Septembri kā bioloģiskās pārtikas mēnesi un 22. septembri kā Bioloģiskās pārtikas dienu starptautiski atzīmē jau vairākus gadus. Latvijā šī ir pirmā reize, kad Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un kampaņas «Bioloģiski!» organizatori aicina pievērst uzmanību bioloģiskās pārtikas un bioloģiskās lauksaimniecības nozīmīgumam.
Viens no jautājumiem, ko cits citam uzdodam saistībā ar bēgļu uzlidojumu Eiropai, ir: ko viņi te darīs — vai spēsim šos cilvēkus nodrošināt ar darba vietām un integrēt mūsu sabiedrībā? Par to otru jautājuma pusi gan politiķiem, gan mums visiem kopā vēl nāksies padomāt, taču darba Latvijā netrūkst. To apliecina arī SIA «Klasmann-Deilmann Latvia» izpilddirektors DANS ČIŠČAKOVS — uzņēmumam Zilākalnā nu jau vairākus gadus kūdras biznesā nākas iesaistīt viesstrādniekus.
1989. gada 23. augustā vismaz divi miljoni cilvēku no trim Baltijas valstīm — Lietuvas, Latvijas un Igaunijas — sadevās rokās, izveidodami dzīvu ķēdi vairāk nekā 600 km garumā. Baltijas ceļš, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu, kļuva par vēsturisku simbolu, kas apliecināja, ka trīs mazas valstis spēj radīt garīgo vienotību.
Svētdien valmierieši un pilsētas viesi bija liecinieki vēsturiskam notikumam: Sv. Sīmaņa baznīcas tornī atgriezās atjaunotais baznīcas gailis un lode.
Vakarrīt Lizdēnu sabiedriskā centra mājīgajās telpās uz pirmo tikšanos bija pulcējušies Burtnieku novada mājražotāji. Mājasmātes lomā bija lauku attīstības speciāliste Burtnieku novadā INESE GAUMANE: «Šodienas tikšanās mērķis—apzināt novadā ražojošos mājražotājus, kā arī ieinteresēt cilvēkus atrast tās jomas, kurās paši varētu darboties, liekot lietā savas prasmes. Viņiem jāsaprot, vai tālāk attīstīties jau kā reģistrētam mājražotājam, mēs savukārt varētu viņus ieinteresēt uz kopīgu darbu. Šodien mums paredzēta arī anketēšana — gribam zināt, vai pēc pasākuma dosimies katrs uz savām mājām, vai arī turpināsim kopdarbu, kas būs pašvaldības piedāvājums uz dažādām darbnīcām, kurās pieaicināsim attiecīgo jomu ekspertus. Mācīsimies, lai redzētu savu noderību un izkoptu savas prasmes!»
Piektdien Burtniekos multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā bija sabraukuši uzņēmējdarbības speciālisti no Vidzemes plānošanas reģiona, tieši Burtnieku novads šoreiz bija izvēlēts kā pieredzes gūšanas vieta kaimiņiem, lai mācītos veidot un attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Interese bija liela — zālē bija 23 semināra dalībnieki (pārstāvēta bija liela daļa no plānošanas reģiona 24 novadiem), pēc visa spriežot, reģionā šīs lietas savās stingrajās rokās ņēmušas dāmas, kuru pārsvars pār kungiem, kad ieradās arī viešņa no Rīgas — Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane — jau kļuva nospiedošs: 18 pret 5.
Jā, šāda fantastiska smarža jautās gaisā viņpiektdien pirms desmitiem no rīta Burtnieku muižas parkā.Visticamāk, lietu gaidot, smaržoja vecās simtgadīgās liepas... Biju iegriezies parkā paraudzīt, kāda izskatās faktiski no jauna uzbūvētā brīvdabas estrāde un kurās vietās talcinieki sastādījuši liepiņas. Starp citu, nevis 25 bet tieši 30, kā zināja stāstīt pagasta pārvaldes vadītāja LITA OZERINSKA, kAS Burtnieku iepazīstināja ar nu jau aizgājušajā vasaras sezonā pagastā paveiktajiem labajiem darbiem, kā arī pieminēja vienu otru lokālu problēmu, starp tām gan atrisināmas, gan neizbēgamas...
Atcerieties, Burtnieks savulaik solīja visiem DUS Valdeko apmeklētājiem īpaši jaudīgu un dažādām aktivitātēm bagātu vasaru. Kā visus plānus izdevies realizēt, stāsta DUS Valdeko direktors JĀNIS MATISONS juniors:
Jāņa Daliņa stadionā VIII starptautiskajās spēlēs Mēs varam! bērni un jaunieši ar invaliditāti tikās, lai mērotos spēkiem komandas sporta veidos un individuālajās disciplīnās. Pasākumu organizēja Valmieras pašvaldība sadarbībā ar Valmieras Bērnu sporta skolu un Dauguļu internātpamatskolu. Piedalījās dalībnieki no Latvijas un Igaunijas, kopā 20 komandas, kā arī Boccia tiesnešu brigāde no Norvēģijas.
Ar oktobri atsāks kursēt SIA «VTU Valmiera» mikroautobuss, nodrošinot ekspreša reisus Valmiera - Rīga - Valmiera. Tie būs bez starppieturām, samazinot brauciena laiku par 30 minūtēm un ceļā pavadot ne vairāk kā stundu un 55 minūtes.
Kaut kas starp ziemu un vasaru vērojams ne tikai dabā, bet arī tirgus placī, kur joprojām iespējams nopirkt gan dažādus zaļumus, ieskaitot pašmāju kruzuļainos salātus, vienlaikus savu vietu jau ieņēmuši kartupeļu, biešu, burkānu maisi un maisiņi, kuru saturs pamazām pārceļas uz kambariem un pagrabiem.
Septembra sākumā Vidzemes meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļa Stalbes Tautas namā rīkoja izglītojošu semināru «Ūdenstilpju un to krastu apsaimniekošana». Programmā bija meža un upju, ezeru zinātnisko pētījumu teorijas un prakses apspriešana. Tajā piedalījās ap 60 interesentu, tostarp arī Beverīnas novadu pārstāvēja trīs dalībnieki no Vides biedrības «Beverīnas ūdeņi».
Kad klāt ražas laiks, ne viens vien vēlas redzēt, cik brangas Latvijas lielākās ogas šoreiz padevušās Jeru pagasta «Lejasvagaļos» — vienā no valstī kuplākajām ķirbju kolekcijas audzētavām. Tikšanās ar kolekcijas glabātāju INTU LIELBĀRDI vienmēr ir notikums, jo saimniece ir ne tikai zinoša, bet arī atraktīva gide.
«Ziemeļvidzemes rezervāts acīmredzot patiešām ir īpaša vieta dabai draudzīgiem cilvēkiem, ja esam šeit sapulcējušies tik kuplā skaitā,» secināja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciāliste Ivita Ģērmane, Salacgrīvā dabas izglītības centrā «Ziemeļvidzeme» sagaidot UNESCO Asociēto skolu projekta semināra un nevalstisko organizāciju foruma dalībniekus. Tās dienas pamattēma, kas caurvija gan runas, darbošanos radošās darbnīcās, diskusijas, gan iepazīšanos ar dabas izglītības centru, — «Mācīšanās un mācīšana ilgtspējīgai nākotnei: vides izglītība sabiedrības attīstībai un personības pilnveidei».
Šonedēļ uz 2015./2016. gada sezonas pirmajiem mēģinājumiem sanāk Rūjienas novada kultūras nama sešpadsmit amatieru kolektīvu kuplā saime. Cik tā dažāda un kādas ir jaunās sezonas ieceres, par to saruna ar kultūras nama vadītāju ILZI LESKU.
Šovasar lielas, acīmredzamas pārmaiņas piedzīvo abi Rūjienas centra skvēri: iepretī saldējuma ražotnei un iepretī kultūras centram. Tur notiekošais liecina, ka abi ar savu konceptuālo pārdomātību līdz mazākajam sīkumam izgriezīs pogas daudzu citu pilsētu atpūtas zonām. Lai arī kā viens, tā otrs vēl pilnībā nav pabeigts, abos jau redzamo un vēl neredzamo komentēt lūdzām Rūjienas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju DAIRI LĀCI.
11. septembrī — dienā, kad Latvijā svinēja Raiņa simtpiecdesmitgadi, Ramatas pagastā atminējās un saulītē cēla pirmo latviešu sievieti dramaturģi Mariju Pēkšēnu.
Viņnedēļ tā sauktajā dzimtkoku mājā — namā krustcelēs, kur izsenis tikuši sagaidīti pilsētas viesi, risinājās novada dzimtu konference, šoreiz mazliet citās skaņās.
Kocēnu novada pašvaldības domes ieceres un rīcība, par prioritāti pasludinot izglītību un sagādāt iespējas bērniem mācīties izaugsmi veicinošos apstākļos, nav tikai skaisti vārdi, bet reāla izglītības iestāžu sakārtošana.
Ar grandiozu, daudziem jo daudziem svētku dalībniekiem un viesiem neaizmirstamu priekšnesumu, kurā mūzikā, gaismā, kustību performancē tika izspēlēts Kokmuižas stāsts, noslēdzās daudzpusīgā, notikumiem bagātā pirmo Kokmuižas svētku diena Kocēnos.