Viesis

Viņus nevar nepamanīt! Jaunība, azartisks apsviedīgums un atraktivitāte – pirmais, kas nāk prātā ieraugot. Tādus abus šoruden satikām Lizdēnos – lauksaimnieku Lauka dienā, kur viņiem bija uzticēts ēdināt semināra apmeklētājus. Zupa bija lieliska! Piparkūkām – no ierastajām atšķirīga garša! Informācijā par Mazsalacas novadā nominētajiem Goda un Gada cilvēkiem, kā arī atzinību saņēmējiem vairākās kategorijās teikts: «Atzinība SIA «Ēdiendaris» – par drosmi pārcelties uz dzīvi Mazsalacas novadā un uzsākt ēdināšanas biznesu.» Piekritīsiet, ka ir pamatots iemesls, lai pieteiktos ciemos pie DANIJAS LINDES un ĒRIKA PUDNIKA Skaņkalnes pagastā.

Mācību priekšmetu apguve ir skolas dzīves aisberga redzamā daļa, jo skola bērnu, pusaudzi, jaunieti atbalsta daudz vairāk. Skolā atklājas bērna talants, intereses, iezīmējas karjeras ceļš. Mazsalacas vidusskolas direktore ZAIGA IVANA atzīst, ka viņai pedagoģija, darbs skolā un skolas vadīšana iet pie sirds. Decembra beigās Zaiga saņems novada iedzīvotāju sarūpētu balvu «Gada cilvēks izglītībā», bet Mazsalacas vidusskola jau saņēmusi Draudzīgā aicinājuma balvu. Un tā nav pirmā reize, kad skolas iespējas augstu novērtētas.

Savos tikai 38 gados viņš, īstens Valmieras puika, jau ir inženierzinātņu doktors, kurš dalās savās zināšanās ar studentiem, laimīgs tētis Gabrielai un Oskaram, brīvajos brīžos kopā ar sievu Elīnu piedalās Valmieras Fotokluba darbā... Esiet pazīstami – ALVIS SOKOLOVS, Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes dekāns.    

SINTIJA SKRABE ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas absolvente, kura četrus gadus vadīja Skolēnu domi, tāpat viņa ir veicinājusi pilsētas skolu savstarpējo sadraudzību. Pašlaik viņa studē Latvijas Kultūras koledžā specializācijā «Mūsdienu deja». Sintija vēl arvien dejo VPVĢ mūsdienu deju grupā «Flash», kā arī šoruden uzsākusi dejot vidējās paaudzes deju kolektīvā «Daiļrade» Rīgā. Dejošana ir liela viņas dzīves sastāvdaļa, kā viņa pati uzsver – deja viņai ir viss!

1994. gada augustā viņa kopā ar citiem latviešiem uznesa Latvijas karogu Monblānā. Tas toreiz likās īpašs notikums, kalniešu grupu pat pieņēma premjers Māris Gailis. Pēc pāris nedēļām viņa kļuva par Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāju. Šie savstarpēji nesaistītie notikumi šķiet simboliski, jo pēc 25 gadiem RITA VIĻUMSONE teiks: abi viens otru papildinājuši, mans darbs un tūrisms. 

Nākamgad paies 20 gadi, kopš Valmierā darbojas «Kristīgais žēlsirdības centrs», kurā atbalsta ģimenes, bērnus, sirmgalvjus, kas nokļuvuši smagās dzīves situācijās. Centra darbu vada Gaida Pevko, domājot, ka ieklausīties cilvēkos un viņu vajadzībās ir svarīgi. Šāda attieksme sabiedrību spēcina. 

EDUARDS RUICIS ir Breaking un House dance treneris Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda». Jau brīvdienās valmierieši piedalīsies Breakdance deju sacensībās «Noisy Battle» Madonā. Eduards sevi raksturo kā audzēkņu lielo brāli, jo ar visiem jauniešiem strādā vienādi, neskatoties uz viņu vecumu vai rakstura iezīmēm, bet gan novērtē viņu gribasspēku, vēlmi mācīties un attīstīt savas spējas. Pirms četriem gadiem Eduards absolvēja Latvijas Kultūras koledžu kā mūsdienu deju kolektīva vadītājs, lai pēc iespējas plašākā lokā Vidzemē piedāvātu iespēju apgūt breiku, kura pamatus apguvis pašmācības ceļā.

Stokholmā viņu sauc Georg Thars, Rīgā, Valmierā, Cēsīs un citur Latvijā viņš ir Juris Tārs. Mans sarunas biedrs ir vīrs kurš līdz pat šai baltai dienai nezina savus radu rakstus pirmskara Latvijā. Ilgus gadus Juris nodzīvojis Zviedrijā, taču savu īsto mīlestību atradis jau atjaunotajā Latvijas Republikā un kopš 1994. gada dzīvo ar vienu kāju Stokholmā, ar otru Rīgā. Jura dzīves gājums ir bezgala interesants, vairākiem liktenīgiem pavērsieniem pilns, papildus citiem darbiem viņš ir arī rakstnieks un gleznotājs, taču bez ekskursiju vadītāja bijis arī zvejnieks, kantora darbinieks un pat taksists. Vienā lappusē to neizstāstīt, mēģināšu no četru stundu garās sarunas šovasar Valmierā izraut interesantāko.

Šī nedēļa Latvijā bija izsludināta par sociālās uzņēmējdarbības nedēļu. Valmierā dzimusī rīdziniece SANTA BEITĀNE pirms diviem gadiem dibināja sociālo uzņēmumu – autoskolu nedzirdīgiem cilvēkiem «Mobilizing». Santa ir praktiskās braukšanas instruktore un māca  topošos autovadītājus Rīgā un Valmierā.

MAIJA SKRAČA ir Valmieras tehnikuma 4. kursa audzēkne. Viņa apgūst grāmatvedības specialitāti un paralēli mācībām ir vadītāja skolas pašpārvaldē un jauniešu biedrībā «VirziensA». Viņa bija viena no 14 jauniešiem no visas Latvijas, kas piedalījās Junior Achievement Latvia (JAL) Līderu programmā. Atlase, ikmēneša semināri un mājas darbi, kā arī individuālais darbs ar personālās izaugsmes treneri un mentoru, kā rezultātā jauniete realizēja divus projektus: vienu – sociālās nozīmes projektu komandā un otru individuālo – nometni «Piedzīvojums dabā».

«Par ķiplokiem varu runāt kaut vai visu dienu!» – tā, abpusēji saskaņojot intervijas laiku un ilgumu, telefonā ar humora dzirksti man atbildēja zīmola «Asumiņš» īpašnieks, pieredzējis ķiploku audzētājs JĀNIS CINIS no Valmiermuižas.

Kad lasa aktiera, režisora un pedagoga EDMUNDA FREIBERGA biogrāfiju, tur minēts Nacionālais teātris, radioteātris, televīzija, iestudējumi Operā un darbs Francijā. Jaunības gadi pieminēti mazāk. Bet četrus kā jaunais aktieris un režisors viņš strādājis Valmierā. Un pašlaik režisors ir atgriezies. Pēc 45 gadiem. Viņš iestudē Īva Žamiaka komēdiju «Uz Akapulko, kundze!».

LTV laika ziņu redaktors TOMS BRICIS, kurš savā profesijā nonācis apzināti, ejot uz to jau kopš bērnības, šonedēļ bija ieradies Burtniekos uz izglītojošu pasākumu. Būtu liels grēks Liesmai laist garām izdevību parunāt ar Latvijā populāru jaunu cilvēku no sabiedriskajiem medijiem. Lūk, liela otrdienas pusstunda jautājumu un atbilžu apmaiņā.

Piekritīsiet, ka ir starp mums cilvēki, kuriem negribas tā vienkārši paiet garām. Valmierā Stacijas ielas 13. mājas iedzīvotāji vēlējās «Liesmā» dalīties cieņpilnā apbrīnā par savu kaimiņu – vienu no šī daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem PĒTERI EGLĪTI. Viņam 24. septembrī būs 90!

Palaikam kāds no līdzgaitniekiem sagādā pārsteigumu un liek aizdomāties par to, ka cits par cita dzīvi un gaitām ārpus darba daudz vis nezinām. Izrādās, kāds no kolēģiem ir aizrautīgs kolekcionārs, cits glezno, vēl cits ada rakstainas zeķes, un vēl un vēl. Šādi, no citas puses, atklājies arī Valmieras pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja vietnieks, šobrīd vadītāja pienākumu izpildītājs GINTS KONOŠONOKS, kura hobijs nu jau trīs gadu garumā ir dzīvnieku un putnu fotografēšana.

Ar DIDZI VERBICKI tiekamies pēc aizvadītas cīņas Ghetto Fight, kurā viņš uzvarēja jaunāku un augumā garāku cīkstoni Vladislavu Vaigeļu no Krievijas. Pašlaik viņš ir MMA jeb jaukto cīņu cīkstonis, kā arī treneris «Valmiera Boxing Club». Cīņas ir viņa hobijs, kurā ieguldīts daudz enerģijas un laika 20 gadu garumā.

Blakus saimniekam GUNTARAM KĀPOSTIŅAM ieraugot balto skaistuli – Akita inu šķirnes suni, ne viens vien abiem uzsmaida, nereti arī uzrunā, un ne tikai tie, kam patīk liela auguma suņi.

JURIS BĒRZIŅŠ ir īsts nemiera gars – lai arī pēc 40 ražena darba gadiem lēmis likt punktu sporta skolotāja karjerai Blomes pamatskolā, šajā mācību gadā atstājot vairs tikai dažas mājturības stundas, viņš sportošanā joprojām ir iekšā līdz pašiem matu galiņiem, regulāri gatavojoties startiem MTB maratonos, divriteņa seglos apceļojot Eiropas valstis un piedaloties vietējās sporta dzīves organizēšanā. Arī rīt Jeberlejas estrādē paredzētajās Smiltenes novada sporta spēlēs viņš būs viens no galvenajiem, Tautas dzejnieka vārdiem runājot, garaiņiem, kas veicina vārīšanos.

Viņu nesen Valmieras pilsētas svētku tirdziņa raibajā burzmā nevarēja nepamanīt: gados tik jauns, tādēļ, ieraugot viņu pie silti krāsainiem un izteikti latviskiem māla podiem, krūzēm un vāzēm, nospriedām: jauneklis droši vien tirgo kāda podnieka produkciju. Iepazīstoties atklājās, ka alūksnietis KRISTAPS BRASLIS uz Valmieru atvedis pats sava cepļa keramiku.

Aprit 30 gadi, kopš 1989. gadā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās 600 km garajā Baltijas ceļā no Tallinas, cauri Rīgai līdz Viļņai. Tā bija vērienīgākā miermīlīgā protesta akcija Baltijas valstu vēsturē, kurā baltieši, rokās sadevušies, pasaulei apliecināja vienotību Neatkarības atgūšanai. Latvijā Baltijas ceļš sākās uz robežas –  Ķoņu pagasta Unguriņos, kur viens no pasākuma organizatoriem bija Latvijas Tautas frontes Rūjienas grupas vadītājs ILMĀRS LANDRĀTS.