Valentīna Brūniņa

Labas tradīcijas neizsīkst, un 1. decembrī, nu jau divpadsmito reizi, Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā tika sveikti pāri, kuri laulību spējuši iznest cauri piecdesmit gadiem. Šajos siltajos, sirsnīgajos notikumos nācies piedalīties ne pirmo reizi, un nekad nav izdevies iztikt bez aizkustinājuma kamola kaklā. Un esmu pārliecināta, ka arī šī gada Zelta pāri nenožēlo šo, dažam varbūt ne tik viegli nākušo, lēmumu šādi, svinīgos apstākļos, vēlreiz savai otrajai pusītei apliecināt uzticību, cieņu, mīlestību.

Pirms divdesmit gadiem Tezē ciematiņā Francijā, kur bija sapulcējušies Tezē kopienas jaunieši no visas pasaules, kādā no tikšanās grupām bija iekļāvies arī tolaik jaunais beļģis Fransuā Kalē. Kādā vakarā pie ugunskura divi puiši no Latvijas ģitāru pavadījumā dziedāja tautasdziesmas. «Viņi dziedāja tik labi! Un tās ģitāras bija – vau! Katru vakaru pie viņiem sēdēju, un mani pieņēma, iedeva savu ģitāru (esmu mūziķis, spēlējis ar dažādām džeza grupām, pārvaldu dažādus instrumentus, bet mīļākais ir kontrabass). Tur sajutu tādu mieru! Pēc nedēļas visi brauca atpakaļ uz mājām, un latvieši mani uzaicināja ciemos. Man bija jāskatās kartē – kur tas ir, kā uz to Latviju var aizbraukt? Izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Par manu pirmo ceļojumu pie jaunajiem draugiem varētu sarakstīt grāmatu, tas bija amizanti un ilga divas dienas un divas naktis.

18. novembrī uz Valsts prezidenta rīkoto svinīgo svētku koncertu dosies Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja RITA JEMŠIKA, kura par pilsētas saimniecību atbild nu jau turpat divdesmit gadus.

Sākoties procesam ar latviešu ieceļošanu Īrijā, Latvijas luterāņu mācītāji saskārās ar aizbraucēju vēlmēm Latvijā nokristīt bērnus. Latvijas baznīcas virsvaldei nācās meklēt iespēju panākties pretī. «Daudzos gadījumos ģimenes ir ar sarautām saitēm – vai nu viens no laulātajiem ir svešumā, vai abi, un bērni palikuši Latvijā, visbiežāk pie vecvecākiem. Kļuva skaidrs, ka baznīcai vajadzētu tajā visā būt klāt.

«Kopā ar Rubenes draudzi esam iesaistījušies divos projektos, no kuriem viens, kas paredzēja Rubenes baznīcas apkārtnes labiekārtošanu un dārza izveidošanu, tikko, burtiski šajās dienās, pabeigts.  Tā ka viss notiek pēc iecerētā plāna,» par paveikto stāsta Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs ARTIS EGLĪTIS.

Pirms pāris mēnešiem Valmierā durvis vērusi vēl viena frizētava. No jau esošajām tai ir kāda būtiska atšķirība – šajā frizētavā apkalpo tikai četrkājainos klientus.

Viendien Valmieras ielās ievēroju jauku trijotni – ar mazu suņuku pavadā pastaigas solī mājās devās abi pazīstamie Valmieras teātra aktieri Elīna Vāne un Imants Strads. Vai tiešām viņiem uzradies četrkājains ģimenes loceklis? Gūstot Imanta apstiprinošu atbildi, uzprasījos uz sarunu...

«Mūsu saime, Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādei «Auseklītis» pievienojot bērnudārza grupiņu Bērzainē, kļuvusi kuplāka,» stāsta iestādes vadītāja LĪGA PREISE.

8. septembrī pajūgi piestāja Valmierā un tālāk devās uz atpūtas un nakšņošanas vietu Valmiermuižā. Par jauko notikumu, tiekoties ar savstarpējās sapratnes vēstniekiem, «Liesmai» pastāstīja SIA «Valmiermuižas pils» staļļa meistare RUFINA JURAŠA.  Tikšanās ar brauciena organizatoriem un pavadoņiem notikusi jau pirms diviem mēnešiem, kad tika meklēti Valmieras apkārtnē esoši staļļi. «Vienojāmies, ko viņiem varam nodrošināt, bet, ja godīgi jāsaka, tad mums likās, ka tas, ko viņi iecerējuši, ir izfantazēts. Nedomājām, ka viņi tiešām līdz mums atnāks. Par to, ka kustība reāli sākusies, mūs informēja. Tad arī sākām domāt, kā karavānu sagaidīsim.»

Aizvadīti ceturtie Kokmuižas svētki.

Lai arī lielākā daļa dzīvokļu jaunuzbūvētajos Valmieras īres namos Ķieģeļu ielā 8 un Mālu 1 jau apdzīvoti, oficiāli tie tika atklāti tikai aizvadītās ceturtdienas vakarpusē. Pirms tikšanās ar iedzīvotājiem kādā no vēl brīvajiem dzīvokļiem (no 150 dzīvokļiem bez īrniekiem šobrīd palikuši tikai 27) notika preses konference, kurā žurnālistiem bija iespēja klātienē uzklausīt vairāku augstu amatpersonu vērtējumu par šo Valmierā īstenoto pilotprojektu. Par to kādā no nākamajiem «Liesmas» numuriem, bet šoreiz izmantoju izdevību aprunāties ar dažiem šo namu jaunajiem iedzīvotājiem.

«Kad gāju kādā ceturtā, piektā klasē, vēlējos par kādu rūpēties, tomēr gribēju mazu dzīvnieciņu, ne kaķi vai suni, kurš jāved ārā staigāt. Tā mūsu mājās ienāca mans pirmais kāmītis. Viņš nodzīvoja savam kāmja mūžam atvēlētos divus gadus, tad mamma nopirka vēl vienu kāmīti, kurš pie mums sabija tikpat ilgi. Mamma, redzēdama, kā es pēc katra kāmīša aiziešanas raudu, meklējot kapavietu, nevienu dzīvnieciņu vairs negribēja, taču draudzenei bija sapāroti kāmīši un es pa kluso vienu paņēmu. Turēju zem gultas. Protams, pēc nedēļas mamma noslēpumu atklāja, jo būris sāka nelabi ost. Pirmajiem diviem kāmjiem biju tikai devusi ēst un dzert, būri tīrīja mamma. Kad sapratu, ka pa kluso turētā kāmīša būris nu jātīra pašai, tas nepatika, un šis pienākums atkal bija jāuzņemas mammai. Diemžēl pienāca brīdis, kad arī trešais draudziņš mūs pameta.

1. septembrī Kocēnos, pirmsskolas izglītības iestādē «Auseklītis», audzēkņi un viņu vecāki pulcējās tradicionālajā pasākumā, kam šogad bija dots skaists nosaukums — «Es un krāsainā pasaule ap mani».

«Līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu aizsākās atņemto īpašumu, kas īpašniekiem piederēja 1940. gada 21. jūlijā, atgūšanas process. Grāmata «RE — FORMA» ir veltījums visiem, kuri realizēja reformu dzīvē, vadīja šo grūto un atbildīgo procesu, kas visu atbildības nastu iznesa uz saviem pleciem un, negaidot uzslavas, godīgi pildīja sev uzticētos pienākumus, drosmīgi pieņēma  izaicinājumus», rakstīts nesen iznākušās grāmatas anotācijā.  «Liesmas» nedēļas nogales  viesis — grāmatas autore IVETA SILBERTE.

Valmieras pensionāru biedrības dienas centrā «Atvasara» šonedēļ bija apskatāma ikgadējā rudens velšu izstāde.

Kocēnu novads var lepoties ar daudziem radošiem, talantīgiem cilvēkiem. Aprīlī Kocēnu 1. bibliotēkas telpās bija apskatāma triju novada mākslinieču — Initas Jurgenbergas, Regīnas Šaltes un Māras Kalāces gleznu izstāde. Mārai Kalācei šī Kocēnos bija pirmā publiskā izstādīšanās.

Aizvadītajā sestdienā, tieši Vizmu vārda dienas priekšvakarā, Matīšos notika 25. Vispasaules Vizmu salidojums.

INGA PIRKESALO, bijusī valmieriete, nu jau turpat desmit gadus dzīvo Somijā, taču joprojām sevi uzskatot par īstenu valmierieti un pieturoties pie pārliecības, ka pašreizējā dzīve citā valstī ir tikai tāds pagaidu variants.