Labdarības noliktava atkal vaļā
Desmitiem klientu vakar steidza uz Valmieras labdarības noliktavu, kas atsāka darbu pēc pārtraukuma vasarā.
Desmitiem klientu vakar steidza uz Valmieras labdarības noliktavu, kas atsāka darbu pēc pārtraukuma vasarā.
Cēsu Vecajā Tirgus paviljonā katru mēnesi notiek krāmu tirdziņš. Tā moto — kas vienam sīkums, otram zelts!
«Kaut ko tādu var izdomāt tikai ministrijas ierēdnis, pie galda sēžot, cenšoties pārmaiņas virzīt pēc kāda konkrēta rāmja, konkrēta budžeta ietvaros,» tā sacījuši praktiķi. Pats interesantākais, ka tā Latvijā runā mediķi, kuri ikdienā aprūpē pacientus, tā saka sociālās jomas speciālisti, kuri katru dienu rūpējas par bērniem un sirmgalvjiem, tā saka arī skolotāji, kuru lielākais prieks ir ne jau par kārtējo jauninājumu sistēmā, bet par to, ka bērni mācās, ka viņiem veicas.
Fonda «Iespēju tilts» paspārnē gadu darbojies dienas aprūpes centrs bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem «Stropiņš».
Sēļu muiža aicina ciemos latviešus un igauņus
26 dalībnieku vidū par Vidzemes veiksmes stāstu šogad nosaukts mazsalaciešu Ilzes un Valtera Mitānu veikums.
Sēļos aizsākta jauna tradīcija — iekārtot ziedu izstādi no puķēm, kas augustā zied vietējo dārzos.
Olimpisko spēļu laikā MAIGA FADEJEVA biežāk nekā ikdienā skatās televizoru, pēta informāciju internetā. Tas nervs, ka jājūt līdzi Latvijas sportistiem, viņā ir dzīvs. Taču Maiga saka: «Ja mans dēls (soļotājs Aigars Fadejevs — red.) tagad būtu Rio, no šādas sarunas es izvairītos. Mammām pirms atbildīgajiem startiem nevajag sniegt intervijas, tāda bija mana pārliecība. Vēl labi zinu, ka katrs šāds atbildīgs starts ir mammām īstas briesmas.»
Piedāvā jaunu mācību programmu audžuvecākiem.
Par uzrakstu «Valmiera» vietējie saka, ka tas ir mūžīgs. Tā arī valmierieši drīkst domāt, jo no ziediem veidotais uzraksts Gaujas labajā krastā Valmierā ieaicina kopš 1937. gada.
Labdarības bumbu rallijā loterijas biļetes pirka simtiem valmieriešu un pilsētas viesu.
Vasaras olimpiskās spēles notiek reizi četros gados. Neatkārtojams notikums, kas ilgst vien pāris nedēļas. Ja pašlaik neesi atvaļinājumā, tad vienīgā iespēja ir spēlēm ziedot naktsmieru, vēlas vakara stundas un brīvdienas.
Mūsu pilsēta nosvinējusi 733. dzimšanas dienu. Iedzīvotāji tai vēlējuši daudz laimes, smaidīgus iedzīvotājus un izaugsmi nākotnē.
Kauguru pagasta «Jaunpalejās» gadu darbojas patvēruma māja grūtniecēm un jaunajām māmiņām. Vairāk nekā desmit gadus šo ideju attīstījušas biedrības «Ģimenes šūpulis» dibinātājas RUDĪTE BRŪVERE un IRĒNA BINDEMANE.
Matīšu deju kolektīvs «Līksme» piedalījies starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā Baltkrievijā.
Ja tu zini, ka jāgrauž gurķis, jo nav par ko nopirkt gaļu, ir nepatīkami, bet virkne mazāk turīgu cilvēku šo sajūtu pazīst, tāpēc publiski vairs nekreņķējas. Iztiek, savelk galus līdz algas dienai.
Visu nedēļu Valmiera ir gaviļnieces lomā. Pilsēta gaida ciemiņus dienā un naktī.
«Man ir divas dzimtenes — pirmā ir Uzbekistāna, kas mani radīja, uzlika uz kājām, lai varētu iet. Man ir otra dzimtene, un tā ir Latvija, kas devusi man spārnus,» sacīja BAHRIDDINS SINDOROVS, valmierietis un Latvijas uzbeku kultūras biedrības «NUR» priekšsēdētājs.
Izpušķojot pagasta centru ar vasaras ziediem, piedaloties braucamrīku parādē un lustējoties koncertuzvedumā, matīšnieki nosvinēja pagasta svētkus.
«Ikdiena mums paiet ar kolēģiem, ģimeni, kaimiņiem. Kapu svētkos, kas tagad vasarā, kopā sanāk radinieki, kas redzas varbūt reizi gadā. Kādreiz ironizē par to, ka pārlieku kapus kopjam, bet tā ir latviešu tradīcija. Uz kapiem ejam ne tikai, lai uzpostu, bet lai kavētos domās, un kurš tad pateiks: ir tā pareizi vai nav,» tā AIVA LASE, kura par sēru ceremoniju vadītāju strādā jau 40 gadus.