Necik daudz laika vairs nav atlicis līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, un «Liesmas» viesis šīs nedēļas nogalē — Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājas vietnieks ILMĀRS EGLĪTIS, kurš nu jau vairāk nekā desmit gadus vada Valmieras vēlēšanu komisiju.
Cilvēki, kam vecāki no mazotnes iemācījuši rūpēties par kādu dzīvnieciņu, nespēs sunīti vai kaķīti izmest no mājām.
Labākās tradīcijas ir dzīvīgas — kārtējais pavasaris sācies ar kūlas dedzināšanu. Pirmdien sarunājos ar Beverīnas novada ugunsdzēsēju komandas priekšnieku SERGEJU MELNGĀRŠU. Tobrīd viņš (jācer, ka tā būs arī turpmāk) varēja teikt, ka novadā, tāpat kā pagājušajā gadā, kūlas ugunsgrēki nav bijuši.
18. martā Līvānos notika kustības «Sabiedrība ar dvēseli — Latvija» noslēguma pasākums, uz kuru pulcējās šīs kustības dalībnieki no visas Latvijas.
Ne reizi vien esam aicināti, iepērkoties veikalā vai saņemot kādu pakalpojumu, palūgt čeku (tas neattiecas uz lielveikaliem, kur čeks tiek izsists). Pircējiem šāds ieteikums galvenokārt tādēļ, ka tas mazais papīriņš faktiski arī ir vienīgais dokuments, kuru uzrādot varam pierādīt, ka pirkumu tiešām esam veikuši (reizēs, kad gadījies iegādāties nekvalitatīvu vai bojātu preci).
Tāpat kā daudzi tā laika jaunieši, viņi iepazinās ballē. «Tas bija 1965. gada marts. Brālis pirmo gadu sācis mācīties Medicīnas institūtā un bija atbraucis mājās savā dzimšanas dienā. Vakarā gājām uz kultūras namu. Tur likās tāds kā tukšs un nolēmām braukt uz Kocēnu Brandeli. Pieturā stāvēja ļoti daudz cilvēku, sakāpa pilns mazais rafiņš, visi devāmies uz Brandeli. Bet tur zāle pārpildīta, nevienu vairs nelaiž iekšā.
4. aprīlī Limbažos svinīgi tiks atklāts starptautisks projekts ar nosaukumu «Green Railway».
«Gads Dikļu pilī sācies mierīgi, jo ziema tūristu plūsmas ziņā ir salīdzinoši klusāks periods. Tas ir laiks domu apkopošanai, plānojot nākamos darbus,» vērtē pils mārketinga vadītāja SANITA RUBENE. «Jau februārī varējām izvērst jaunu pasākumu konceptu — gastronomisko misiju ar nosaukumu «Alnis». Tā mērķis ir stiprināt Dikļu pils kā gastronomiskā līdera pozīciju reģionā.»
Daudzi valmierieši G. Apiņa ielas kvartālā ikdienā ar sirsnību noskatās uz JEĻENU un viņas interesantajiem pastaigu kompanjoniem — diviem Jorkšīras terjeriem vienmēr skaistos mētelīšos. Dažs pat piefiksējis, ka apģērbi gandrīz neatkārtojas — katru dienu citi. Cik tad īsti to mētelīšu ir, jautāju sunīšu Dinas un Timotija saimniecei.
Advokatūras dienās vairāk nekā 150 zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi šonedēļ visā Latvijā iedzīvotājiem sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas, šogad īpašu uzmanību veltot bērnu interešu aizsardzībai.
Ziemā, patiesībā arī citos gadalaikos, laika veči un laika sievas ik rītu brīdina autovadītājus par braukšanas apstākļiem uz ceļiem — te snieg, te slīd, te migla traucē redzamību. Taču modrība un liela pacietība auto stūrētājiem jāsaglabā ik mirkli, arī gluži nevainīgos pilsētas apstākļos.
ILZE DAUVARTE kopā ar otro vīru Deivu savās dzimtas mājās «Vecdaudžos» no Amerikas atgriezās pirms trijiem gadiem. «Mans mērķis arī nekad nav bijis tur palikt. Es tikai nekalu nekādus plānus, kad un kā atgriezīšos, bet zināju, ka man jābūt atpakaļ un jādabū uz kājām dzimtas īpašums,» stāsta Ilze.
Pēdējā laikā publiskotie notikumi, kuros atklājas dažāda veida vardarbība, izraisa jautājumu — vai tas tiešām notiek tepat mums līdzās? Atbildi meklēju krīzes centrā «Valdardze», kur tikos ar nodibinājuma valdes priekšsēdētāju EVU SĀRI-AIZSILNIECI, sociālajām darbiniecēm INDRU PRIEDI un DIĀNU IRBENU, kā arī Valsts policijas Valmieras iecirkņa inspektori DIĀNU VOLDI.
2015. gada aprīlī Valsts Probācijas dienests uzsāka pilotprojektu, kura mērķis — brīvprātīgo līdzgaitniecības prakses attīstīšana darbā ar dienesta redzeslokā nonākušajiem bērniem un jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem. Pilotprojekts noslēgsies 31. martā, taču līdzgaitniecība turpināsies. Par šo aktivitāti «Liesmai» pastāstīja Valsts Probācijas dienesta Valmieras teritoriālās struktūrvienības vadītāja MONIKA MIGLĀNE un vecākā probācijas speciāliste ANITA DEBEĻSKA.
Pie visām iepriekšējām varām politika attiecībā uz alkohola lietošanu patiesībā bijusi līdzīga — lai tauta nedomātu par sociālajām problēmām, tai ļāva nodzerties. Kā tas ir tagad? Statistika liecinot, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gadā nodzer vidēji 10 litrus (spaini) alkoholisko dzērienu. Protams, vieni vairāk, citi uz tā rēķina mazāk, un jārēķinās arī, ka statistikas datos netiek iekļauts nelegāli izplatītais alkohols, tātad aina ir vēl dramatiskāka. Un tam apliecinājums ir sabiedrības daļas degradācija. Vai gan citādi arvien biežāk gaismā tiktu celta informācija par vardarbības gadījumiem pret bērniem, veciem cilvēkiem, ģimenes locekļiem, par ugunsnelaimēm, kas notikušas mājsaimniecībās, to iemītniekiem atrodoties alkohola reibumā, autoavārijām, kurās cieš ne tikai pats reibumā esošais, bet arī citi satiksmes dalībnieki?
Kocēnu novadā noslēgušās pašvaldības vadības un nodaļu vadītāju tradicionālās tikšanās ar apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka cilvēku intereses katrā no tām ir atšķirīgas, tika sagatavoti vairāki prezentācijas varianti, informējot tikšanās dalībniekus par paveikto un šajā gadā plānotajiem pasākumiem.
Esmu ciemos pie viena no Valmieras zelta pāriem — JĀŅA un DZIDRAS KRĒSLIŅIEM — un kopīgi šķirstām Dzidras māsas dāvināto albumu ar fotogrāfijām, kas uzņemtas viesnīcas «Wolmar» restorānā par godu laulībā nodzīvotajiem 50 gadiem radiņu sarīkotajās svinībās. Abi to vaininieki uz bildēm izskatās kā tikko iemīlējušies — priecīgi, starojoši.
Ik gadu, iestājoties slapjam laikam, vairāku Andreja Upīša ielas namu iedzīvotājiem Valmierā rodas problēmas.
«Agroservisa» saimnieka VIĻŅA AVOTA dzīvē Avatars nav pirmais suns. Tā kā Vilnis nu jau daudzus gadus ir kaislīgs mednieks, viņam iepriekš bijuši trīs medību suņi, pēc tam arī kaukāzietis. «Ar iepriekšējiem suņiem neveicās. Medniekiem ir slikts niķis staigāt apkārt. Un, tā kā tuvu mājai ir lielais ceļš, divi mūsu suņi tika nobraukti. Trešais medību laikā aizgāja pāri robežai uz Igauniju un atpakaļ neatnāca. Kaukāzietis bija kārtīgs sargs, bet nevaldāms, tāpēc gribējās tādu, kas vairāk paklausa,» stāsta Vilnis.
Džerijas ļaunais liktenis
«Karaliskā pūdeļa sunīte Džerija spīdzināta daudzus gadus. Vispirms viņa ilgstoši tika turēta pie ķēdes. Acīmredzot arī tas sunītes saimniekiem ar laiku izrādījās par apgrūtinājumu, un sunītei ļāva klaiņot. Vispirms viņa pamanīta kāda kempinga teritorijā, kur viņa staigāja, lūgdamās ēdienu. Pagājušā gada nogalē tikai laimīgas nejaušības dēļ Džeriju nesabrauca, kad tā pēkšņi tumsā uzradās uz vientuļa meža ceļa. Iejūtīgais cilvēks Džeriju nekavējoties nogādāja Tukuma dzīvnieku patversmē.