Jūlijs Cukurs

Piektdienas rītā pie busiņa Naukšēnu centrā pamazām pulcējās dažādu vecumu publika ar groziņiem rokās vai uz velosipēdu bagāžniekiem, lai iegādātos gurķu, tomātu, kāpostu vai puķu stādus. Tie dārzkopji, kuriem tomāti uz palodzēm brangi sadīguši, pirka galvenokārt puķes un kāpostus — tos nu gan esot grūti pašiem ieaudzēt. «Lai tiktu pie veselīgiem stādiem, vajag divas lietas — siltumnīcu un dūšīgi strādāt,» atklāja zaļās bagātības saimniece Rudīte, kas siltumnīcā darboties sākusi martā. Šī bija šogad pirmā Rudītes vizīte Naukšēnos, taču uz šejieni viņa braucot jau krietnus padsmit gadus.

Otrdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā pulcējās jaunieši, lai izmēģinātu laimi visā pasaulē populārā talantu šova X-faktors pirmās kārtas atlasē, kuru vērtēja producents Guntars Gulbiņš, producente Ilze Ūdre, muzikālā producente Maija Sējāne un moderators Markus Riva.

Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, 4. maijā, Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Si bemol nu jau tradicionāli piedalījās Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē programmu finālā Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Kolektīva diriģents un mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Birnis šai uzstāšanās reizei bija izvēlējies un aranžējis trīs Raimonda Paula melodijas no mūzikla Nāc pie puikām!, kā arī veidojis zīmējumu, kopā ar orķestra dalībniekiem un horeogrāfi Lindu Mīļo iestudējot figūru soļus. Starptautiskā žūrija, kurā darbojās Pēters Sāns no Igaunijas, Egidius Ališausks no Lietuvas, kā arī Latvijas jaunatnes orķestru nozares speciālisti Roberts Saulevičs, Sandra Vītola un Agris Krūmiņš, Si bemol programmai piešķīra 45,1 punktu, kas atbilst I pakāpei ar izcilību.

«Ir patiess prieks, ka šī tradīcija mums turpinās un tādā romantiskā vietā mēs tiekam pie četriem skaistiem soliņiem, no kuriem redzama visa Valmieras būtība: Vidzemes Augstskola, kas gatavo mūsu gudros cilvēkus, blakus ražošanas teritorija, kur strādā viens no lielākajiem eksportētājiem, un mūsu galvenā iela — Gauja,» pēc čaklas strādāšanas talkā Gaujas kalnā pulcējušos interesentus četru mākslinieku apgleznoto soliņu atklāšanas pasākumā uzrunāja pilsētas mērs Jānis Baiks, solot arī turpmāk upes krastā ievērojamas pārmaiņas: «Pavisam drīz arī lejas puse sāks sakārtoties — pašlaik zīmējam, lai nākamgad sāktu lejā būvēt promenādi. Mums jāizceļ savs skaistums, un es ceru, ka projektētāji nāks uz šiem soliņiem pasēdēt, padomāt un atradīs kādu skaistu risinājumu tam, kam tur būtu jāatrodas,» pateicības runu māksliniekiem zem lietus šaltīm nobeidzot ar domu, ka visas jaunas lietas ir kārtīgi jāapmazgā.

Pirmdienas vakarā Valmieras kinoteātrī Gaisma/3D Cinema notika Latvijas simtgades programmas filmas Bille pirmizrāde un tikšanās ar radošo grupu — režisori Ināru Kolmani, Billes mammas lomas atveidotāju Elīnu Vāni, režisora un producenta asistenti, masu skatu speciālisti Evitu Bērziņu un producentu Jāni Juhņēviču. Filma Bille veidota pēc populārā Vizmas Belševicas romāna triloģijas pirmās grāmatas Bille, kurā attēlota rakstnieces bērnība.

Pagājušajā nedēļā otrdien un trešdien dažādu ar Eiropas Savienību saistītu konkursu laureātu grupa kopā ar dažiem reģionālo laikrakstu žurnālistiem ciemojās Briselē pēc Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa ielūguma. Starp grupas dalībniekiem bija arī viena no laimīgajām konkursantēm, kuras vārdu Liesmas redakcijā no Briselē pirktas hūtes izmakšķerēja paša Krišjāņa Kariņa roka — cēsniece KRISTA GABRĀNE, kas Eiropas galvaspilsētā viesojās pirmo reizi. Gaidot sēšanos lidmašīnā atceļam uz Latviju, lūdzu viņu dalīties iespaidos par Briselē piedzīvoto:

Pagājušajā ceturtdienā Naukšēnos norisinājās vēl nebijis pasākums Stāsti vieno paaudzes, kura iniciatore un īstenotāja bija skolotāja AGRITA GRUZDIŅA.

«Kā zināms, Ķoņu pagasta pārvalde atrodas vecā ēkā, kādreizējā Zirgu pasta stacijā. Pa ceļam no Rīgas līdz Rēvelei (tagad Tallinai) tādas pavisam bijušas divdesmit, kur pašiem pastniekiem un zirgiem atpūsties. Tagad te ne vien darbojas pagasta pārvalde, bet arī notiek dažādi pasākumi — senā pasta stacija kļuvusi par Ķoņu pagasta ļaužu saieta vietu. Ilgāku laiku tajā nekas netika darīts, pirms dažiem gadiem izremontējām bibliotēku, bet nupat cieši nolēmām, ka vajadzīgs zāles remonts, jo tā morāli novecojusi. Budžetā tas tika paredzēts, darbi tuvojas nobeigumam, un ceram, ka rezultāts būs labs, iedzīvotāji varēs nākt un apskatīt, kā viss izdevies, pirmajā pasākumā notiks arī neliela atzīmēšana. Būs vieta gan kinoseansiem, gan humānās palīdzības paku izvietošanai,» par jaunumiem Ķoņos stāsta pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

Naukšēnu bibliotēkā sadarbībā ar projektu vadītāju Anitu Dukuri projektā Veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumu pieejamības uzlabošana Naukšēnu novada iedzīvotājiem notika divas lekcijas, kuru laikā tika dota iespēja tikties ar makrobiotikas speciālistu Robertu Lācīti un psihoterapeiti Ainu Poišu. Par šīm lekcijām un pārējiem bibliotēkas pasākumiem stāsta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA.

Aprīļa pirmajā sestdienā līdz ar brīnišķīga laika iestāšanos notika tradicionālais Naukšēnu kausa izcīņas turnīrs volejbolā, kurā piedalījās piecas dāmu, piecas pamatgrupas vīru komandas un vēl sešas 45+ grupas vīru vienības, kuras sacentās trijās sporta zālēs Kārķos (sievietes), Rūjienā (pamatgrupa) un Naukšēnos (45+). Lai arī todien līdzīga rakstura turnīrs notika Talsos, dalībnieku skaitu tas jūtami neietekmēja, jo vairāk par 6 komandām katrā grupā, lai nezustu sacensību kvalitāte, naukšēnieši pie sevis neaicina. Šīgada turnīru, izrādot nopietnu interesi jau divus mēnešus pirms tā sākuma, ar klātbūtni pagodināja divas komandas no Sanktpēterburgas puses, kuras brauc arī uz Igaunijas turnīriem, daļa no viņiem startējusi arī Gulbenē.

Sestdien notikušās Valmieras deju apriņķa skates rezultātus jau publicējām Liesmas otrdienas numurā, taču izpalika deju apriņķa virsvadītājas IEVAS ADĀVIČAS viedoklis, jo viņa pirmdien bija aizņemta galvaspilsētā. Ar Ievu sazinājos otrdienas pēcpusdienā, lūdzot pastāstīt, kādi uzdevumi deju kolektīviem paredzēti turpmāk.

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumam Māras zeme un koncertam Vēl simts gadu dejai, no 23. februāra līdz 30. aprīlim 30 vietās Latvijā notiek deju kolektīvu repertuāra apguves un svētku dalībnieku atlases skates, kurās piedalās 18800 potenciālie Dziesmu un deju svētku dalībnieki no 760 kolektīviem. Pagājušajā sestdienā Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras deju apriņķa skate, pulcinot pavisam 28 deju kolektīvus no Valmieras, kā arī no Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Beverīnas un Burtnieku novada. Dejotāju sniegumu vērtēja žūrijas priekšsēdētāja Zanda Mūrniece — horeogrāfe, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītāja, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, Deju svētku virsvadītāja, kā arī žūrijas komisijas locekļi Maruta Alpa — Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas dejas eksperte, deju lieluzveduma Māras zeme projekta vadītāja, Ilze Mažāne — horeogrāfe un Deju svētku virsvadītāja, Gunta Skuja — horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, koncerta Vēl simts gadi dejai mākslinieciskā vadītāja, Jānis Ērglis — deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Jānis Purviņš, deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs, Liepājas deju apriņķa virsvadītājs un horeogrāfs un Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs.

Svētdien uz jestru koncertu Gastona smaids Valmieras Kultūras centrā aicināja Gunāra Geduševa un Mārtiņa Birņa vadītie pūšamos instrumentus spēlējošie kolektīvi — divi Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu sastāvi, Valmieras Valsts ģimnāzijas orķestris Si bemol, Valmieras KC p/o Signāls un bigbends Valmieras puikas. Amizantais nosaukums koncertam tiek dots, vadoties pēc kalendāra, kam attiecīgajā datumā atzīmējama vārda diena, — iepriekšējos gados jau skanējuši Rūdolfa smaids un Žubītes smaids ar tiem pašiem dalībniekiem. Īsu brīdi pirms koncerta aprunājos ar abiem diriģentiem, kuri labprāt dalījās uzskatos par pūšamo instrumentu orķestru lomu jaunatnes un visas sabiedrības estētiskajā audzināšanā.

Sestdien Smiltenē pulcējās vienpadsmit Vidzemes novada ragu orķestri, tostarp mūspuses kolektīvi Tālavas taurētājs no Rūjienas (diriģents Gvido Brenčevs), Valmieras Kultūras centra Signāls (Mārtiņš Birnis) un Dikļu Kultūras un tūrisma centra Dikļu pūtēju orķestris (Pēteris Vilks), lai novada virsdiriģentu vadībā samēģinātu Dižkoncerta Esplanādē un Dziesmu svētku Noslēguma koncerta skaņdarbus un pēc tam šo repertuāru atskaņotu publikas priekšā.

Piektdienas vakarā, kad kārtīgs saimnieks pastaigā devās bez suņa, vairāki desmiti valmieriešu, spītējot draņķīgajiem laika apstākļiem, bija ieradušies pie Kultūras centra, lai vērotu šīgada Mākslas dienu atklāšanas priekšnesumu. To pie ēkas otrā stāva krāsaini izgaismotiem logiem sniedza horeogrāfes Lindas Mīļās sagatavotie dejotāji, kas ierastos skatuves dēļus bija nomainījuši pret palodzēm. Pirms vēl uz Kultūras centra sienas sāka pulsēt sirdspukstu mozaīka, daļa deju grupas devās tuvāk tautai un, aplausu sveikti, uzstāšanos noslēdza brīvā dabā, slapja sniega un vēja glāstos.

Piektdienas pēcpusdienā Mākslas dienu ietvaros Valmieras muzeja Izstāžu nama divos stāvos tika atklātas Vijas un Kaspara Zariņu personālizstādes Paralēli. Kā atcerējās Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, pilsētā abos Gaujas krastos Mākslas dienu tradīcija aizsākusies 1959. gadā, kad durvis vēris arī Valmieras muzejs, kur jaunas izstādes šobrīd tiek atklātas katru mēnesi, tomēr pavasaris ar Mākslas dienām un to pasākumiem tiek gaidīts īpaši, jo: «Māksla ir vienīgā vieta, kur dzīve iegūst jēgu arī acīmredzamā bezjēdzībā. Īstā māksla, tāpat kā dzīve, nekad nav funkcionāla. Tāpēc māksla,  kad tā patiešām ir māksla, nojauš Dieva elpu» (Luidži Negro, mākslinieks un sociologs).