Ilze Kalniņa

Ledus bieži ir nedrošs, ielūstot izglābšanās un izdzīvošanas iespējas diemžēl ir niecīgas.

Bērniem stāstām, ka sniegs ir sasalis lietus, bet sniegpārslas salīdzinām ar baltām pūkām, spalvām vai asiem krikumiem un ķeram tās uz cimda, lai izpētītu. Patiesībā sniegpārslu un sniega pasaule ir daudz sarežģītāka.

Pasaules valstīm un tautām ir kopīgas un arī ļoti atšķirīgas tradīcijas: ko vēlēt, ko darīt, kādām domām sākt jaunu gadu.

Tā ir tikai iedoma, ka laba vēlējumus jaunajam gadam varam izteikt vien gadu mijā, jo labu varam vēlēt katru dienu. Ne mazāk interesanti bija papētīt, kā Jaunais gads sagaidīts dažādās valstīs, kultūrās, un salīdzināt, ko mēs katrs iespējam to mirkļu laikā, kad mainās lielie cipari kalendārā.

Vidzemes slimnīcā 1. janvārī piedzimušas trīs meitenītes. Pirmā plkst. 16.48 pasauli sveicinājusi valmieriete Letīcija Reiziņa.

Gaišs lins, latviskie raksti, kaut kas no sarkanbaltsarkanā — tādi bija Latvijas paralimpiskās komandas svētku tērpi lielajā notikumā Rio. Tos šuva smilteniete Iveta Purmale ar savu komandu un ir gandarīta par aizejošajā gadā paveikto.

Godinās nominācijas «Gada cilvēks» saņēmējus un daudziem pasniegs atzinības.

Mazsalacas novadā ir tradīcija, pavadot veco gadu un sagaidot jauno, lielajā gada ballē pateikties vietējiem ļaudīm par labi padarītajiem darbiem, kas bijuši svarīgi daudziem līdzcilvēkiem. «Liesma» šoreiz izvēlējās plašāk iztaujāt Ritu Ertmani un Induli Penku. Ritu tāpēc, ka viņa nekad nav slēpusi: darbam, radošo nodarbību vadīšanai ierasti ziedojusi laiku, kas citādi būtu palicis ģimenei, taču tad viņa sevi caku cakām un rokdarbu mācīšanai nebūtu varējusi ziedot par visiem 110 procentiem. Ar Induli runājām tāpēc, ka darbu var padarīt labi, izcili, bet pievienoto vērtību dod cilvēka attieksme, sirds. Un Indulis ir smaidīgais, vienmēr omulīgais šoferītis par visiem 110 procentiem.

Mazsalacā nav lielu veikalu pilsētnieku izpratnē, tāpēc viena no vietām, kur sapirkt vajadzīgo svētku galdam, arī našķus un pa kādai gardai dāvanai, ir tirgus placis.

Nupat izskanējis lielkoncerts «Nāc līdzās Ziemassvētkos», kurā piedalās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām, kur sava un stabila vieta ir Valmieras speciālās pirmsskolas izglītības iestādes «Bitīte» bērniem un viņu skolotājiem. Pati iestāde aizejošajā gadā nosvinēja 30 gadu darba jubileju, bet īsi pirms Ziemassvētkiem iestādes vadītāja GUNTRA KUKJĀNE saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu. Tādu saņēma cilvēki, kuri godināti par to, ka veicinājuši izglītības pieejamību personām ar invaliditāti.

Laiks, kad stāvam uz gadu mijas sliekšņa, ir pateicīgs, jo tad ierasti atskatāmies uz paveikto, sapņojam par to, kas priekšā. Par viņai svarīgo runājām arī ar Guntru.

Pēc vērienīgas pārbūves Pārgaujas aptieka gaida valmieriešus daudz plašākās telpās.

Uzlabota vides pieejamība, aptiekas ēkā ierīkots lifts, lai cilvēki, kam pārvietošanās grūtības, arī māmiņas ar bērnu ratiņiem, ērti varētu vērt aptiekas durvis, apmeklēt ģimenes ārstus, speciālistus, laboratoriju, optiku.

Simtiem adījumu, tamborējumu un šūtu lietu var meklēt kādā īpašā pūra lādē, kur «Sirds siltuma darbnīcas» dalībnieces krāj ziedoto.

Mazas, lielākas un pavisam leknas Ziemassvētku eglītes var iegādāties Valmieras tirgū.

Tuvajos Austrumos jau piecus gadu tūkstošus tieši tā sauc piparkūkas, kuru cepšanas tradīcija Latvijā ienākusi no Vācijas.

Piparkūkas ir īpašs Ziemassvētku našķis, kura smarža piestāv tieši gada nogalei.

Bērni, par kuriem negādā pašu vecāki, nonāk krīzes centros, audžuģimenēs. Bērni no Vidzemes joprojām mīt arī  bērnunamos.

Kā mēs varam palīdzēt bāreņiem? Jautājums, uz kuru atbildi seminārā, kas notika Valmierā, meklēja bērnu tiesību aizstāvji, bāriņtiesu pārstāvji, audžuvecāki. Semināru ne tikai Valmierā, bet arī citos Latvijas reģionos rīko Latvijas Kristīgā alianse bāreņiem, mudinot sabiedrību būt līdzdarbīgai, cenšoties bērniem atrast jaunu mīlošu ģimeni un mājas.

Vakar atklāja renovēto ieslodzījuma vietas izmeklēšanas korpusu.

Cietuma teritorijā ir vairāki korpusi, kur izmitināti ieslodzītie. Renovētais ir izmeklēšanas korpuss, kurā uzturas personas, kas vēl tikai gaida tiesas spriedumu.

Valmierietis Jānis Rozenblats nosvinējis 100. dzimšanas dienu.

«Es vienmēr saku, ka tas, kas bijis visgrūtākais, arī ir visskaistākais, jo nekad viss nebūs viegli,» tā Zane Puriņa, kura nevis vārdos pierāda, bet ar savu esību apliecina, ka cilvēks ir bezgala stiprs, ja pats tāds vēlas būt.

Ieslodzīto rokām darināti dekori rotā cietuma telpas un būs par iepriecinājumu valmieriešiem.

Labdarības koncertā «Nāc līdzās!» uz skatuves kāps «Bitītes» bērniņi ar atšķirīgu varēšanu, apliecinot, ka katrs no viņiem ir šīs pasaules spēks un brīnums.