Energoneatkarību piedāvā daba
Speciālisti Latvijas meteoroloģiskos apstākļus uzskata par piemērotiem alternatīvo energoresursu izmantošanā, it sevišķi ņemot vērā globālās sasilšanas efektus – aizvien sausākas vasaras, spēcīgākas vēja plūsmas un vētras. Par alternatīvās enerģijas veidiem uzskata vēja, saules, biomasas un ģeotermālo enerģiju. Šajā publikācijā stāsts par to, kā ietaupīt resursus, izmantojot saules enerģiju pašpatēriņam, un par biomasas granulām, kas lētākas patēriņā, bet izejvielas iegūšana palīdz arī sakārtot apkārtējo vidi.
Drošais darījums ar sauli
Fosilais kurināmais tiek izmantots ļoti daudz. Tā rezerves ar laiku izsīks. Tāpat arī lielākā daļa potenciālo teritoriju, kur varētu no ūdens ražot elektrību, jau tiek izmantotas, tāpēc šo enerģijas veidu nevar izvērst daudz plašāk. Lai apmierinātu cilvēces pieaugošās vajadzības pēc enerģijas, arvien plašāk tiek izmantoti alternatīvi enerģijas avoti – saule, vējš, biomasa. Saules enerģija tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai un ūdens sildīšanai. Saules enerģijas galvenā priekšrocība ir tā, ka tā ir pieejama visur, tāpēc nav vajadzības tērēt kurināmo, kas piesārņo gaisu ar izplūdes gāzēm. Iepriekšteiktais ir informācija un teorija par to, kāpēc arī mājsaimniecībā ir lietderīgi, elektrības slēdzi ieslēdzot, zināt, ka var tikt pie enerģijas, kuru palīdzējuši saražot uz paša mājas jumta uzliktie saules paneļi.
Pērnajā pavasarī, mainoties ģeopolitiskajai situācijai un strauji kāpjot energoresursu cenām, Latvijā sākās saules paneļu bums.
Valmieriete Zane Golvere ir lepna, ka lēmumu pieņēmusi agrāk. Kādu pusgadu domājusi un 2021. gada rudenī lēmusi, ka vēlas būt energoneatkarīga.
Šajā pavasarī viņa atskatās tieši uz gadu, kad mājsaimniecības vajadzībām tērēts saules saražotais, un Zane secina, ka darījums ir izdevies.
«Tagad acīmredzami vairāk mājsaimniecību izmanto šo iespēju. Pirms es tai piekritu, centos izzināt visus par un pret. Ir svarīga motivācija, bet ar to vien nepietiek. Būtiski ārējie apstākļi, jo man bija iespēja uz mājas jumta savietot 18 paneļus, un svarīgs arī fakts, cik iepriekš bijis liels elektroenerģijas patēriņš. Mēs tērējām līdz 600 kWh mēnesī, vasarās mazāk, bet esmu sapratusi, ja ikmēneša patēriņš ir trīs reizes mazāks, tad droši vien tomēr nav izdevīgi izvietot paneļus, jo man saules paneļi ir pirkums, par kuru bez procentmaksājuma varu norēķināties piecus gadus, bet tas ir arī līdzekļu ieguldījums, kas mūsmājās atmaksājas, un tas ir šis ieguvums jau tagad un ilgtermiņā,» stāstīja Zane Golvere.
Zane sarēķinājusi, ka tieši ilgtermiņā šis projekts būs ļoti izdevīgs. Vienkārši sakot, kad būs apmaksāti paši saules paneļi, tie kvalitatīvi kalpos vēl vairāk nekā 10 gadus un šajā garajā laikā izmaksas par elektrību būs zemas.
«Man patīk šī neatkarības sajūta, zinot, cik svārstīgas enerģijas cenas ir pašlaik pasaulē. Būšu savā ziņā neatkarīga no šādiem kāpumiem un kritumiem. Mēs jau nešķiežamies ar saulītes saražoto enerģiju lieki, bet nav arī visu laiku galva jālauza par taupīšanu. Ja veļa jāmazgā, tad mazgāju un neskatu, vai saule tobrīd ārā spoži spīd. Vasarā veidojās saražotās enerģijas uzkrājums, un būtībā atlikušos pāris simtus kilovatu iztērēju tieši martā, bet skatos, ka, līdzko saulaināka diena, tā atkal veidojas jauni uzkrājumi, un pat arī tad, ja viss mākoņains un drūms, ir bijušas dienas, kad saulīte nedaudz enerģijas saražo,» pieredzē dalījās Zane, cerot, ka vasara būs saulaina, un, tā kā īpašumam nav arī būtiska noēnojuma, tad paneļi strādās apjomīgi. Pašlaik gaišajā dienas laikā, kad saule iespīd logos, tās jau ir 15 kWh dienā, bet pavisam tumšajās dienās arī pāris kilovati paliek uzkrājumā.
«Drusciņ es maksāju par elektrību un vēl mazliet par elektrības piegādi īpašumam, bet manā gadījumā tie nav vairāk par 30 eiro. Gribētu vēl mazāk, protams, bet es nesūdzos. Man ir gandarījums par to, ka ieguldu paneļos, paņemu saules enerģiju un nemaksāju vienkārši par patērēto, bet par lietu, kas mums noderēs vēl daudzu gadu garumā,» tā Zane un piebilda: «Ir dota iespēja ar sauli sadarboties, un es domāju, ka to var izmantot. Man tas liekas progresīvi. Biju dzirdējusi, ka Vācijā tā jau gadus desmit ir pilnīgi normāla lieta, mājsaimniecības izmanto katru šādu iespēju. Pašlaik es vairāk runāju par elektroenerģijas neatkarību, bet varu aizdomāties, ka tas ir progresīvi, domājot arī par planētas resursiem. Mēs varam pareizāk rīkoties. Mūsmājās elementāra ir atkritumu šķirošana, ja ir iespēja, tad malā noliekam automašīnu un izmantojam velosipēdus vai ejam pastaigās. Saules enerģija bija nopietnākā iecere, un esmu gandarīta, ka izdarīju, ka izdevās!»
Vai ir neskaidrības? Bijušas runas, ka arī citu savu īpašumu varēs pieslēgt pašmājās saražotajai elektrībai un tērēt. Zanei tas svarīgi, jo ir arī īpašums laukos, bet pagaidām par saules enerģijas šādu sadali ir klusums, tāpat nav īsti skaidrs, par cik kāps pašu saražotā piegādes izmaksas. It kā ir paneļi, ir uzkrātā enerģija un tepat ir vadi, bet tieši piegādes procesu esot plānots sadārdzināt. Tas raisa diskusijas.
Tīra Rūjas paliene
Latvijas koksnes granulu ražošanas apjoms daudzkārt pārsniedz vietējo patēriņu, tādēļ lielākā daļa parasti tiek realizēta eksporta tirgū. Šaubas par kurināmā pieejamību Latvijas tirgū nākamajai sezonai raisīja karadarbība Ukrainā, kā arī sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Koksnes granulu nepietrūka, bet cenas strauji kāpa. Sava niša tirgū vienmēr bijusi arī salmu granulu ražotājiem, bet pērn īpašu vietu ieguvusi granula no biomasas. Neskatoties uz to, ka pats salmu un biomasas ražošanas process pērn nekļuva lētāks augsto enerģijas izmaksu dēļ, pati izejviela ir lēta un pieejama.
«Bija interese par biomasas granulu. To var saražot lētāk, degšanas īpašības gan arī ir sliktākas, bet var dedzināt arī lielajos industriālajos katlos, un bija Latvijas uzņēmumi, kas šķaidīja skaidu granulas ar mūsu ražoto, tā mazinot apkures izmaksas,» sacīja z/s «Lojas» saimnieks Mareks Bērziņš. Mareks saimnieko Mazsalacas pusē, un salmu, kā arī biomasas granulu ražošana ir tikai viena no saimniecības papildnozarēm, bet arī te Mareks saskatījis pievienoto vērtību. Viņš stāsta, ka vairākas sezonas jau sakopj 60 hektārus Rūjas upes palieni un no turienes tiek izvesta biomasa, kas lieti noder granulu ražošanai.
«Latvijā ir daudz palieņu pļavu, tur viens no galvenajiem augiem ir miežabrālis. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un ņemot vērā, ka Latvijā palieņu pļavas ir putnu dzīvotnes, tās ir jāuztur labā stāvoklī. Ir jānovāc biomasa, bet ne tikai pie mums domā, ko ar to darīt. Iesaistījāmies starptautiskā projektā, dalījāmies pieredzē. Granulēšana jau nav pats pareizākais, efektīvākais veids, bet mums ir iekārta, mēģinājām, un aizvadītajā sezonā bija pieprasījums tieši pēc salmu, biomasas granulām vietējā tirgū,» stāstīja Mareks Bērziņš, paskaidrojot, ka saražotās 150 tonnas biomasas granulu realizētas ne tikai apkurei, bet arī pakaišiem, piemēram, vietējos zirgu staļļos. Pērn ražotas arī 70 tonnas salmu granulu, bet eksports apzināti nav veicināts, jo strauji mainījās izmaksas, viss kļuva dārgāks.
«Izmaksas bija augstas. Ne tikai ražošanas, bet arī transportēšanas, tāpēc sadarbības partneriem toreiz pateicām, ka šis būs gads, kad ieturam pauzi,» tā Mareks, liekot atcerēties, ka granulas eksportētas uz Skandināviju, Vāciju. Tur lopkopji un zirgkopji alkuši pēc gaišiem pakaišiem, lai fermās un staļļos dominētu tīrības efekts. Vai sarežģītā sezona būs mainījusi ieradumus, rādīs laiks.
«Saimniekojot, ražojot un domājot stratēģiski, ir visur jārēķina arī šī CO2 pēda un jāiekļauj arī transportēšanas izmaksas. Jo tālāk ved, jo skaities dabai nedraudzīgāks, un nākotnes griezumā jārīkojas apdomīgi, jo pareiza attieksme un darbošanās ir svarīga investīciju piesaistē. Ja visas zvaigznes sastāsies un izdosies, tad esam uzrakstījuši Eiropas projektu un gribam uzstādīt nelielu saules energostaciju. Varēsim sākt strādāt jau vasarā. Bet, līdzko ar enerģiju, tās cenām jau būsim tikuši jēgā, tad, domāju, turpināsim ražot gan vietējam, gan ārvalstu tirgum,» uzsvēra Mareks Bērziņš no «Lojām».
Zane Golvere:
Saules enerģiju nešķiežam, bet nelauzām arī galvu par taupīšanu.
Mareks Bērziņš:
Šķaidīja skaidu granulas ar mūsējām, tā mazinot apkures izmaksas.
IEGULDĪJUMS saules paneļos soli pa solim atmaksājas. Teorētiski tā ir arī iespēja pāriet uz mājas apkuri ar elektrību. Paneļi strādā un enerģija uzkrājas pat dienās, kad saules ļoti maz. Foto no Zanes Golveres personīgā arhīva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv