Valentīna Brūniņa

Iepazīsimies: Ziemeļvidzemes internātpamatskolas jaunā direktore LIGITA KŪLE.

Katras pilsētas dzīvē vieni no nozīmīgākajiem un apmeklētākajiem ir Pilsētas svētki. Aizvadītās piektdienas nogalē Valmierā nu jau ceturto reizi tie sākās ar tradicionālo svētku gājienu.

Vaidavieti Lindu Herbstu un rubenieti Inetu Bureņu draudzība saista kopš pamatskolas laikiem. Tagad to stipru un nesaraujamu dara kāda sirdslieta — tieksme pēc visa skaistā: ziediem, vainagiem. Bet varbūt tai kājas aug no mājām, kurās draudzenes izaugušas — Linda joprojām dzīvo Vaidavas «Vaiņagos», bet Inetas mājas Rubenē saucas «Ziedu grava». Ir vēl kāda sakritība — abu darba gaitas saistītas ar pedagoģiju. Linda strādā par bērnudārza audzinātāja, bet Ineta par  1. — 4. klašu skolotāju Norvēģijā. Bērnudārzs ir vieta, kur var radoši izpausties, jo telpas vienmēr kādiem svētkiem atbilstoši jānoformē, tā hobiju var apvienot ar darbu, saka vaidaviete, bet Inetai Norvēģijā, kur viņa dzīvo nu jau astoņus gadus, ir pašai sava mākslas skola. Draudzenes savu skaistuma radīšanas māku un pieredzi neslēpj — priecājoties, ka bērniem (un ne tikai) var ko iemācīt. Arī pašas arvien pilnveido prasmes. Linda tikko beigusi «Ziedu laivas» kursus, Ineta mācījusies tālmācībā Bulduros.

Roko vajadzēja plašumu

Pirms kāda laika Morozovu ģimenē jau bijis suns, taču nācies atzīt, ka četrkājainā drauga izvēlē pārsteigušies. Roko (Veimāras putnu suņa un Rodēzijas ričbeka krustojums) izrādījās augumā pārāk liels un pārāk aktīvs. «Tolaik vēl dzīvojām divistabu dzīvoklī, un suns šaurībā juka prātā. Kad sāka trakot, viņu nebija iespējams noturēt. Rudenī sākās nodarbības manā studijā un Roko nācās vienu atstāt mājās. Kad atgriezos, dzīvoklis bija apgriezts otrādi. Ar pastaigu nepietika, medību sunim vajadzēja plašumu. Beidzās ar to, ka Roko aizvedām pie manas mammas uz Jaunpili, kur viņš joprojām dzīvo. Tiesa, arī tur, laukos, ir par šauru, Roko vajadzīgs mežs, kur kārtīgi izskraidīties,» neveiksmīgo pieredzi neslēpj Anita, arī to, ka suni ģimene joprojām vēlējās, jo, kad ikdienā blakus ir dzīvnieks, mājās veidojas pavisam cita atmosfēra.

Nekas ar mums nenotiek nejauši. Šo atziņu pierāda arī garīgās skolotājas LĪGAS KOLNEJAS dzīves pieredze.

Ir jauks vasaras vakars, kad, pašas to nezinādamas, iebraucam «Astoņu Jāņu ciemā». Tādas ceļa zīmes gan vēl nav, bet pirms Jāņiem noteikti būšot, sola Mujānu «Puģīšu» māju saimnieks GATIS BITMANIS. Un tam tiešām ir pamats, jo, izrādās, pārbraucot pāri Mujānu galvenajam ceļam, sākas mājas, un nav nevienas (izņemot vienu), kurā nedzīvotu Jānis, arī «Puģīšos» ir savs Jānis Miķelis.

LIENE LIELMANE ir viena no nu jau ap četrdesmit Valsts valodas centra sabiedriskajiem palīgiem. Šī institūcija izveidota pavisam nesen un pagaidām vēl īsti neiepazīta, tādēļ «Liesma» ar Lienes palīdzību mēģināja noskaidrot, ko brīvprātīgie šajā valodas jomā īsti dara.

Latvijas Pašvaldību savienības delegācija, kuras sastāvā bija arī Kocēnu novada pašvaldības domes pārstāvji — priekšsēdētājs Jānis Olmanis un priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, tikko atgriezusies no Itālijas, kur Casalborgonē piedalījās Eiropas Savienības programmas «Eiropa pilsoņiem» finansētā projekta «Mazie tirgi — Eiropas Savienības ekonomikas sirds» pasākumā.

Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 153. gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau septīto gadu pēc kārtas 17. maijā visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā rīkoja Atvērto durvju dienu, kurā mazos un lielos apmeklētājus visā Latvijā un arī mūspusē jau ierasti iepazīstina ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrāda ugunsdzēsēju depo un tehniku, kā arī ļauj izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju aizsargtērpu. Interesentiem tiek sniegtas atbildes uz visiem jautājumiem, atgādināts par drošību un stāstīts par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju. Lielāko interesi par ugunsdzēsēju glābēju ikdienu arī šoreiz izrādījušas mācību iestādes.

Sastopoties ar šo skaisto suni, reti kurš palicis vienaldzīgs. Un jaunā bavāriete Bully Lucky Amulet Soul, mājas kārtībā vienkārši Lakija, kura ANDA un INESES ģimenē ienākusi pirms pāris gadiem, uzmanību un atzinību tiešām ir pelnījusi. Stāsta Inese:

Pie Kocēnu novada «Ivetām» piebraucām un saimnieci INĀRU FEDOTOVU uzrunājām, iepriekš nepiesakoties, tāpēc liels paldies viņai par viesmīlību un interesanto stāstījumu. To, ka par raibo putnu un arī suņu saimi interese esot daudziem, saimniece apstiprināja  — daudzi garāmbraucot ceļa malā apstājoties, lai putnus un dzīvniekus nofotografētu.

Ir lietas, kas nemainās — ziemu nomaina pavasaris, bet, nokūstot sniegam, pilsētas ielās un parkos balē mūsu četrkājaino draugu atstātie klucīši.

KUŠĶU ģimenītes dzīves ceļi bijuši diezgan līkumoti. No Kocēnu novada pārcēlušies uz dzīvi Beverīnas novadā, no kurienes krīzes laikā par kredīta parādiem banka izlikusi no mājas. Dažs šādā situācijā varbūt dotos pāri robežai, Kušķi palika. INESE saka — laikam viņa pie tā vainīga, jo vīrs vairākkārt teicis, ka jābrauc no Latvijas prom: «Vai nu esmu gļēva, lai dotos svešumā, vai pārāk liela patriote. Laikam tomēr tas otrais variants, jo šī zemīte man mīļa un dārga, kur citur varēšu aiziet ciemos vai kādu pie sevis uzaicināt? Ārzemēs taču pašiem savas tradīcijas. Mēs, baltieši, laikam tomēr esam citādi.»

Valmieras Svētā Sīmaņa Evaņģēliski luteriskās draudzes virsmācītājs EDIJS KALEKAURS ir nu jau septiņus mēnešus veca labradoru puikas Rufusa fon Kalekaura saimnieks.

No 20. līdz 22. martam Sertificētu mediatoru padome sadarbībā ar Tieslietu ministriju visā Latvijā rīkoja Mediācijas dienas, kuru uzdevums bija informēt iedzīvotājus par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām. Mediācijas dienas notiek otro reizi, un šogad īpašs uzsvars tika likts uz sabiedrības informēšanu reģionos. Valmierā, Vidzemes rajona tiesā, 22. martā strādāja sertificēta mediatore ANNA GOLUBE. «Liesma» lūdza viņas skaidrojumu par mediācijas nozīmi.

Kā ik gadu, arī šogad aizvadītajā sestdienā tika godināti Kocēnu novada uzņēmēji.

Iepazīsimies: JĀNIS KAIBE, Kocēnu novada pavisam nesen izveidotās pašvaldības policijas priekšnieks.

Nezināšana un pārgalvība var novest pie nelaimes

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa stāsta, ka ik gadu Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests dodas uz vidēji 500 izsaukumiem, kur māju dūmvados deg sodrēji. Arī šonedēļ ugunsdzēsēji glābēji ik dienu steigušies palīgā — diennaktī no otrdienas uz trešdienu vien Vidzemē bijuši seši šādi izbraukumi. Vienā gadījumā cietis cilvēks.