Ilze Kalniņa

Valsts svētku nedēļā Mazsalacā notikuši un vēl notiks dažādi kultūras, mākslas un svinīgi pasākumi, godinot Latviju dzimšanas dienā un arī pašu ļaudis par labi padarīto.

«Muižas pagalmā dega Māraskrusti. Simtiem sveču izgaismoja Lāčplēša dienas pievakari un dāvāja spēku Latvijai,» sacīja Sēļu muižas saimniece Ināra Blūma, stāstot par to, kā Sēļos vietējie un draugi no Burtniekiem, Rencēniem, Valmieras, Rūjienas kopā domājuši un līksmojuši Latvijas dzimšanas dienas nedēļā.

Pašu filcēti mētelīši un citu priekam adītas zeķes ir tas radošais veikums, ar kuru pašlaik lepojas tautas lietišķās mākslas studijas «Mazsalaca» meistares.

Tēlnieka MATIASA JANSONA vārds pašlaik ir valmieriešu mutēs. Vasarā muzejā bija aplūkojama viņa darbu izstāde, bet pavisam nesen Vecatē mākslinieks piedalījās sava jaunākā darba Vēstures liecinieks izrādīšanā. Viņš ir tēlnieks no Cēsīm, no «Siļķu» mājām, kur savus darbus reiz veidojuši  arī Kārlis un Andrejs Jansoni. Matiasa vectēvs un tēvs.

Ik gadu Latvijā vairāk nekā 1000 bērnu piedzimst pirms noteiktā laika.

«Mēs centāmies neizjust un neredzēt to ļaunumu, bet redzēt to labo visur. Un bija ļoti daudz labā,» teikusi rakstniece Melānija Vanaga. Šajā novembrī latvieši lasa, ieklausās un bauda darbus, kur ciešanas pārtop par spēku un cerību.

Droši vien Latvijā pašlaik nav cilvēka, kurš vismaz nebūtu dzirdējis vārdu salikumu «Melānijas hronika».

Kinoskatītāju vērtējumam nodota Viestura Kairiša spēlfilma, Nacionālajā bibliotēkā novembris nosaukts par Melānijas Vanagas mēnesi. Visa sākums tiešām ir viņa — juriste, žurnāliste, rakstniece, kultūrvēsturniece un Amatas novada pētniece Melānija Vanaga.

Ģimenes ārsti iebilst, ka no 1. decembra pacientu darbnespējas lapas būs jāizsniedz elektroniski, bet e-recepšu izsniegšanai sāksies izmēģinājuma periods.

Latvijā ir donori, kuri asinis ziedojuši 100 un vairāk reižu, būs kāds, kurš Latvijas dzimšanas dienas mēnesī to izdarīs pirmoreiz, apliecinot, ka arī tā izpaužas patriotisms.

Novembra pirmajā svētdienā pasaulē un jau trešo gadu arī Latvijā atzīmē Bāreņu svētdienu. Vēsts par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un sabiedrības iespēju viņiem palīdzēt īpaši tiek sludināta kristīgajās draudzēs.

Gada aukstajā laikā cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas meklē pajumti naktspatversmē.

Rūjienas senioru māju par savu dzīvesvietu sauc vairāk nekā 100 sirmgalvju no Vidzemes. Daži šurp uz dzīvi pārcēlušies arī no Rīgas.

Atbildīgs pasaules klejotājs, kurš vienmēr atgriežas mājās, — tāds ir Valmieras Drāmas teātra aktieris OSKARS MOROZOVS, kurš zina, ka brīva telpa smadzenēs, ko dāvā citviet ieraudzītais, ļauj daudz vairāk radoši strādāt.

Uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits nepalielinās, taču ik gadu jaunu ģimeni ārpus Latvijas atrod ap 150 bērnu no mūsu valsts bērnunamiem, audžuģimenēm. Lielākā daļa devušies pie jaunajiem vecākiem uz Itāliju, Franciju un ASV.

Laivotāji Salacai rudenī pagriež muguru, bet makšķernieki joprojām veras tās atvaros.

Kamēr laika apstākļi ļauj, pilsētā daudz darāmā infrastruktūras sakārtošanā, vides labiekārtošanā.

Mazsalacas pilsētas bibliotēku apmeklē jauni un veci, un tā notiek jau 130 gadus. Bibliotēka ir viena no senākajām Ziemeļvidzemē.

«Vecmamma vienmēr teica: neturi naidu uz krievu tautu! Pie mūsu sāpēm bija vainīgas lielvaras,» tā Valmieras politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja ĀRIJA KĀRKLIŅA un piebilda:  «Par latviešu gaitām un likteņiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos ir jāatceras ne tikai piemiņas reizēs. Šis vēstures posms jāzina, lai tauta stipra dzīvotu tālāk.»