudzus gadus gan pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņus, gan skolēnus un studentus, protams, arī viņu vecākus, visus pārējos valmieriešus un pilsētas viesus arī šajā 1. septembrī iepriecināja rudenīgo ziedu kompozīcijas.
Vasarā braucot pa lauku (vietām arī pilsētas) ceļiem, vienmēr esmu ar līdzjūtību noskatījusies uz kājāmgājējiem un arī velosipēdistiem, kurus pēc katras garām aizbraukušas automašīnas karstā, sausā laikā apņem biezs putekļu mākonis. Tiešām neapskaužami. Un ja vēl vienai mašīnai tūlīt pat seko otra un trešā!
Valmierietis KALVIS VOICEŠČUKS saka — ja vien ir vēlēšanās strādāt, darbu, pat sirdsdarbu, var atrast.
Domāju, ne vienam vien, dzirdot vārdu bulterjers, rodas asociācija ar bīstamu cīņas suni. Atzīšos, ka pirms ciemošanās pie diviem valmieriešu Apiņu angļu Stafordšīras bulterjeriem arī es pret šo šķirni jutu zināmu piesardzību. Patiesībā bulterjerus īsti arī nebija iespēja iepazīt, jo līdz šim tie nebija un arī tagad nav pārāk izplatīti. Piemēram, Valmierā pašlaik dzīvojot tikai abas Apiņu ģimenes suņu meitenes, viņu brālītis un vēl viens padsmitgadīgs suņu puika. Tagad zinu, ka bulterjeri ir draudzīguma un mīļuma iemiesojums.
Kauguru pagasta «Jaungaiķēnu» saimniece ZANE GAIĶĒNA ir viena no trim pirmajiem Beverīnas novada pašvaldības atbalstītajiem uzņēmējiem. Zane konkursa vērtējumam bija iesniegusi projektu «Aktīvās atpūtas centrs Jaungaiķēni».
18. augustā Alūksnē notika Latvijas Pašvaldību savienības 28. kongress, kurā, demonstrējot prezentācijas materiālu par paveikto un aktuālākajām problēmām, uzstājās ilggadējais, bet nu jau bijušais Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Atgriežas vectēva saimniecībā
Kocēnu pagasta bijušās Pūces krejotavas ēku Sietiņieža ceļa malā zina daudzi. Izrādās, ka viens no tās būvētājiem bijis arī Māras Sproģes vectēvs Kārlis Miķelsons. «Atrastie dokumenti liecina, ka vietējie saimnieki sametuši naudu un to uzbūvējuši. 1987. gadā krejotavas ēka kā bezsaimnieka īpašums tika pārdota. Arī man to piedāvāja par 700 rubļiem pirkt, tomēr atteicāmies. Tagad par šo lēmumu priecājamies, jo ceļmalas putekļos nav nekāda jaukā dzīvošana,» stāstīja Māra.
Tautas balsojumā facebook.com, ap 20 tūkstošiem šīs vietnes lietotāju piedaloties labāko, meistarīgāko kāzu vadītāju noskaidrošanā, nosaukti vairāki desmiti šī titula kandidātu, viņu vidū arī divas valmierietes, kuras ar vienādu balsu skaitu vērtējumā apsteigušas dažus Latvijā plaši pazīstamus cilvēkus, piemēram, Baibu Sipenieci-Gavari un Kristapu Rasimu. Viena no viņām — DAGNIJA BALDIŅA — «Liesmas» šīs nedēļas nogales viešņa.
Pēdējā laikā Latvijā īpaši aktualizēts jautājums par bērnu drošību mājās, viņu atstāšanu novārtā un vardarbību pret tiem. Ik pa brīdim izskan jauni, šokējoši fakti. Piemēram, 2016. gadā vairāk nekā 100 gadījumos vecākiem uzlikts administratīvais sods par bērnu atstāšanu bez uzraudzības.
12. augustā bārs «Tinte» svinēja savas pastāvēšanas septiņus gadus. «Nedēļā ir septiņas dienas, septiņas krāsas varavīksnē, septiņas notis, septiņi pasaules brīnumi un Tintei septiņi gadi,» solot elpu aizraujošu mākslinieku listi, iepriekš teikts bāra mājaslapā kopā ar uzaicinājumu dzimšanas dienu visiem kopā nosvinēt pilsētas tirgus laukumā.
EVITA KAĶĪTE-BRASA. Bijusī rīdziniece, kas nu jau labu laiku kā iejutusies lauku vidē Trikātā, ir Valmieras Kultūras centra TDA Gauja mākslinieciskā vadītāja, vairāku citu dažāda vecuma kolektīvu vadītāja, enerģiska un cilvēkiem atvērta jauna sieviete, kas nebaidās no jauniem izaicinājumiem. 1. Beverīnas novada uzņēmējdarbības atbalsta konkursā tika atbalstīts arī Evitas projekts «Interneta veikals «Good For Living» pārdošanas platformā «Etsy.com».
«Mopšiem piemīt ārkārtīgs šarms kopā ar cienīgumu un inteliģenci. Šie suņi vienmēr ir līdzsvaroti un ir iecienīti priecīgās un piemīlīgās dabas dēļ,» par šo suņu šķirni lasāms internetā. Šādu raksturojumu apstiprina arī divu mopšu saimniece valmieriete AIVA LASE.
Valmieras pilsētas svētku laikā, kā tas pēdējos gados pierasts, Valmieras 5. vidusskolas stadionā notika Latvijas sporta suņkopības federācijas un pilsētas pašvaldības rīkotās Nacionālās suņu daudzcīņas sacensības. Tās pulcēja 32 dalībniekus ar 34 suņiem, pārstāvot Rīgu, Cēsis, Valmieru, Valku, Smilteni, Krustpili, Jēkabpili, Siguldu, Jūrmalu, Madonu, kā arī suņkopības sportistus no Igaunijas.
Ne reizi vien Valmieras pašvaldība pilsētas mājsaimniecību un citu teritoriju īpašniekus aicinājusi pievērst uzmanību ietvju malās augošajiem apstādījumiem. Tas tādēļ, ka tie mēdz izaugt ne tikai augstumā, bet arī platumā un diemžēl nereti gadās, ka uz ietvju rēķina.
«Tas, ka Kocēnos tika nodibināta pašiem sava sporta skola, bija loģisks turpinājums. Jau divdesmit gadus bijām gan paši trenējušies florbolā, gan bērnus trenējuši — darba apjoms ar gadiem pieauga, un kļuva skaidrs, ka, lai šim sporta veidam nodrošinātu attīstību, lai piesaistītu trenerus, ir vajadzīga sporta skola,» stāsta florboliste, trenere un jaunās sporta skolas darbiniece LINDA LĪCE.