Ilze Kalniņa

Valmierā un Madonā darbojas deju kopas, kurām vienāds nosaukums — «Atvasara». Ziemas vidū kolēģi tikās dziesmu un deju lielkoncertā.

Šodien Helsinkos atklāj Ziemeļvalstu lielāko starptautisko tūrisma izstādi «Matka». Tajā jau tradicionāli piedalās arī Valmieras Tūrisma informācijas centra speciālisti.

Skaņkalnes centrā un tajā pašā laikā plašā klajumā slejas Pareizticīgo dievnams. Uz dievkalpojumiem ikdienā pulcējas pārdesmit ticīgo, bet šodien dievnams būs pārpildīts.

Mazsalacas vidusskolas ilggadējā mūzikas skolotāja, koru vadītāja Vija Seimane jau sešus gadus ir senioru vokālā ansambļa «Atbalss» priekšplānā.

Pērnajā gadā 30 mazsalaciešu, ramatiešu, skaņkalniešu, sēliešu ģimenes piedzīvoja priecīgu notikumu — bērniņa ienākšanu ģimenē.

Mazsalaciete ANITA BROKĀNE kopš pavasara strādā novada dzimtsarakstu nodaļā.

Anita aizvieto kolēģi, kura devusies bērniņa kopšanas atvaļinājumā, un priecājas, ka juristes izglītībai rasts interesants lietojums.

Vairāk nekā 20 Valmieras seniori pēc daudzu gadu pārtraukuma sēdušies skolas solā. Dāmas un kungi vēlas mācīties angļu valodu.

Valmieras Valsts ģimnāzijā un Valmieras Mākslas vidusskolā skatāmi starptautiskā fotoprojekta  «AccessAbility» darbi. Izstāde atklāj 14 Latvijas un 14 zviedru cilvēku ar invaliditāti pieredzi, iespējas un varēšanu.

Traumatoloģisko nodaļu un tās kolektīvu pašu kolēģi Vidzemes slimnīcā nosaukuši un atzinuši par pērnā gada  labāko slimnīcas struktūrvienību. Kā ir būt labākajiem, cik daudz jāstrādā, kad atnāk gandarījums, — par to saruna ar nodaļas virsmāsu PĀRSLU SIPPO.

VINETA SUIJA nesūdzas, ka, saņemot  invaliditātes pensiju, jādzīvo ļoti pieticīgi. Viņa cep ūdenskliņģerus, vasarās lasa meža ogas, pin Jāņu vainagus, bet ziemu pavada adot.

Līgatnes dabas takās 11. janvāris ir īpašs rīts. Pirms 16 gadiem tur piedzima lācēns, kuru izloloja cilvēks.

Ledus bieži ir nedrošs, ielūstot izglābšanās un izdzīvošanas iespējas diemžēl ir niecīgas.

Bērniem stāstām, ka sniegs ir sasalis lietus, bet sniegpārslas salīdzinām ar baltām pūkām, spalvām vai asiem krikumiem un ķeram tās uz cimda, lai izpētītu. Patiesībā sniegpārslu un sniega pasaule ir daudz sarežģītāka.

Pasaules valstīm un tautām ir kopīgas un arī ļoti atšķirīgas tradīcijas: ko vēlēt, ko darīt, kādām domām sākt jaunu gadu.

Tā ir tikai iedoma, ka laba vēlējumus jaunajam gadam varam izteikt vien gadu mijā, jo labu varam vēlēt katru dienu. Ne mazāk interesanti bija papētīt, kā Jaunais gads sagaidīts dažādās valstīs, kultūrās, un salīdzināt, ko mēs katrs iespējam to mirkļu laikā, kad mainās lielie cipari kalendārā.

Vidzemes slimnīcā 1. janvārī piedzimušas trīs meitenītes. Pirmā plkst. 16.48 pasauli sveicinājusi valmieriete Letīcija Reiziņa.

Gaišs lins, latviskie raksti, kaut kas no sarkanbaltsarkanā — tādi bija Latvijas paralimpiskās komandas svētku tērpi lielajā notikumā Rio. Tos šuva smilteniete Iveta Purmale ar savu komandu un ir gandarīta par aizejošajā gadā paveikto.

Godinās nominācijas «Gada cilvēks» saņēmējus un daudziem pasniegs atzinības.

Mazsalacas novadā ir tradīcija, pavadot veco gadu un sagaidot jauno, lielajā gada ballē pateikties vietējiem ļaudīm par labi padarītajiem darbiem, kas bijuši svarīgi daudziem līdzcilvēkiem. «Liesma» šoreiz izvēlējās plašāk iztaujāt Ritu Ertmani un Induli Penku. Ritu tāpēc, ka viņa nekad nav slēpusi: darbam, radošo nodarbību vadīšanai ierasti ziedojusi laiku, kas citādi būtu palicis ģimenei, taču tad viņa sevi caku cakām un rokdarbu mācīšanai nebūtu varējusi ziedot par visiem 110 procentiem. Ar Induli runājām tāpēc, ka darbu var padarīt labi, izcili, bet pievienoto vērtību dod cilvēka attieksme, sirds. Un Indulis ir smaidīgais, vienmēr omulīgais šoferītis par visiem 110 procentiem.

Mazsalacā nav lielu veikalu pilsētnieku izpratnē, tāpēc viena no vietām, kur sapirkt vajadzīgo svētku galdam, arī našķus un pa kādai gardai dāvanai, ir tirgus placis.

Nupat izskanējis lielkoncerts «Nāc līdzās Ziemassvētkos», kurā piedalās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām, kur sava un stabila vieta ir Valmieras speciālās pirmsskolas izglītības iestādes «Bitīte» bērniem un viņu skolotājiem. Pati iestāde aizejošajā gadā nosvinēja 30 gadu darba jubileju, bet īsi pirms Ziemassvētkiem iestādes vadītāja GUNTRA KUKJĀNE saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu. Tādu saņēma cilvēki, kuri godināti par to, ka veicinājuši izglītības pieejamību personām ar invaliditāti.

Laiks, kad stāvam uz gadu mijas sliekšņa, ir pateicīgs, jo tad ierasti atskatāmies uz paveikto, sapņojam par to, kas priekšā. Par viņai svarīgo runājām arī ar Guntru.