Celmlauži no Kurzemes

Kandavas pašvaldības sociālo darbinieku un bāriņtiesas speciālistu veikums no jauna tiek celts saulītē laikā, kad Latvijā jāsekmējas deinstitucionalizācijas procesam. Kurzemnieki labprāt dalās pieredzē. Aizvadītajā nedēļā viņu pārdomās ieklausījās arī Vidzemes pilsētu un novadu sociālā darba veicēji un bāriņtiesu speciālisti un mazliet kolēģus apbrīnoja. Viņiem 1997. gadā aizsāktās reformas, domājot par alternatīvām ārpusģimenes aprūpes formām, par iedzīvotāju ar invaliditāti un veco ļaužu aprūpi, izdevies ne tikai tobrīd realizēt, bet sasniegtos rezultātus saglabāt, reiz iesākto turpinot.

Reformas sāka pagājušajā gadsimtā

Deinstitucionalizācijas (DI) jēdzienu tikai pirms pāris gadiem Latvijā sāka burtot, centās izrunāt un izprast. Procesa mērķis ir apmēram piecu gadu laikā sistēmas sakārtot tā, ka cilvēki ar invaliditāti, arī garīgiem traucējumiem, kuri tiešām var dzīvot daudz patstāvīgāku dzīvi, tiktu izvesti laukā no lielajiem aprūpes namiem un rastu iespēju dzīvot savā pašvaldībā, nepieciešamības gadījumā saņemot atbalstu un aprūpi, arī dzīvojot ģimenē. Savukārt, ja runa ir par bāreņiem, bet biežāk dzīvu vecāku novārtā pamestajiem bērniem, kas mitinās sociālās aprūpes centros, tad tuvākajā laikā, kā zināms, valstī ir iecere šos namus iztukšot, Latvijā attīstot alternatīvas bērnu aprūpes formas: audžuģimenes, arī specializētās audžuģimenes, kuras gatavas nepilngadīgos pie sevis uzņemt jebkurā diennakts laikā, kad bērns nonācis krīzes situācijā, arī attīstot aizbildņu un adoptētāju kustību.

Vai Latvijai viss izdosies tās simtgades gadā, daudzi apšauba, bet DI process ir sākts, un tas turpināsies. Un te jāteic, ka Kandavas novads, kurā savulaik realizēts specifisks pilotprojekts, tagad ir kā flagmanis, jo deinstitucionalizācija, kuras virzienā tagad jāiet visai valstij, tur jau ir sekmējusies.

Vidzemes plānošanas reģiona sociālo dienestu un bāriņtiesu pārstāvji, kuri piedalījās DI projekta «Vidzeme iekļauj» pieredzes apmaiņas braucienā, uzzināja, ka, visām pārmaiņām sākoties, Kandavas novada pašvaldības darbinieki atrotījuši piedurknes un sākuši mērķtiecīgi strādāt ar 265 problēmģimenēm. Darījuši visu, lai bērni no bioloģiskajām ģimenēm nav jāizņem. Tajā pašā laikā viņi pašvaldībā atgriezuši visus bērnus, kuri tobrīd bijuši ievietoti bērnunamos, viņi meklējuši bērniem un pusaudžiem citas ģimenes.

CILVĒKU ATBALSTS sekmējis pārmaiņas, kas Kandavas novadā notikušas labklājības jomā. Kandavnieku padomos ieklausās daudzas Latvijas pašvaldības, kurām tagad jānoiet sarežģītais deinstitucionalizācijas procesa ceļš. Foto ilustratīva nozīme