Sagaidot pirmo skolas dienu, nu jau daudzus gadus gan pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņus, gan skolēnus un studentus, protams, arī viņu vecākus, visus pārējos valmieriešus un pilsētas viesus arī šajā 1. septembrī iepriecināja rudenīgo ziedu kompozīcijas.
Vasarā braucot pa lauku (vietām arī pilsētas) ceļiem, vienmēr esmu ar līdzjūtību noskatījusies uz kājāmgājējiem un arī velosipēdistiem, kurus pēc katras garām aizbraukušas automašīnas karstā, sausā laikā apņem biezs putekļu mākonis. Tiešām neapskaužami. Un ja vēl vienai mašīnai tūlīt pat seko otra un trešā!
Valmierietis KALVIS VOICEŠČUKS saka — ja vien ir vēlēšanās strādāt, darbu, pat sirdsdarbu, var atrast.
Domāju, ne vienam vien, dzirdot vārdu bulterjers, rodas asociācija ar bīstamu cīņas suni. Atzīšos, ka pirms ciemošanās pie diviem valmieriešu Apiņu angļu Stafordšīras bulterjeriem arī es pret šo šķirni jutu zināmu piesardzību. Patiesībā bulterjerus īsti arī nebija iespēja iepazīt, jo līdz šim tie nebija un arī tagad nav pārāk izplatīti. Piemēram, Valmierā pašlaik dzīvojot tikai abas Apiņu ģimenes suņu meitenes, viņu brālītis un vēl viens padsmitgadīgs suņu puika. Tagad zinu, ka bulterjeri ir draudzīguma un mīļuma iemiesojums.
Kauguru pagasta «Jaungaiķēnu» saimniece ZANE GAIĶĒNA ir viena no trim pirmajiem Beverīnas novada pašvaldības atbalstītajiem uzņēmējiem. Zane konkursa vērtējumam bija iesniegusi projektu «Aktīvās atpūtas centrs Jaungaiķēni».
18. augustā Alūksnē notika Latvijas Pašvaldību savienības 28. kongress, kurā, demonstrējot prezentācijas materiālu par paveikto un aktuālākajām problēmām, uzstājās ilggadējais, bet nu jau bijušais Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Atgriežas vectēva saimniecībā
Kocēnu pagasta bijušās Pūces krejotavas ēku Sietiņieža ceļa malā zina daudzi. Izrādās, ka viens no tās būvētājiem bijis arī Māras Sproģes vectēvs Kārlis Miķelsons. «Atrastie dokumenti liecina, ka vietējie saimnieki sametuši naudu un to uzbūvējuši. 1987. gadā krejotavas ēka kā bezsaimnieka īpašums tika pārdota. Arī man to piedāvāja par 700 rubļiem pirkt, tomēr atteicāmies. Tagad par šo lēmumu priecājamies, jo ceļmalas putekļos nav nekāda jaukā dzīvošana,» stāstīja Māra.
Tautas balsojumā facebook.com, ap 20 tūkstošiem šīs vietnes lietotāju piedaloties labāko, meistarīgāko kāzu vadītāju noskaidrošanā, nosaukti vairāki desmiti šī titula kandidātu, viņu vidū arī divas valmierietes, kuras ar vienādu balsu skaitu vērtējumā apsteigušas dažus Latvijā plaši pazīstamus cilvēkus, piemēram, Baibu Sipenieci-Gavari un Kristapu Rasimu. Viena no viņām — DAGNIJA BALDIŅA — «Liesmas» šīs nedēļas nogales viešņa.
Pēdējā laikā Latvijā īpaši aktualizēts jautājums par bērnu drošību mājās, viņu atstāšanu novārtā un vardarbību pret tiem. Ik pa brīdim izskan jauni, šokējoši fakti. Piemēram, 2016. gadā vairāk nekā 100 gadījumos vecākiem uzlikts administratīvais sods par bērnu atstāšanu bez uzraudzības.
12. augustā bārs «Tinte» svinēja savas pastāvēšanas septiņus gadus. «Nedēļā ir septiņas dienas, septiņas krāsas varavīksnē, septiņas notis, septiņi pasaules brīnumi un Tintei septiņi gadi,» solot elpu aizraujošu mākslinieku listi, iepriekš teikts bāra mājaslapā kopā ar uzaicinājumu dzimšanas dienu visiem kopā nosvinēt pilsētas tirgus laukumā.
EVITA KAĶĪTE-BRASA. Bijusī rīdziniece, kas nu jau labu laiku kā iejutusies lauku vidē Trikātā, ir Valmieras Kultūras centra TDA Gauja mākslinieciskā vadītāja, vairāku citu dažāda vecuma kolektīvu vadītāja, enerģiska un cilvēkiem atvērta jauna sieviete, kas nebaidās no jauniem izaicinājumiem. 1. Beverīnas novada uzņēmējdarbības atbalsta konkursā tika atbalstīts arī Evitas projekts «Interneta veikals «Good For Living» pārdošanas platformā «Etsy.com».
«Mopšiem piemīt ārkārtīgs šarms kopā ar cienīgumu un inteliģenci. Šie suņi vienmēr ir līdzsvaroti un ir iecienīti priecīgās un piemīlīgās dabas dēļ,» par šo suņu šķirni lasāms internetā. Šādu raksturojumu apstiprina arī divu mopšu saimniece valmieriete AIVA LASE.
Valmieras pilsētas svētku laikā, kā tas pēdējos gados pierasts, Valmieras 5. vidusskolas stadionā notika Latvijas sporta suņkopības federācijas un pilsētas pašvaldības rīkotās Nacionālās suņu daudzcīņas sacensības. Tās pulcēja 32 dalībniekus ar 34 suņiem, pārstāvot Rīgu, Cēsis, Valmieru, Valku, Smilteni, Krustpili, Jēkabpili, Siguldu, Jūrmalu, Madonu, kā arī suņkopības sportistus no Igaunijas.
Ne reizi vien Valmieras pašvaldība pilsētas mājsaimniecību un citu teritoriju īpašniekus aicinājusi pievērst uzmanību ietvju malās augošajiem apstādījumiem. Tas tādēļ, ka tie mēdz izaugt ne tikai augstumā, bet arī platumā un diemžēl nereti gadās, ka uz ietvju rēķina.
«Tas, ka Kocēnos tika nodibināta pašiem sava sporta skola, bija loģisks turpinājums. Jau divdesmit gadus bijām gan paši trenējušies florbolā, gan bērnus trenējuši — darba apjoms ar gadiem pieauga, un kļuva skaidrs, ka, lai šim sporta veidam nodrošinātu attīstību, lai piesaistītu trenerus, ir vajadzīga sporta skola,» stāsta florboliste, trenere un jaunās sporta skolas darbiniece LINDA LĪCE.
Interesanti bija uzzināt, ka pirmsākumos Vecpuišu parkā bija iecerēts liliju dārzs. Šobrīd, kad parkā notiek pārvērtības, padomāts arī par lilijām — jaunajā puķu dobē to būs diezgan daudz, tiesa, tās nebūs īstās, bet dienziedes jeb dienlilijas.
Valmieras pašvaldība ik gadu atvēl līdzekļus elementu papildināšanai pilsētas publiskajos rotaļu laukumos. Šoreiz par diviem elementiem bagātāks kļuvis rotaļu laukums Raiņa ielā 3 pie Dzirnavu ezeriņa. Ir novērots, ka šis laukums arī ir visvairāk apmeklētais.
Pirms pāris dienām darbu Valmierā, pārsvarā pilsētas zaļumsaimniecībā, sākusi trešā skolēnu grupa. Pašvaldībā pastāstīja, ka vakar jaunieši strādājuši memoriāla, Karātavu kalniņa teritorijā un citviet.
Šis virsrakstā minētais kāda Latvijā zināma politiķa teiciens ļaužu mutēs izskan joprojām. Tā vien liekas, ka, pieļaujot šādu solīšanu solīšanas dēļ, pasniegta mācībstunda bezatbildīgajiem, kas labu iespaidu gatavi atstāt kaut uz īsu brīdi, par tālākajām sekām nedomājot.
Kocēnu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja DACE JUKĀMA nākusi no pedagogu ģimenes — gan viņas tēvs un divas māsas ir skolotāji, gan arī pašai ir pedagoģiskā izglītība. Tiesa, nācies strādāt ne tikai skolā — arī Valmieras televīzijā un policijā, taču, atzīst Dace, visos amatos ir bijusi saistība ar bērniem un pedagoģiju. Gan dažādos līmeņos. Viņa ir pārliecināta, ka viss, kas ar cilvēku dzīvē notiek, ir solis tālāk. Ja arī tā nav apzināta izvēle, vienām durvīm aizveroties, citas atveras.