Īpaša skola pusaudža vecumā
Skola, kas darbojas Valmieras cietumā, atzīmē 15 darbības gadus.
Skolas dzimšanas diena tika atzīmēta svinīgā atmosfērā, satiekoties skolas vadībai, skolotājiem, izglītojamajiem un viesiem.
Skola, kas darbojas Valmieras cietumā, atzīmē 15 darbības gadus.
Skolas dzimšanas diena tika atzīmēta svinīgā atmosfērā, satiekoties skolas vadībai, skolotājiem, izglītojamajiem un viesiem.
Bieži vien uzklausīšana, padoma došana ir svarīgāka par naudas pabalstu.
Burtnieku novada sociālajā dienestā pirms pāris mēnešiem bija izsludināta vakance. Pašvaldība aicināja darbā speciālistu, kurš varētu sadarboties ar novada ģimenēm, kurās aug bērni. Sociālā darbiniece IRĒNA ŠMITE ir gandarīta, ka tieši viņa šim darbam izvēlēta konkursa kārtībā. Irēnai ir daudz ideju, kā sociālo pakalpojumu klāstu nodrošināt un attīstīt.
Rencēnieši čakli piedalās dažādās nodarbībās, kas notiek sociālā dienesta telpās.
Vakar Valmierā notika mutes un vispārējās veselības veicināšanai veltīta konference.
Latvijā valsts sociālās aprūpes centros joprojām ievieto jaundzimušos un bērnus vecumā līdz diviem gadiem.
Vidzemes slimnīcā atklāts jaundzimušo dinamiskās novērošanas kabinets.
Kabinets bijis ļoti nepieciešams, lai kvalitatīvāk un vēl drošāk speciālisti — neonatologs, fizioterapeits, audiologopēds — varētu veikt priekšlaikus dzimušā bērniņa kārtējo apsekošanu. Līdz šim regulārajās atrādīšanās reizēs mazie skatīti turpat nodaļā.
Pirms svētkiem tik daudz sanāca rakstīt par stipriem cilvēkiem, labu domu domātājiem un labu darbu darītājiem. Priekšā advente, Ziemassvētki, un atkal cilvēkos gribēsies meklēt gaišumu. Tumšs laiks, kas tūlīt tiks ietīts vismaz mākslīgās gaismiņās, un cilvēkos modīsies domas par iespējamām pārmaiņām, ja ne šodien vai rīt, tad nākamajā gadā. Galu galā decembris vienmēr ir tas atskaites slieksnis, kad gribas cerēt, ka viss reiz mainīsies uz labu. Pats mainīsies, un tad arī viss pārējais. Taču, ja vakar man bija lepnums par cilvēkiem un valsti, tad šodien salasījos par tiem, kas liek tikai kaunēties un nesaprast: kā visa šī draza iespējama Latvijā? Cilvēki, vēlot iepriekšējās Saeimas, gribēja dzīvot sakārtotā, tiesiskā valstī, kur tiešām būtu tas viens likums un viena taisnība visiem. Naivi, vai ne?
Ierasts īpaši sveikt bērnus, kas piedzimst gada pirmajā dienā, lielākajos svētkos. Vidzemes slimnīcā ar milzīgu lepnumu sagaidīts arī šajā gadā 1000. dzimušais mazulis.
Sarkanbaltsarkani karogi, puķes un iedegtas sveces valsts svētkos Dīvala kapos. Tur balto krustu aleja vēsta par puišiem un vīriem, kuri dzīvību atdeva, lai pasludinātā valsts būtu neatkarīga.
Šajos valsts svētkos Mitničuku ģimene — tētis Nikolajs, māsas Dita un Ruslana — atkal būs kopā. Ruslana pēc septiņiem darba gadiem Lielbritānijā atgriezusies mājās Zilākalna pusē.
Rakstniece Melānija Vanaga bijusi ļoti bagāta. Viņa atstājusi milzīgu mantojumu bērniem, mazbērniem, nākamajām paaudzēm un visai latviešu tautai.
Valsts svētku nedēļā Mazsalacā notikuši un vēl notiks dažādi kultūras, mākslas un svinīgi pasākumi, godinot Latviju dzimšanas dienā un arī pašu ļaudis par labi padarīto.
«Muižas pagalmā dega Māraskrusti. Simtiem sveču izgaismoja Lāčplēša dienas pievakari un dāvāja spēku Latvijai,» sacīja Sēļu muižas saimniece Ināra Blūma, stāstot par to, kā Sēļos vietējie un draugi no Burtniekiem, Rencēniem, Valmieras, Rūjienas kopā domājuši un līksmojuši Latvijas dzimšanas dienas nedēļā.
Pašu filcēti mētelīši un citu priekam adītas zeķes ir tas radošais veikums, ar kuru pašlaik lepojas tautas lietišķās mākslas studijas «Mazsalaca» meistares.
Tēlnieka MATIASA JANSONA vārds pašlaik ir valmieriešu mutēs. Vasarā muzejā bija aplūkojama viņa darbu izstāde, bet pavisam nesen Vecatē mākslinieks piedalījās sava jaunākā darba Vēstures liecinieks izrādīšanā. Viņš ir tēlnieks no Cēsīm, no «Siļķu» mājām, kur savus darbus reiz veidojuši arī Kārlis un Andrejs Jansoni. Matiasa vectēvs un tēvs.
Ik gadu Latvijā vairāk nekā 1000 bērnu piedzimst pirms noteiktā laika.
«Mēs centāmies neizjust un neredzēt to ļaunumu, bet redzēt to labo visur. Un bija ļoti daudz labā,» teikusi rakstniece Melānija Vanaga. Šajā novembrī latvieši lasa, ieklausās un bauda darbus, kur ciešanas pārtop par spēku un cerību.
Sarkanbaltsarkanās lentītes atkal ir pie mūsu ikdienas apģērba. Mēs šoreiz pa pavisam baltām ārēm ejam pretim Latvijas dzimšanas dienai. Sniegs patriotu nedēļā sen nav snidzis, taču apņemšanās izdarīt ko labu ne tikai Ziemassvētku laikā, bet arī valsts svētku mēnesī bijusi vienmēr. Patriotisms ir savas valsts mīlestība. Mīlestība ir atbildība, labi darbi un jūtas. Nupat kādā sarunā man jauna sieviete, kura vairākus gadus nodzīvojusi ārzemēs, teica: zini, tik tiešām ceriņi tur tā nesmaržo kā Latvijā! Un viņa nesen atgriezās mājās. Uz palikšanu. Bez tā, kuru mīli, ir vienkārši grūti dzīvot, viņa teica nevis par savējiem, mīļajiem, bet par Latviju.
Droši vien Latvijā pašlaik nav cilvēka, kurš vismaz nebūtu dzirdējis vārdu salikumu «Melānijas hronika».
Kinoskatītāju vērtējumam nodota Viestura Kairiša spēlfilma, Nacionālajā bibliotēkā novembris nosaukts par Melānijas Vanagas mēnesi. Visa sākums tiešām ir viņa — juriste, žurnāliste, rakstniece, kultūrvēsturniece un Amatas novada pētniece Melānija Vanaga.
Ģimenes ārsti iebilst, ka no 1. decembra pacientu darbnespējas lapas būs jāizsniedz elektroniski, bet e-recepšu izsniegšanai sāksies izmēģinājuma periods.