Mākslas aprīlī Valmierā jau vairākus gadus pārdomāti saturīgu programmu piedāvā Valmieras Valsts ģimnāzija. Īstenībā jebkura skolas izstāžu zālē Leduspagrabs un 2. stāva vestibilā iekārtotā izstāde jau sen interesē ne tikai ģimnāzijas kolektīvu.
Reģionālās preses dienā Zemkopības ministrijā, tiekoties ar žurnālistiem, ZM Meža departamenta direktors ARVĪDS OZOLS informēja par pašlaik būtiskāko nozarē. Piedāvājam nelielu ieskatu viņa stāstījumā.
Pagājušā mēneša nogalē Rīgā, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā notika Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās mūzikas izglītības iestāžu izglītības programmas Stīgu instrumentu spēle audzēkņu Valsts konkursa III kārta, jeb fināls, kurā ar III vietas cienīgu sniegumu iepriecināja Valmieras Mūzikas skolas skolotājas Irinas Pupiņas 5. alta spēles klases audzēkne Kitija Zēmele (koncertmeistare Līga Ivāne) un pedagoģes Maijas Ozolas 8. vijoles klases audzēkne Marta Elizabete Smilga (koncertmeistare Aira Rulle), kas Valmieras Mūzikas skolas vārdu spodrinājusi daudzos starptautiskos konkursos gan ar godalgotām vietām, gan ar augstu muzikāli profesionālu sniegumu.
Pirmā pavasara mēneša pēdējās nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu halle aicināja iepazīt jaunāko sporta industrijā, ūdeņu un mežu iemītniekiem draudzīgākās pīckas un plintes. Līdztekus norisinājās ne mazums Latvijas mēroga sporta sacensību — sieviešu sportiskāko figūru konkurss Bikini Fitness, aikido un u-šu čempionāti. Kaķa izveicību demonstrēja klinšu kāpšanas entuziasti, savukārt labu funkcionālo sagatavotību un sportisko vispusību rādīja pasaulē plaši popularizētā CrossFit atlēti.
Sestdien Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļā valdīja radoša gaisotne. Jau ierasts, ka pirms Lieldienām un Ziemassvētkiem šeit Vidzemes Augstskolas galvenās bibliotekāres un floristes Ingas Grāveles vadībā kā lieli, tā mazi no dabas materiāliem tapina svētku dekorus, vēlāk šie vēstneši rod sev mājvietu darinātāja pavardā.
Citugad dažu Latvijas augstāko amatpersonu pēdējo nedēļu pretrunīgie izteikumi un apgalvojumi būtu uztverami vien pietiekami komiski, lai ievadītu pavasarīgi jautru aprīli. Šogad, kad Eiropas dažādu likumu un starptautisku līgumu rāmo, bieži pat bremzējošo, sakārtotību un pareizumu pēkšņi ir pārsvītrojusi Krievijas agresīvā rīcība Ukrainā, Krimā, jautrībai vairs nav vietas.
Pagājušajā nedēļā gadījās uzklausīt Jāņa Daliņa stadiona pārziņa stāstu par vairākiem indivīdiem, kuri atļaujas ignorēt sporta bāzes iekšējās kārtības noteikumus, ņemot līdzi uz treniņu nodarbībām savus četrkājainos mīluļus.
Eiropas Savienības Padome ir apstiprinājusi dizainu, un 27. martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par pirmo Latvijas īpašā dizaina 2 eiro monētu, kas veltīta 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai.
Piektdien Liesma Rīgā pabija divās lielās izstādēs. 22. starptautiskā lauksaimniecības, lopkopības, mežkopības, celtniecības, vides veidošanas un labiekārtošanas izstāde Pavasaris 2014 izstāžu kompleksā Rāmava, manuprāt, šoreiz savos izmēros, tehnikai aizpildot visus āra laukumus, bija pat iespaidīgāka par citiem pavasariem. Tiesa, šoreiz ierastajā vietā pie ekspozīciju paviljona ieejas trūka ikgadējo aprīļa zaļi smaržīgo Mārupes gurķu, toties krietni vairāk bija dažādu lauksaimniekiem nepieciešamo pašgājēju un velkamu dzelžu. Tā īsti acīs Rāmavā netrāpījās neviens mūspuses cilvēks ne dalībniekos, ne apmeklētājos, tāpēc šoreiz plašāks apraksts ar bildēm par otru izstādi — Latvija piedāvā 2014, kas notika (manuprāt, bez īpašas reklāmas publiskajā telpā) Olimpiskajā sporta centrā. Līdzīgi pasākumi pēdējoreiz rīkoti 2012. gada aprīlī Made in Baltics un Ražots Latvijā.
Tas bija lielo cerību un entuziasma laiks, kas Māras Jēgeres ģimenei pirms divdesmit gadiem norādīja ceļu uz laukiem. Kocēnu novada «Zīvānos» viņi, var teikt, ienāca pilnīgi tukšā vietā — te nebija ne ceļa, ne ēku, ne elektrības. Ainava, kas paveras un priecē tagad, pacietīgi veidota. Stādīti koki, rakti dīķi, kopta plašā apkārtne. Saimniecībai attīstoties, pieaudzētas nomātās zemes platības, gādāta modernāka tehnika, veidojies arvien lielāks ganāmpulks. Pašlaik «Zīvānos» ir ap 300 lopu, no kuriem ap 130 — slaucamas govis.