Aizvadītajā gadā arvien jūtamākas mūsu reģionā bija Vidzemes Augstskolas (ViA) aktivitātes, veidojot sadarbību ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai izzinātu reģiona vajadzības un attiecīgi veidotu savas studiju programmas, veiktu lietišķos pētījumus, kā arī veicinātu studentu iesaisti praktiskajā darbībā. Viens no šādiem aizsākumiem ir arī gada nogalē Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa un SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» vadītāja Ģirta Kuplā  parakstītais līgums par augstskolas un ZAAO sadarbību sabiedrības izglītošanā vides jautājumos.

Gadu aizsākot, Dabas muzejs un dažādas dabas draugu biedrības mēdz noteikt savā aprūpē esošus, kaut kādu apsvērumu dēļ lielāku vērību prasošus dabas simbolus. Kamēr citi vēl ir aizņemti ar dažkārt diezgan garām, pat vairāku kārtu balsošanas procedūrām, Dendrologu biedrības biedri jau decembrī par «Gada koku — 2015» nosaukuši krūmu čužu (Pentaphylloides fruticosa). Tas ir ļoti rets, vēl no pēcledus laikmeta līdz mūsdienām izdzīvojis augs. Bet nu Baltijā šis rožu dzimtas krūms izzūd. Tādēļ krūmu čuža iekļauta gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā, kā arī LR MK noteikumos Nr. 396 «Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantoja­mo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu».

Šonakt pie manis ciemos bija Zvaigzne. Laikam tāpēc, ka klāt  Zvaigžņu diena, bet varbūt tāpēc, ka aizvadītā gada nogalē, kad Valmieras 5. vidusskola svinēja savu 75. dzimšanas dienu, sapratu — lielākie svētki ir būt šajā pasaulē un šajā dzīvē. «Lai zvaigzne, kas reiz atplaiksnījusi cilvēka acīs, neizzustu,» tiku solījusi izlasīt skolotāju atmiņas par skolu, kurā viņi mācījušies un ir tai uzticīgi.

Vai starp jums ir tādi, kam lasīšana nepatīk, pat riebjas? Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa jautā ciemiņiem astotklasniekiem, un kāda trešdaļa rokas paceļ gan. (Nu labi, vismaz godīgi.) Tādā pasaulē dzīvojam, — taču bibliotēka ir vieta, kur situāciju var mainīt, vēlāk dzirdu bērnu nodaļā. Bibliotēkā kārtējie ciemiņi, šoreiz no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, ieklausās lasīšanas vēstnešos — jauniešos, kuri vienaudžiem stāsta par iespējām lasīt grāmatas planšetē jebkurā laikā un vietā, izmantojot Fastr Books mobilo aplikāciju. Fastr šeit ir viens no jaunumiem, kas turpināsies arī šogad.

Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļas 2015. gada jaundzimušo sarakstu 1. janvārī divas stundas pēc pusnakts atklāja dvīņu brāļi Roberts un Edgars.

Patīkama ir sajūta, ka izdevies ne tikai labi paveikt darbu, bet arī  piedzīvot brīdi, kad Valmieras un Viestura vidusskolas vārds noskan Eiropā.

Trīspadsmit skolēnu darbu fragmenti no 16 Latvijas izglītības iestādēm konkursa žūrijas un interneta balsojumā izraudzīti  izglītības uzņēmuma «Lielvārds» un UNESCO Latvija Nacionālās komisijas (šogad sadarbībā ar datu vizualizācijas uzņēmumu Infogr.am un Latvijas Nacionālo bibliotēku) kalendāram «Darini kalendāru». 2015. gada kalendārs ir jau trešais šajā sērijā, un šogad tas veltīts latviešu dzejas dižgaru Raiņa un Aspazijas 150. gadadienai.

Kā ierasts, stāvot uz gadu mijas sliekšņa, mēdzam atskatīties uz pagājušo un izvērtēt, kas tajā bijis svarīgs un nozīmīgs, kas pilnīgi negaidīts vai pat traģisks un kas smieklīgi uzjautrinošs. Lai arī katram šie notikumi sarindoti atbilstoši paša pieredzei un dzīves filozofijai, tomēr riskēšu uzbāzties Liesmas lasītājiem ar savām pārdomām, kuras lasīt līdz galam noteikti nav obligāti.

Latvijā vieni viņu sauc par altruistisku intelektuāli, otri joprojām sajūsminās, redzot viņu kādā TV humoram līdzīgā šovā Valstī viss ir kārtībā, vēl trešie, arī es, atceras to ņipro Valmieras Viestura vidusskolas absolventu un Elmāra Volkoviča jauno futbolistu komandas ne to sliktāko bumbotāju, kurš, pošoties lielajai dzīvei, uz mirkli no mūžības bija piestājis Liesmas redakcijā, šad un tad savus nestandarta tekstus parakstot ar pseidonīmu Vilibalc. Viņš tagad ir ZUARGUSS alias VIESTURS DŪLE, un man ir liels prieks satikt kādreizējo kolēģi, kurš, noklausījies šo preambulu par sevi, uzslavē, ka man joprojām labi rakstoties.

Ir gandrīz jau pagājis 2014. gads. Tas nav bijis vienkāršs tiem ļaudīm, kuri gādā par valsts galveno funkciju — no budžeta dažādos veidos rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Atkārtošu aksiomu: vispirms ir uzņēmējs ar savu biznesu — ražošanu, tirgošanu vai pakalpojumu sniegšanu, tikai pēc tam nāk tās lietas, kurām tiek tērēta uzņēmēju sapelnītā un pēc tam dažādos nodokļos valstij samaksātā nauda. Var strīdēties par to, cik godprātīgi katrs maksā nodokļus Latvijā, taču tas nemaina šo lietu kārtību — vispirms nopelnīt, tikai pēc tam tērēt.