Pirms dažām dienām redakcijā bija ieradies kāds Liesmas lasītājs ar jautājumu, vai, Latvijas simtgadi sagaidot, Valmierā nevajadzētu atjaunot plāksni pie ēkas Leona Paegles ielā 45 ar vēstījumu, ka šajā vietā kādreiz atradušās Ģīmes dzirnavas, kurās 1863. gadā dzimis latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmija) dibinātājs, komponists Jāzeps Vītols.
Pagājušās nedēļas otrdienā, kas piedevām bija arī starptautiskā Stāstu stāstīšanas diena, starptautiskā Astrologu diena un starptautiskā Laimes diena, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika stāstu vakars Tā dzīvē gadās. Tā kā nupat bija iestājies pavasaris, katrs vakara dalībnieks saņēma bibliotekāres Agitas Lapsas pūpolzaru pērienu ar vēlējumu apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, slimība ārā, veselība iekšā! Tā kā Agita vada arī ekskursijas pa pilsētu, viņa, lai papildinātu savu leģendu krājumu, pieraksta dažādus valmieriešu stāstus. Tad nu, lai klātesošie vēl vairāk lepotos ar pilsētu, kura bijusi ievērojama visos laikos, Agita stāstniekus iedvesmoja ar Jāņparka stacijas pēdējā priekšnieka dzīvesbiedres Birutas Mikulānes atmiņām: Valmierā jau tikai zirgu tramvaja trūka, tad būtu riktīga lielpilsēta!
Pēc Naukšēnu novada pensionāru biedrības Sarma statūtiem ik pa diviem gadiem jānotiek sapulcei, kurā tiek ievēlēta jauna valde. Šīgada sapulcē pirms divām nedēļām, kuru kuplināja Agrita Gruzdiņa ar stāstījumu par ceļojumiem un piedzīvoto X-faktora laikā, no biedrības priekšsēdētājas amata atteicās AUSTRA ĒVELE, kas Sarmas priekšgalā bijusi iepriekšējos 13 gadus, vadības grožus uzticot svaigākam pensionāram — Ingrīdai Bērziņai. Taču, kamēr jaunā Naukšēnu pensionāru līdere krāj pieredzi un zināšanas, par paveikto stāsta Austras kundze, kas joprojām saglabā vietu valdē:
Svētdien Valmieras dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens 1949. gada pavasarī izsūtītajiem notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. Kā parasti tajā runu teica Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, ziedus nolika Zemessardzes 22. kājnieku bataljona un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, dziedāja Valmieras Kultūras centra vīru koris Imanta.
Marta otrās nedēļas nogalē Naukšēnu novada vidusskolā notika izbraukuma treniņi Zini un esi drošs! ugunsdzēsības sportā.
Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA stāstījumu par pēdējā laika notikumiem sāk ar lasītāju iedrošināšanu:
Lai raksturotu RigaTV24 raidījuma Rampas ugunis vadītāju ANDRI KIVIČU, manuprāt, pietiktu ar vienu teikumu — nevajag būt pareizam, vajag būt īstam, jo pats Andris ne reizi vien uzsvēris, ka godīgums strādā. Patiess viņš cenšas būt arī savās dziesmās, kuras nemēdz būt jautras, bet drīzāk gan smeldzīgas, un neapvainojas, ja pēc autogrāfa atnākusī meitene godīgi atzīstas, ka neviena no Andra dziesmām viņai nepatīk. Izmantojot gadījumu, kad dziesminieks un TV personība ar nelielu koncertu ciemojās Valmierā, aicināju viņu uz sarunu, jo, kā atklājās uzstāšanās laikā, šajās dienās ēterā iet tūkstošā pārraide Rampas ugunis.
Pirmdienas vakarā uz Valmieras Drāmas teātra skatuves izveidotā leģendārā režisora dzīvoklī, kurā Meistara gars ik pa brīdim no grāmatplaukta izmeta uz grīdas kādu priekšmetu, notika Krodera balvas pasniegšanas ceremonija, kuru asprātīgi un atraisīti vadīja Krodera fonda locekļi Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējai fonda valdei — Evitai Sniedzei, Rihardam Rudākam un Mārtiņam Vilkārsim. Kā zināms, Krodera balva tiek piešķirta par izcilību un izraušanos no ierastības kādā no teātra mākslas žanriem. Tā kā līdz šim balvu bija saņēmušas tikai sievietes — Dailes teātra aktrise Indra Briķe, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Monika Pormale un Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, viena no pasākuma galvenajām intrigām bija, vai šī tradīcija tiks lauzta vai arī turpināsies.
Sestdien Valmieras integrētajā bibliotēkā tika svinēta Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, ko rīkoja Europe Direct informācijas centrs Valmierā un Valmieras Zonta klubs, atzīmējot Rozes dienu, pasniedzot Zonta kluba Atzinības rakstu un piedzīvojot kopīgu prieku ar kādu tautā iemīļotu mākslinieku.
Otrdien un trešdien Valmieras Kultūras centrā notika 4. Latvijas pasākumu forums Rītdiena sākas šodien, ko organizēja SIA «Untitled». Tuvāk par to aicināju pastāstīt Valmieras KC direktoru TOMU UPNERU.
Mēdz teikt, ka cerība mirst pēdējā jeb kamēr dzīvo, tikmēr ceri. Pašlaik, kad neatgriezeniski zudusi cerība, ka Latvija līdzīgi Šveicei varētu kļūt par banku lielvalsti, sabiedrībai kā nekad nepieciešama gaisma tuneļa galā un jauni ideāli, kuru dēļ vērts turpināt eksistenci šajā grēku pasaulē. Diemžēl meklēt mierinājumu kristīgajās vērtībās patlaban šķiet nedaudz riskanti, jo tieši pēdējā laikā vairāki luterāņu garīdznieki, kuru viedoklī iedzīvotāji uzmanīgi ieklausījās, nolikuši amata krustus, liekot aizdomāties, ka no autoritārisma un varaskāres nav pasargāti pat vissvētākie vīri.
Pagājušajā sestdienā kārtējo panākumu konkursā Lai skan! guvis Irēnas Zelčas vadītais Valmieras Mūzikas skolas koris SolLaRe, mūzikas skolu kolektīvu dziesmu karos iegūstot Zelta diplomu.
10. un 11. martā Ogres novada Kultūras centrā notika šīs vasaras Dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru skates. Piedalījās 62 orķestri no visiem Latvijas novadiem, kuros spēlē vairāk nekā 2000 mūziķu.
Trešdien un ceturtdien sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļu un ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Valmieras integrētajā bibliotēkā pašvaldību publisko un izglītības iestāžu bibliotēku bibliotekāriem notika seminārs Bērns un jaunietis bibliotēkā, kura laikā notika vērtīga pieredzes apmaiņa par jauno lasītāju piesaisti grāmatu pasaulei.
Latviskais darba tikums. Tautas dziesmās apdziedāts un daudzkārt pieminēts kā viena no nācijas pamatiezīmēm citu tautu starpā. Bet vai vienmēr ar to lepojamies pamatoti — tāds ir jautājums. Divdesmit žurnālista gaitās pavadītos gados ir gadījies sastapt tiešām apbrīnas vērtus darbarūķus, kas, lieki nelamājot valdību, čakli strādā savā saimniecībā bez atvaļinājuma un tikpat kā bez izejamām dienām, jo vienkārši citādi neprot. Bet arvien vairāk ir tādu, pat gados jaunu cilvēku, kas tā vietā, lai meklētu iespēju nopelnīt, nekautrējoties uzrunā garāmgājējus, pieprasot — iedod eiro, man gribas ēst, kamēr kāds par viņiem iežēlojas un prasīto mīļā miera labad arī iedod. Protams, iemesli, kāpēc cilvēkam nav darba un iztikšanas līdzekļu, var būt dažādi — štatu samazināšana, uzņēmuma bankrots vai slimība. Tāpat arī zināms, ka vairums strādājošo dzīvo gana pieticīgi, lai neteiktu vairāk, skaitot katru centu no algas līdz algai. Taču vēl ne reizi man naudu nav lūguši sirmgalvji, kam pēc komunālo pakalpojumu nomaksas un zāļu iegādes pārtikai diez kas pāri vis nepaliek.
Limbažu novada domes zālē 4. martā notika XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Tautas mūzikas ansambļu un kapelu skate, kurā piedalījās mūzikas kopas no Limbažiem, Burtnieku novada Rencēnu pagasta, Skrīveriem, Ķekavas, Valkas, Lēdurgas, Sēļiem, Amatas novada Drabešiem un citiem Vidzemes novadiem — pavisam 15 ansambļi un kapelas, kuru muzikālā sacensība no diviem dienā turpinājās līdz pusseptiņiem vakarā.
Mēdz teikt, ka svētku nevarot būt par daudz. Sevišķi jau latviešiem, kam tik daudz sēru dienu kalendārā. Un vēl ir dzirdēts teiciens: svinēt var katru dienu — gan jau iemesls atradīsies. Rīt, 8. martā, daļai sabiedrības, kas šad un tad vēl mīl kavēties pagātnes atmiņās, tāds iemesls būs kādreiz vērienīgi svinētā starptautiskā sieviešu diena. Par tās atzīmēšanu vēl joprojām tiek lauzti šķēpi diskusijās starp zvērinātiem antikomunistiem, kas to uzskata par nežēlīgi izskaužamu padomju ideoloģijas palieku, un mūžīgajiem romantiķiem, kas ir pārliecināti, ka sveikt sievas, mātes, māsas, kolēģes šajā dienā ar puķēm un šampanieti ir jauka tradīcija, ko vairums sieviešu atbalsta ar patiesu sajūsmu, jo saņemt dāvanas allaž ir patīkami.
ARMĪNAM SEŅKĀNAM allaž bijusi raksturīga patiesa zinātkāre, nebaidoties no jauniem izaicinājumiem, kā arī iesaistīšanās dažādās sportiskās aktivitātēs, tādējādi uzturot sevi teicamā fiziskā formā. Tā kā kādu laiku ar viņu nebijām tikušies, uzmeklējām Armīnu viņa pašreizējā darba vietā sociālās korekcijas izglītības iestādē Naukšēni.
Šis gads medicīnas nozarē sācies ar e-veselības ieviešanu. Kā šis process norit Naukšēnu doktorātā, lūdzām pastāstīt ģimenes ārsti INESI SKUJIŅU.
Lai arī ZAIGA BIRŽMANE vairāk nekā divdesmit gadus nostrādājusi celtniecībā par meistari un, kā stāsta zinātāji, viņas vaļasprieks joprojām esot dzīvokļu remontēšana, par daudzdzīvokļu mājas Ķoņos vecāko viņa kļuvusi teju vai spiestā kārtā — iepriekšējais šī pienākuma pildītājs pārcēlies uz privātmāju, bet kādam vajadzējis turpināt, un to darīt pierunāta Zaiga.