Gandrīz katrai pat vismazākajai apdzīvotajai vietai ne vien Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs ir kāds novadnieks, kurš iemantojis pasaules slavu, taču bieži vien par viņiem runājam pagātnes formā, kad šīs izcilās personības vairs nav mūsu vidū, lai gan mūsdienās ir visas iespējas ar viņu sasniegumiem lepoties, pašiem to autoriem vēl dzīviem esot.
Pagājušās trešdienas agrā rītā ceļu uz Ziemassvētku tirdziņu Borgholchauzenā no Naukšēniem uzsāka busiņš, piekrauts ar vietējo ražotāju labumiem. Mums ar fotogrāfi Āriju palaimējās Naukšēnu kultūras namā sastapt AGNESI AUNIŅU-LINMEIJERI, kas, iepriekšējā dienā apbraukājusi visus Ķoņu puses rokdarbniekus un mājražotājus, sarūpēto krāmēja kastēs:
Iebraucot Naukšēnos, ievērojam gaismu vīna darītavas logos un busiņu pie durvīm, tāpēc nolemjam tāpat bez pieteikšanās uz senas draudzības pamata iegriezties, lai izdibinātu, vai pēdējā laikā nav iegūta kāda balva vīndaru festivālos. Bet, kamēr runājamies pagastmājā, tikmēr busiņš ar saimnieku Jāni un lielu pasūtījumu kravā jau ceļā uz galvaspilsētu, tad nu šoreiz izprašņājam saimnieci DIĀNU BAUNI, kas tobrīd nodarbojas ar dāvanu komplektu iepakošanu.
Pagājušās nedēļas ceturtdienā Valmieras integrētā bibliotēka savu 12. jubileju atzīmēja draugu lokā ar devīzi «izpausmes un vārda brīvība», uz sarunu par 60. – 70. gadu estrādes ansambļiem Kvelde, Vitrium, kā arī vēlākā perioda grupām Vitamīns, Saime un citām aicinot to laiku muzikantus – saksofonistu un basģitāristu Alfrēdu Dulbergu, pianistu un taustiņinstrumentālistu Zigurdu Lazdiņu, solistu Raimondu Prenclavu, bundzinieku Leonardu Zavacki, dziedātāju un ģitāristu Hariju Joniškānu, taustiņinstrumentālistu un akordeonistu Armandu Trambicki un dziedātāju Tatjanu Karro. Tikšanās vakaru atklāja Ulža Punkstiņa izpildītā Gunāra Freidenfelda dziesma Vecmāmiņai, kuru viņš kā maziņš puika dziedājis uz skatuves kopā ar mammu – vienu no Kveldes solistēm Brigitu Punkstiņu.
Nesen no kāda jauna cilvēka dzirdēju: kā man piegriezusies šī Kariņa valdība, kaut ātrāk tā nomainītos, cik ilgi tā Vienotība var bakstīties, tad jau labāk lai Saskaņa nāk pie varas, vismaz būs kaut kas citādāks. Kad teicu, lai nosauc konkrēti, ko pašreizējā valdība dara galīgi garām, puisis atrunājās – nu, bet pārmaiņas, pārmaiņas gribas!
Pagājušajā piektdienā un sestdienā Kurzemes reģiona pilsētās un Ventspils koncertzālē Latvija norisinājās IV Latvijas orķestru asociācijas sadarbībā ar Profesionālās izglītības kompetences centru Ventspils Mūzikas vidusskola rīkotais festivāls, kurā piedalījās arī Maijas Ozolas un Daces Zariņas vadītais Valmieras Mūzikas skolas stīgu orķestris, kas pagājušajā mācību gadā atzīmēja savu 20 gadu jubileju.
Kopš 7. novembra Latvijas Bankā pieejama Latvijas brīvības cīņām veltīta 5 eiro sudraba piemiņas monēta, kura tematiski un emocionāli sasaucas ar šībrīža skatītāko filmu Dvēseļu putenis un kuras grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir Valmieras tēlnieks ANDRIS VĀRPA. Šis notikums ir nopietns iemesls uzprasīties ciemos pie mākslinieka, lai izdibinātu monētas tapšanas gaitu.
«Jau trīs gadu vecumā es paziņoju, ka būšu māksliniece, vēl pēc gadiem četriem es par to ar brālēnu saderēju uz kasti šampanieša, lai gan tolaik man topā bija limonāde Pienenīte. Taču zināju, ka tantēm Pienenīte negaršo, bet garšo šampanietis, tātad, kad derības vinnēšu, es arī būšu tante un arī man garšos šampanietis. Tomēr brālēns man to kasti nepērk, izliekoties, ka neko tādu neatceras. Limonādi – to jā, to viņš man varot nopirkt,» savas agrīnās mākslinieciskās tieksmes atceras rokdarbniece un tekstilmāksliniece AGNESE VAĻINIECE, kas kopā ar draugu Martinu dzīvo un rada Naukšēnu pagasta Ābelītēs.
«Valmieras Mūzikas skola ir iesākusi mācību gadu, kuram devīze skan «Ar saknēm zemē, ar mūziku dvēselē» un kurš turpināsies 2020. gadā, kad Latvijā pirmā – Valmieras Mūzikas skola – atzīmēs savu simtgadi. Galā pasākums Valmieras Kultūras centrā notiks 2020. gada 10. oktobrī, jo pirmais parakstītais dokuments par mūzikas skolas atklāšanu datēts ar 1920. gada 8. oktobri.»
Godinot Latviju 101. proklamēšanas gadadienā, 18. novembrī Valmierā bija koši izgaismoti vairāki nami – pašvaldības ēka, Mūzikas skola, Valmieras integrētā bibliotēka, bet Vecpuišu parkā pateicībā par tā dibinātāju ieguldījumu neatkarīgas valsts tapšanā no svecīšu liesmām, krēslai iestājoties, tika veidotas latvju spēka zīmes.
Pagājušās nedēļas pirmdienā mūzikas un mākslas festivāla Bildes jauno grupu koncertā uz VEF Kultūras pils skatuves kopā ar Smiltenes Apvedceļa solistu Jāni Krūmiņu kāpa arī Valmieras Valsts ģimnāzijas vokāli instrumentālais ansamblis Guiness, kuru šajā mācību gadā konsultē mūzikas skolotājs Mārtiņš Birnis, izpildot Jāņa Krūmiņa Pirmo vasaras ziedu un grupas dalībnieka Reiņa kompozīciju.
Aizvakar Ķoņu pagasta Dīķeru muižā notika Ernsta fon Menzenkampfa grāmatas Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē atvēršanas svētki. Tie sākās ar darba fragmentu lasījumiem, cenšoties sanākušās publikas iztēlē uzburt ainiņas no 130 gadus senas pagātnes, kā arī izbaudīt vienkāršo un raito valodu un pamanīt tās cilvēku vērtības un attiecības, kādās dzīvoja muižas ļaudis.
No 7. novembra Naukšēnu Cilvēkmuzejā būs skatāma interesanta izstāde Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti, kas tapusi projekta ietvaros, ko īstenojusi Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA:
Runā, ka drīzumā privāto auto varēs atļauties tikai ļoti turīgo iedzīvotāju slānis, jo ministrijās tiekot gatavots pamatojums esošo nodokļu palielināšanai degvielai, transportam un vēl pilnīgi jauna nodokļa ieviešana, kas pamatota ar rūpēm par klimatu, globālās sasilšanas draudiem, lai sabiedrība mazāk izmantotu transporta līdzekļus, kurus darbina fosilā enerģija, un pievērstos zaļākam dzīvesveidam, pārvietojoties ar velosipēdiem un skrejriteņiem.
Biju iecerējis, ka sarunā ar pieredzes bagāto tautsaimnieku VISVALDI SKUJIŅU par globālās pasaules izaicinājumiem piedalīsies arī viņa dēls, informācijas tehnoloģiju speciālists Klāvs, taču viņš, kā jau pierasts atvērto robežu laikmetā, tobrīd atradās ārpus Latvijas un Naukšēnos nebija sastopams, tā ka viņa viedoklis un paaudžu konfrontācija šoreiz izpalika. Tā nu Skujiņa kungs mūs sagaida ar kafijas krūzi un cepumiem, skubinot: tur tajā traukā starp dzīvnieku figūriņām jābūt arī pūcei – atrodiet un apēdiet!
Diriģente IRĒNA ZELČA atrodas nepārtrauktā kustībā, tāpēc līdz šim arvien tika atlikta saruna par Valmieras Mūzikas skolas kora SolLaRe kārtējiem panākumiem, šoreiz konkursā Kas mēs bijām, būsim, esam, kurš veltīts dzejniekam Auseklim un šoruden Alojā norisinājās jau 15. reizi. Vispirms māksliniece atgādina šī konkursa kārtību:
Lai arī fotoradari kopš to uzstādīšanas valsts budžetā ienesuši daudz lielāku summu – pērn vien vairāk nekā 9 miljonus eiro – par to, cik tie izmaksājuši, tomēr sakarā ar to, ka šoferi sākuši braukt uzmanīgāk, iekasētā nauda izrādījusies mazāka, nekā sākotnēji plānots. Būtu jāpriecājas, ka braucēji kļuvuši disciplinētāki, ka augusi satiksmes drošība uz ceļiem, taču tā vietā jādzird sūkstīšanās, ka pārāk apzinīgo šoferīšu dēļ vairs nevarēs apkalpot jau esošos 100 stacionāros un 14 pārvietojamos radarus, kur nu vēl gādāt jaunus klāt. Tālab tagad īpaša vērība no radaru puses tikšot veltīta apdrošināšanas un tehniskās apskates termiņiem. Apsveicami un ļoti pareizi, jautājums tikai – kāpēc to nevarēja darīt jau līdz šim?
GUNTA GRIGORE par Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāju strādā piekto gadu, bet savu pedagoga karjeru sākusi, vēl būdama skolniece, vasaras brīvdienās strādājot bērnudārzā. Vēlāk bijusi gan praktizējoša skolotāja, gan izglītības iestādes vadītāja 13 gadus Alūksnes pusē, gan izglītības, kultūras un sporta speciāliste Strenčos. Guntai ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības posmos. Iegūti divi maģistra grādi – pedagoģijā un izglītības vadībā. Iet klasē, lai mācītu bioloģiju, mājturību vai veselības mācību, pēc šī brīža darba apjoma vairs nav fiziski iespējams. Gunta ir arī Izglītības kvalitātes dienesta eksperte, kas piedalās skolu akreditācijās un direktoru atestācijās.
Sestdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā pulcējās tautisko deju cienītāji, lai noskatītos tradicionālo sadancošanās koncertu Mēs – 3, Jūs – 3, kuru organizē Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs Agrā rūsa, trīs vietējām deju kopām piepulcinot kolektīvus no citiem Latvijas novadiem.
Lai gan pēc pērnā pavasara piedzīvojumiem biju teju vai nozvērējies uz Briseli turpmāk vairs nelidot, – nekad nesaki nekad. Pirms pāris nedēļām ļāvos pierunāties, jo kabineta kolēģim, tā kā viņš savulaik balsojis pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā, Briseles apmeklējumu jautājumā ir strikta nostāja – viņu uz turieni neviens pat ar koku neaizdzīšot. Nav taču liegts cēla mērķa – dzirdēt klātienē Eiropas komisāra kandidāta Valda Dombrovska uzstāšanos un iztaujāšanu – labad pastrādāt sestdien un svētdien. Tā arī tika darīts, bet, kad svētdienas vakarā savā e-pastā ieraudzīju gaidīto Naukšēnu Cilvēkmuzeja apsolīto rakstiņu, pēdējās stresa paliekas pazuda.