Bērni bauda vasaru
Valmieras SOS ciemata pusaudži un jaunieši vasaras brīvlaiku izmanto, lai strādātu, dodas arī uz nometnēm, bet pieci bērni īsi pēc Jāņiem pošas tālam ceļam.
Valmieras SOS ciemata pusaudži un jaunieši vasaras brīvlaiku izmanto, lai strādātu, dodas arī uz nometnēm, bet pieci bērni īsi pēc Jāņiem pošas tālam ceļam.
Pasaulē un Eiropā ir atrakciju parki, kuri darbojas jau gadu simtiem. Igaunijā mēs zinām Lotes, bet Latvijā ar sevi iepazīstina Avārijas brigāde Lielvārdē. Taču atrakciju parku nemainīgais brīnums ierasti ir karuseļi. Pie mums to tomēr trūkst.
Rīt no rīta sākas astronomiskā vasara. Sajūtās latvieši to jau bauda, gaida saulgriežus, ielīgo Jāņus. Nedēļas nogalē lielākā vasaras godināšana notika Salacas krastā.
Pirms desmit gadiem jauna dzīve sākās pieciem vienas ģimenes bērniem. Tagad visi lolojumi ir pusaudži, bet toreiz audžuvecākiem viņi vēlās pretim kā zirnīši. Mazi, cieti un izdauzīti no savas pāksts. Valmieras SOS ciemata mājā «Harmonijas» viņu dzīve mainījās. Saruna ar SOS ģimeni AIGU KARITONI un OĻĢERTU KRĒSLIŅU.
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (SKMK) sadarbībā ar Vidzemes slimnīcu izsludina audzēkņu uzņemšanu māszinību programmā un aicina apgūt arī māsas palīga profesiju.
Vai, beidzot vidusskolu, ir iespējams līdz galam saprast, ko vēlos studēt, kādā profesijā strādāt, kas gribu būt? Ir nācies runāt ar jauniešiem, kuri nepārprotami izvēlējušies savu dzīves ceļu, sakot, ka būs mediķi, ka studēs informācijas tehnoloģijas, ka tās būs mākslas vai mūzikas studijas. Ja ceļš ir zināms, tad pašiem bērniem un arī vecākiem vieglāk, jo studijas nozīmē arī izmaksas pat tad, ja izdevies tikt valsts apmaksātajā studiju programmā un vietā.
Mācību gads beidzas arī pirmsskolas izglītības iestādēs, taču daudzi bērni nedodas garā vasaras brīvlaikā. Vecāki slēdz līgumus ar bērnudārziem, lai mazajiem būtu iespēja interesantas dienas vadīt ierastajā vidē vai piedzīvot pārmaiņas.
Katra trešā Latvijas sieviete cieš no vardarbības — šāda statistika izskanēja seminārā, kas notika Valmierā, mudinot medijus aktualizēt cilvēktiesību un drošības jautājumus.
Valmieriešiem Ventim Beķerim un Ivaram Laktiņam ir kas kopīgs — viņi bijuši bērnības draugi, abi mīl sportu un aktīvam dzīvesveidam uzrunā bērnus.
Pirms nedēļas nebija tādas lielas pārliecības par to, ka pašvaldībās esam ievēlējuši labākos no tautas priekšstāvjiem un interešu aizstāvjiem. Cepāmies kā traki par to, kādā valstī dzīvojam! Paklausoties, kā mazāki un lielāki uzņēmēji apmuļķo valsts kasi, nemaksājot nodokļus, atkal cepiens... Un ne bez pamata, jo, neko tā īpaši nedarot, lai mazinātos tas sasodīti augstais ēnu ekonomikas rādītājs, ministrijas un deputāti jau plāno vairāk nodokļos iekasēt no tiem, kuri arī līdz šim maksā daudz.
Pašlaik Vidzemes slimnīcā strādā deviņi jaunieši no dažādām Valmieras mācību iestādēm, bet šovasar skolēnu vasaras nodarbinātības programmā iesaistījušās 27 Valmieras pilsētas pašvaldības iestādes vai uzņēmumi, piedāvājot 423 vakances.
Nacionālā identitāte neiedzimst, bet tā veidojas jau no mazotnes, kad bērns redz un iegaumē ģimenes tradīcijas. Viņā veidojas piederības sajūta. Cilvēkam pieaugot, nacionālā identitāte jau izpaužas kā patriotisms. Varbūt nespējam pateikt, ka mīlam savu valsti, bet tā sajūta cilvēkā gruzd, jo viņš savai zemei jūtas piederīgs, te arī iederīgs, vairāk it kā saprot par sevi un citiem, jo arī kultūra, tradīcijas, ieražas un ticība veido to cilvēka mugurkaulu, ko saucam par identitāti.
«Amerika ir ļoti pašpietiekama valsts, tāpēc amerikāņi ir individuālisti. Viņi nav kaimiņi, kam palūgsi puķes aplaistīt, tāpēc mēs, kas tur esam no austrumu bloka, vairāk turamies kopā,» saka Valmieras meitene ALISE ZARIŅA, kura dažu gadu laikā paspējusi dzīvot un strādāt ASV lielākajās pilsētās, kā arī Londonā.
«Latvijas veselības nedēļas» pasākumi kupli apmeklēti arī Valmierā.
Laura un Lana ir 12. klases skolnieces, kuras jūnijā svinēs vidusskolas izlaidumu, bet pēc gada, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, būs ieguvušas arī apliecinājumu par to, ka iegūta profesija, mācoties Ogres tehnikumā.
Svinot novadu Grāmatu svētkus, notika tematiska saruna par to, kā laukos sadzīvo ražošana un kultūras mantojums — enkuri, kas latvieti notur savā zemē.
Interesanta diskusija notika Vidzemes slimnīcā, kur pārdomās ar kolēģiem par ģimeni un dzīvību kā vērtību dalījās ginekologs un dzemdību speciālists Gints Lapiņš.
Koncertzālē «Valmiera» jau vairākkārt noticis pasākums «Atver skapi», kura laikā var pārdot un iegādāties labas, kvalitatīvas lietas.
GUNA POIKĀNE ir vienīgā no Latvijas ģimenes ārstiem, kura vairākus gadus pēc kārtas iesaistās akcijā «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!». Viņa ir akcijas vēstniece Vidzemē un uzsver, ka nav gribējusi palikt malā, ja iespējams sievietēm palīdzēt būt veselām un laimīgām.
Valmierā vienu dienu darbojās «Sirds mazspējas klīnika», kurā bezmaksas konsultāciju iespēju izmantoja desmitiem valmieriešu.