Veselība un labklājība

Biedrība «Sev, Tev un ģimenei» piedāvā dažādu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, un reizē mudina ģimeniskumu svinēt.

Šī stāsta pirmo daļu izstāstīja bērnu invalīdu mammas. Viņas atzina, ka grūti bijis reiz sadzīvot ar domu, ka tavs bērns nekad nebūs tāds kā visi. Šī apzināšanās vecākus grauž un lauž, bet, kamēr rit īpašā bērna bērnība, ir arī zināms miers, jo viņam ir vismaz bērnudārzs un skola, kur mācīties. Lielākā salūšana ir priekšā.

Saka, ka visizturīgākie tilti esot no tērauda, varot tos saliekt, bet tie nesalūst. Cilvēku nevar rūdīt ugunī, bet viņa izturības mērs aug mīlestībā. Nav nekā vieglāka kā bērnu mīlēt, un nav nekā smagāka, kā būt tam tiltam, kad kopā ar bērnu jāiet pāri upēm, aizām un bezdibenim. Nesalūstot.

Labklājības ministrijas rīkotajā konkursā «Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2017» par pašu labāko tika nosaukts JĀNIS ZAUERS, kurš strādā Burtnieku novada pašvaldības sociālajā dienestā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests izplatījis aicinājumu sabiedrībai: netraucēt mediķu darbu, sniedzot palīdzību pacientiem sabiedriskās vietās un operatīvajā transportā.

Pavasarī biedrība, kuras paspārnē darbojas patvēruma māja grūtniecēm un jaunajām māmiņām, saņēmusi dāsnu ziedotāju atbalstu.

Par Kandavas novada sociālā darba darītājiem tiek runāts jau gadiem. Viņi ir pozitīvais piemērs, kā jautājumus risināt, bet viņu piemēram sekots slinki.

Starpinstitucionālā sadarbība jeb dažādu jomu speciālistu iesaistīšanās, analizējot un izskaužot vardarbības gadījumus, kas vērsti pret sievietēm, ir viens no resursiem, kas jāizmanto pašvaldībās.

INDRA PRIEDE 11 gadus strādā nodibinājumā «Valdardze», un tagad viņas darbs novērtēts Latvijas mērogā. Viņa atzīta par labāko pērnā gada speciālisti nominācijā «Iedzīvotāju izvirzītais nevalstiskā sektora sociālais darbinieks».

Latvijā iedzīvotāju kļūst mazāk, bet vardarbībā cietušo skaits nesarūk.

Tā kā vairumam Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekamas zināšanas un pat maldīgs priekšstats par valsts kompensējamo medikamentu iegādi, «Euroaptiekas» aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga skaidro būtiskākās lietas — faktus, kas ikvienam būtu jāzina par medikamentiem, kurus pilnībā vai daļēji kompensē valsts.

Šonedēļ Latvijā tiks sasniegta -20 grādu atzīme, un stipra sala laikā pastiprināta uzmanība ir jāpievērš ne tikai pašiem sev, bet arī mūsu četrkājainajiem draugiem — suņiem. Pastaigas pa slidenām ielām, kas kaisītas ar sāli, var būtiski apdraudēt dzīvnieka veselību.

«Lai arī saslimušo skaits pagaidām nav liels un gripas intensitāte Latvijā saglabājas zemā līmenī, tomēr maisam gals ir vaļā,» saka Vidzemes slimnīcas Kvalitātes vadības nodaļas vadītāja, ārste Inga Zariņa, paskaidrojot, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem ambulatorajās ārstniecības iestādēs šā gada 1. nedēļā reģistrēti 8 gripas klīniskie gadījumi (Rīgā, Liepājā un Valmierā), vidējā gripas intensitāte Latvijā — 7,3 gadījumi uz 100000 iedzīvotājiem. Pacientu vēršanās ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu augšējo elpošanas infekciju gadījumos gada sākumā salīdzinājumā ar 2017. gada nogali palielinājusies par 20%.

Vairāk cilvēku, kas nonākuši grūtībās, salā meklē patvērumu un siltu ēdienu.

Noslēdzies vēl viens gads, un arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopoti civilstāvokļa aktu reģistrācijas dati. Šajā publikācijā «Liesma» iepazīstinās lasītājus ar situāciju dzimšanas un miršanas reģistrā, nākamajā trešdienā ieskatīsimies datos par pagājušajā gadā noslēgtajām un šķirtajām laulībām.

Mediķi cīnās ar jaunās sistēmas nepilnībām, pielāgojas aptiekāri un pacienti.

Valsts gatava dot darbu ģimenēm, kuras grib mācīties, lai pēc pusgada tajās jau kā specializētajās audžuģimenēs savas mājas un vecākus atrastu bērni, kuri pašlaik dzīvo bērnunamos.

Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļa ir piedzīvojusi vērienīgu pārbūvi. Telpas ir gaišas un ērtas, bet būs arī košas.

Turpinot tradīciju un vairojot labo domu gaišumu, Vidzemes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu apciemoja biedrības «Sirds siltuma darbnīca» pārstāvji.

Viņa adīja cimdus kā mazus gobelēnus — mākslas darbus, kuros dažādos rakstu rakstos izstāstīja pat mūsu tautas likteni, — tā zinātāji saka par cimdu adītājas Jettes Užānes darbiem. Šo unikālo cilvēku daudzi nesauca citādi kā par Cimdu Jettiņu, un katrs, kurš viņu kaut reizi dzīvē bija saticis, atminējās ne tikai viņas īpašos adījumus, bet pašas Jettiņas viedumu, to dzīves gudrību, kuru nevienā pamatskolā vai augstskolā neiemāca. Tāpēc Jettiņa jau pati nekad neslēpa, ka viņa mācījusies dzīves skolā.