Veselība un labklājība

Biedrība «Ģimenes šūpulis», kas darbojas Kauguru pagastā, izveidoja un šā gada augustā «Jaunpalejās» atvēra patvēruma māju. Tajā pašlaik dzīvo viena jaunā māmiņa, viena grūtniece un divi jaundzimušie.

Iepazinusi izmisumu un iemācījusies neatkāpties, cīnoties par savu bērnu veselību un dzīvību. BIRUTA GURCEVA ir Latvijas stiprais stāsts.

1. novembrī  Latvijā atzīmēs Bāreņu svētdienu.

Tā ir īpašā diena, kad rūpēs par bāreņiem iestājas kristīgās draudzes 70 pasaules valstīs. Latvijā tā notiks otro reizi, vēstot par iespēju atbalstīt bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus, kļūstot par adoptētājiem, aizbildņiem, audžuģimenēm, viesģimenēm, kā arī brīvprātīgajiem darbiniekiem bērnunamos. Šī gada Bāreņu svētdienā  plānots īpaši izcelt viesģimenes.

Jauniešiem  ar speciālām vajadzībām jānodrošina labas izglītības iespējas, praktisko iemaņu apguve un specifiska nodarbinātība

Aizvadītajā piektdienā Vidzemes slimnīcas teritorijā esošajā glābējsilītē ielikta meitenīte.

Vai eksistē medikamenti cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas neizraisa blaknes? Diemžēl nē. Katrs medikaments, katra ķīmiska vai bioloģiski aktīva viela var izraisīt lielāku vai mazāku nevēlamu reakciju. Gluži tāpat kā tās izraisa un rada savu labvēlīgo ietekmi — reakciju, kas tik plaši tiek izmantota kā cilvēku, tā dzīvnieku ārstēšanā.

Pasaulē priekšlaikus dzimušo bērnu veselības uzraudzības programmas darbojas Igaunijā, Lietuvā, Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Lielbritānijā un citviet. Lai programmu veiksmīgi ieviestu Latvijā, nepieciešami 60750 eiro, kas paredzēti neonatologa un fizioterapeita kabinetu aprīkojuma iegādei, lai uzsāktu programmu Rīgā, Liepājā, Valmierā un Jēkabpilī, personāla tālākapmācību organizēšanai un arī izglītojošo materiālu izstrādei un iegādei.

Psiholoģijas dienu ietvaros, kas norisinās visā Latvijā no 9. oktobra līdz 17. oktobrim, psiholoģiskās palīdzības un izglītības centra «Dzīle» speciālistes KAIVA PĒČA, IEVA ROZĪTE-ĶIKSE un GUNTA DANCE piedāvā paskatīties caur dažādu psiholoģijas virzienu prizmu uz dzīvesprieku.

Aktīvi darbojas Vidzemes audžuģimeņu biedrība «Pūpolu gaismā».

Līdz ar gadiem alerģiskam cilvēkam mēdz pievienoties aizvien jaunas alerģijas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe ELĪNA ALEKSEJEVA —  par alerģijām un imūnterapiju to ārstēšanai.

Sociālā darba veicējiji sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām

Valmieras pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes Ģimenes atbalsta nodaļa uz sarunu par to, kā dažādot pakalpojumu klāstu, kas būtu nepieciešams bērniem, viņu vecākiem, arī audžuvecākiem un aizbildņiem, uz sarunu aicināja nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras darbojas Valmierā un kuru galvenā mērķa grupa arī ir bērni un viņu vecāki.

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un kampaņa BioLoģiski! aicina 22. septembrī atzīmēt Bioloģiskās pārtikas dienu. Starptautiski septembri kā bioloģiskās pārtikas mēnesi un 22. datumu kā Bioloģiskās pārtikas dienu atzīmē jau vairākus gadus. Latvijā šī ir pirmā reize, kad šajā dienā aicinām pievērst uzmanību bioloģiskās pārtikas un bioloģiskās lauksaimniecības nozīmīgumam.

Valmierā notika starptautiskās sporta spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām

Spēles ir tradicionālas un šogad kopā pulcēja vairāk nekā 150 dalībnieku no Latvijas un Igaunijas.

Urolitiāze ir medicīnisks termins, kas saistīts ar urīnakmeņu klātbūtni urīnceļos. Mazo dzīvnieku praksē visbiežāk tā konstatējama kaķiem. Tā ir vielmaiņas slimība, kad urīnceļos no urīna veidojas nešķīstošie kristāli («smiltis») un vēlāk akmeņi. Parastā lokalizācija — nieru bļodiņa un urīnpūslis. Pastāv vairāku veidu urīnakmeņi, no kuriem biežāk sastopamo veidu sauc par struvītiem. Struvītu akmeņi ir kristāliem līdzīgi veidojumi, kas ir maza izmēra un galvenokārt sastāv no magnija, amonija un fosfāta. Ja kaķiem veidojas urīnkanāla nosprostojums, tas parasti no daļēja nosprostojuma pāriet pilnīgā urīnizvadkanāla nosprostojumā.

Audžuģimeņu Latvijā joprojām trūkst, arī Vidzemē

Roberts ir viens no daudzajiem, skaits ir mainīgs, bet stāsts ir par tūkstošiem bērnu, kas Latvijā paliek un aug bez savu vecāku gādības. Roberts dzimis un audzis sešu bērnu ģimenē, bet tā nu sanācis, ka neviens no viņiem pašu vecākiem nav bijis vajadzīgs. Roberta brāļi un māsas tāpat kā viņš dzīvo audžuģimenē. Viņi ir sadalīti pa vairākām audžuģimenēm. 13 gadus vecais puika spriež, ka beidzot viņam ir ļoti paveicies. Beidzot nozīmē — labu dzīvi pēdējo trīs gadu garumā. Puika bildis: «Kā Sarmīti satiku, tā sajutu, ka viņa ir mana īstā mamma.» Arī Sarmīte, kura kopā ar vīru Valdi reiz lēmuši, ka jāiegūst audžuģimenes statuss, lai palīdzētu kādam bez vecāku rūpēm un mīlestības palikušam bērnam Latvijā, tagad saka — esam satikušies uz mūžu. Viņiem ir pieaugušas meitas, mazbērni un mazais Robis.

Valmieras pilsētas pašvaldības iestāžu un struktūrvienību reorganizācijas rezultātā izveidota Sociālo lietu pārvalde.

Jau 15. gadu Latvijas Bērnu fonda (LBF) Valmieras nodaļa organizēja nometni bērniem ar īpašām vajadzībām. Tajā piedalījās arī bērni no sociālā riska un audžuģimenēm.

Lielākajai daļai jauniešu, kuri uzsāk studijas augstskolā, ir jādomā par to, kur dzīvot mācību laikā. Lai arī Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā saviem studentiem pietiekami labus apstākļus un vietu skaitu kopmītnēs, ir cilvēki, kuri izvēlas iet otru ceļu – īrēt istabu vai dzīvokli. Par to, kā divām meitenēm – ViA absolventei un studentei gājis, meklējot dzīvesvietu Valmierā, lasiet turpinājumā.

Pirms dažām dienām skulptūra «Valmieras puikas» ieguva jaunu rotu – Lielvārdes jostu. Tā Valsts Asinsdonoru centrs (VADC) aicina valmieriešus un pilsētas apkārtnes iedzīvotājus pieņemt izaicinājumu un doties ziedot asinis tepat Valmierā – Vidzemes slimnīcā. Turklāt darīt to ne tikai tagad, bet arī regulāri nākotnē.  

Daudzbērnu mammas tikās nometnē «Atelpa»

Nometne mammām, kuras  audzina trīs un vairāk bērnus, notika Beverīnas novada «Jaunpalejās». Tur sabrauca 15 mammas no visas Latvijas, lai aprunātos, atpūstos, piedalītos radošās darbnīcās, ieklausītos speciālistos. Viņas zīmēja, dejoja, dziedāja. Viņas beidzot domāja par sevi, savām vajadzībām,  nevis to, kas nepieciešams bērniem un ģimenei.

«Liesma» uz brīdi gan sievietes atgrieza ikdienā, vaicājot šķietami vienkāršu jautājumu: «Kā daudzbērnu ģimenei Latvijā klājas?» Atbildes bija dažādas. Sievietes vērtēja dzīvi, savas izvēles, līdzcilvēku, valsts un pašvaldības attieksmi pret kuplajām ģimenēm.