Tikai pirms dažām nedēļām viņa uzzināja, ka kļuvusi par Latvijas pirmo numuru sieviešu konkurencē savā sporta veidā — badmintonā. UNA BERGA, nu jau Viestura vidusskolas desmitklasniece, pāris dienas pirms VII Latvijas Jaunatnes olimpiādes badmintona turnīra pēc rīta treniņa Valmieras badmintonistu bāzē — Pārgaujas sākumskolas sporta zālē — atvēlēja krietnu pusstundu arī Liesmai.
ĪRISA OZOLA. Jau 26 gadus Valmieras Viestura vidusskolas skolotāja. Māca vizuālo mākslu un kulturoloģiju. Kopā ar kolēģiem kulturoloģijas skolotājiem Jāņu laiku pavadījusi Baltkrievijā, kas pārsteigusi ar savu sakārtotību, pārdomātu sociālo politiku, atbalstu ģimenēm, bet šodien, izsniedzot sertifikātus, pagaidām pēdējoreiz tiekas ar savu trešo 12.C jeb teātra klasi.
Valmieriete LĀSMA KOKENBERGA ieguvusi profesionālo bakalaura grādu elektroinženierijā, elektrotehnoloģiju un datoru vadībā, un piektdien viņa dosies uz Rīgas Tehniskās universitātes Lielo izlaidumu.
Pirms desmit gadiem jauna dzīve sākās pieciem vienas ģimenes bērniem. Tagad visi lolojumi ir pusaudži, bet toreiz audžuvecākiem viņi vēlās pretim kā zirnīši. Mazi, cieti un izdauzīti no savas pāksts. Valmieras SOS ciemata mājā «Harmonijas» viņu dzīve mainījās. Saruna ar SOS ģimeni AIGU KARITONI un OĻĢERTU KRĒSLIŅU.
Šodien pieminam vienu no vismelnākajām dienām mūsu valsts vēsturē — deportācijas. 1941. gada 14. jūnijā vairāk nekā 15 tūkstošiem cilvēku no okupētās Latvijas sākās ceļš uz austrumiem. Daudzi neatgriezās. Daudzi no toreiz izsūtītajiem bija tik stipri, ka izdzīvoja — par spīti Sibīrijas salam un badam kara gados, par spīti pazemojumiem un tuvinieku zaudējumam. Arī tie, kuri dzimuši tur — tālu no Latvijas. Viens no viņiem ir valmierietis JĀNIS LILIENFELDS.
VELGA KRIEVA. Sākumskolas skolotāja, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora vietniece, jaunākā valsts apbalvojuma, ko saņēma 4. maijā, — Atzinības Krusta virsniece.
MAIKLS BRAISS UZAUGA ANGLIJAS PILSĒTĀ IPSVIČĀ, APTUVENI STUNDAS BRAUCIENA ATTĀLUMĀ NO LONDONAS. No visām krāšņajām un siltajām bērnības atmiņām Maikls visspilgtāk atceras savus piedzīvojumus, makšķerējot kopā ar vectēvu Velsā.
«Amerika ir ļoti pašpietiekama valsts, tāpēc amerikāņi ir individuālisti. Viņi nav kaimiņi, kam palūgsi puķes aplaistīt, tāpēc mēs, kas tur esam no austrumu bloka, vairāk turamies kopā,» saka Valmieras meitene ALISE ZARIŅA, kura dažu gadu laikā paspējusi dzīvot un strādāt ASV lielākajās pilsētās, kā arī Londonā.
Viņu visprecīzāk raksturo trīs lietas: pozitīvisms, enerģiskums un harmonija. Gados jaunā Valmieras tehnikuma angļu valodas skolotāja SANITA LĀNE nāk no Mērniekiem, bet jau astoņus gadus dzīvo Limbažos, savukārt darba gaitas viņu atvedušas uz Valmieru.
Klāt Vasarsvētki, kad piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība. Šoreiz par vienu no viņiem — IVETU DĀRZIŅU-KALEKAURI.
Ir patiešām labi, ja sarunu biedrs un reizē tavas valsts premjers nav sterils bijušais eirodeputāts vai biezādains kādreizējais valsts ierēdnis, bet gan pašu puika, ar kuru kopā savulaik dibināta Valmieras privātuzņēmēju apvienība Ozols, kopā sēdēts pie galda Valmieras domē. MĀRIS KUČINSKIS izgājis dzīves skolu gan uzņēmējdarbībā, gan pašvaldībās, tāpēc, manuprāt, kā valdības vadītājs redz spēles laukumu plašāk un dziļāk. Interjers mūsu pārdesmit minūšu sarunai pavisam latvisks un zaļš — sēžam uz viena akmens Gaujas krastā Strenčos, kur tikko oficiāli atklāti 20. Plostnieku svētki.
GUNA POIKĀNE ir vienīgā no Latvijas ģimenes ārstiem, kura vairākus gadus pēc kārtas iesaistās akcijā «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!». Viņa ir akcijas vēstniece Vidzemē un uzsver, ka nav gribējusi palikt malā, ja iespējams sievietēm palīdzēt būt veselām un laimīgām.
Aktieris, mūziķis, tagad arī vistkopis VALDIS VANAGS ir īstens Valmieras puika. Te dzimis un audzis, skolojies 5. vidusskolā, astoņus gadus dejojis TDA «Gauja», četrus gadus studējis Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra aktiera specialitātē, kur kursa vadītāji bija P. Krilovs un A. Eižvertiņa. Studiju gados kopā ar kursa biedriem muzicējis grupā «Pferde Post». Tagad sesto gadu ir līderis vokāli instrumentālajā ansamblī «Septiņi dēli».
Par viņu jūsmo pacienti, viņam uzsmaida studenti, kādreiz iebilst kolēģi, bet pēc garām diskusijām tomēr piekrīt, jo profesors ANATOLIJS DANILĀNS kaut kādā ziņā ir medicīnas nozares zīmols. Ņiprs kungs, sirmu galvu, bet nasku soli un vēl knašākām domām. Viņš neslēpj, ka mīl cilvēkus, un pats nekavējas, lai paspētu līdzi laikam.
Nesen dienasgaismu ieraudzījis Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Dr.art. AIJAS FREIMANES veidotais (sadarbībā ar dizaineru Matīsu Zvaigzni) materiāls «Dizaina pēdas» — kā vērtē profesors Andris Teikmanis, unikāls palīgs dizaina, politikas, industrijas, tehnoloģiju, kultūras un mākslas procesu mijiedarbības izziņā. Izdevuma pamatā ir Aijas promocijas darbā «Dizains ilgtspējīgai sociālai labklājībai. Dizaina paradigmas maiņa» izpētītie un analizētie materiāli. Šo akadēmisko darbu nez vai katrs izlasīs, taču tagad esam ieguvuši samērā vienkārši uztveramu vizuālo materiālu, interesantu ne vien mākslas pedagogiem un speciālistiem. Faktiski tā ir gara karte, kurā satiekas vēsture, ekonomika, politika, dizains un — Laiks.
Uzņēmējs AINĀRS PASTVA ir kristietis, tādēļ dzīvo, ievērojot prioritātes: DIEVS, ĢIMENE un tad viss pārējais.
Ainārs saka: «Cenšos nedarīt citiem to, ko negribu, lai nodara man. Mīlu tuvākos. Man svarīgi neatdarīt ļaunu ar ļaunu. Daru lietas, uz kurām jūtu aicinājumu, un tās tad arī parasti izdodas. Pateicos Dievam par to, ko VIŅŠ man devis. Man ir ģimene, draudze, draugi un interesants darbs.»
Necik daudz laika vairs nav atlicis līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, un «Liesmas» viesis šīs nedēļas nogalē — Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājas vietnieks ILMĀRS EGLĪTIS, kurš nu jau vairāk nekā desmit gadus vada Valmieras vēlēšanu komisiju.
Cilvēkiem ir divas rokas, divas kājas, viena galva uz pleciem, un vajadzētu būt, ka katram no mums ir viena spēcīga un laba sirds. Tajā pašā laikā cilvēki ir tik dažādi, jo esam kā vitrāžas no maziem stikla gabaliņiem. Mēs atstarojam gaismu pēc iespējas, pēc dzīves laikā gūtās pieredzes. Saruna ar Valmieras SOS bērnu ciemata direktoru EDIJU PĒTERSONU.
2014. gada martā, kad biju apmaiņas studijās Dānijā, Kopenhāgenas Biznesa skolā, man piezvanīja viens no Southwestern Advantage pārdošanas līderiem Timo Aleste, kurš man piedāvāja iepazīties ar iespēju strādāt Amerikā vasaras laikā.
Tā par savu maizes darbu Valmierā saka savulaik ilggadējs Latvijas izlases spēlētājs un ārzemēs pieredzi krājis basketbolists, kurš šosezon ir Latvijas čempionu Valmiera/ORDO galvenais treneris. Viņa vadībā mūsējie Olybet LBL čempionātā, trešdienas maču Liepājā ieskaitot, izcīnījuši 18 uzvaras un 9 reizes zaudējuši. Par savas dzīves Valmieras periodu Liesmai pirms nedēļas intervijā UVIS HELMANIS.