Pilsētās un novados

Krājaizdevu sabiedrības, kā zināms, ir pašu biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs ar mainīgu biedru  skaitu un kapitālu,  radīts, lai veiktu noguldījumu piesaisti un savu biedru kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas gandrīz 40 krājaizdevu sabiedrības. Viena no tām — Rūjienas krājaizdevu sabiedrība, kura 23. martā plkst. 15.30 aicinās savus biedrus uz pārskata sapulci, tādēļ «Liesma» interviju  Rūjienas krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam ULDIM GRUZDIŅAM ir lūgusi īstajā brīdī.

Rūjienas novadā ir vairākas dažādu paaudžu un interešu nevalstiskās organizācijas. «Rūjienas Ievas» dibinātas 1997. gadā, lai aktivizētu sievietes kopīgam darbam pilsētas un novada sociālās, ekonomiskās un dabas vides uzlabošanā, lai izglītotos, aktīvi un saturīgi izmantotu brīvo laiku un arī celtu pašapziņu. Kā sokas? Stāsta «Rūjienas Ievu» vadītāja JEVGENIJA POZŅAKA.

Pilsētas bibliotēka Rūjienā, Skolas ielā 6, atrodas kopš 2000. gada. Ēkas divos stāvos tā aizņem 386 kvadrātmetrus, un tās krājumos ir vairāk nekā 17000 atbildīgi atlasītu grāmatu. Attīstot pakalpojumu sniegšanu, pirms trim gadiem pirmajā stāvā iegūtas vēl plašas telpas pasākumiem. Kāda tad ir 21. gadsimta bibliotēka un kā tajā jāstrādā  mūsdienu bibliotekāriem?

Lai sekmētu jaunatnes politikas attīstību, līdzdalību, izstrādātu konkrētu rīcības plānu jauniešu ideju realizēšanai konkrētajās foruma tēmās, skolēnu pašpārvalžu un pašvaldību institūciju sadarbību Valmierā, pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā kopā ar pašvaldības vadītājiem notika Jauniešu forums.

Kārtējo gadu aizvadījusi arī Valmieras pašvaldības Administratīvā komisija. Kāds tas bijis — sarunā ar komisijas priekšsēdētāju RIČARDU GAILUMU un priekšsēdētāja vietnieku, komisijas atbildīgo sekretāru ANDRI ALPEUSU.

Sestdienas rīts Valmierā uzausa izteikti sievišķīgs — stāvlaukumā aiz Kultūras centra tika dots starts Sieviešu dienas rallijam, kas pirmo reizi astoņu gadu pastāvēšanas vēsturē notika Valmierā. Kā jau to varēja paredzēt, tas bija pulcinājis rekordlielu dalībnieču skaitu — kā komentētājam Kasparam Upacierim jeb vienkārši Ufo atklāja rallija rīkotāji, no Valmieras startēja 351 ekipāža un tikpat arī no otras starta vietas Dobelē ar 1404 dalībniecēm kopumā, lai pēcpusdienā finišētu pie modes un izklaides centra Rīga Plaza. Dāmas laiku izmantoja lietderīgi, apmeklējot ne tikai Valmieras ievērojamākās vietas un viesmīlīgākās kafejnīcas, bet arī izmantojot friziermeistaru pakalpojumus turpat Kultūras centra foajē, kamēr pārējās stāvēja rindā pēc maršruta leģendām.

Februāra vidū novada domē, ja tā var teikt, notika varas maiņa — priekšsēdētāju Sandri Brālēnu amatā nomainīja MĀRIS ZVIRBULIS. Viņa vadībā jau aizvadīta pirmā domes sēde un pieņemti vairāki lēmumi, no kuriem svarīgākais, protams, ir budžeta apstiprināšana.

Kad 2015. gadā Beverīnas novada pašvaldība izsludināja projektu konkursu «Sabiedrība ar dvēseli 2015», galvenā projekta ideja — informēt sabiedrību, ka «Ūdriņu» mežniecības ēka ir vieta, kur 1892. gadā dzimis latviešu ērģeļmūzikas patriarhs, ērģeļu spēles virtuozs un pedagogs NIKOLAJS VANADZIŅŠ, — bija jau noformulēta.

Par jaunumiem novada pašvaldības policijā jautāju tās priekšniecei DACEI ŠMITEI.

Transporta būvju inženieris un SIA «Ceļu eksperts» valdes loceklis JĀNIS KIVILANDS sevi jau uzskata par trikātieti, jo ir septītais gads, kopš ģimene te laukos nopirka māju un pārcēlās no Rīgas. Pieredzējušais  speciālists  novada dzīvē nu iesaistījies arī ar vietējo ceļu izvērtēšanu.

Lai cik atšķirīgi šodien būtu uzskati par 8. martu — Starptautisko sieviešu dienu, ir vien jāpiekrīt Valmieras muzeja izstāžu nodaļas vadītājas Gunas Mednes fotoizstādes «Sieviete vakar, šodien, rīt» atklāšanā teiktajam: «Ik gadu, kad pienāk marts, kungi tā nedaudz sasparojas un uz apkārt esošajām sievietēm palūkojas vērīgāk.» Tad nu fotobiedrības «Valmieras atspulgs» dalībnieki 70 darbos piedāvā ar šādu vērīgu fotoskatienu pamanītas sievietes — maigas, gādīgas, skumjas, dusmīgas, priecīgas un arī varbūt aizvainotas…

Aizvadītās nedēļas nogalē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā aizritēja gadskārtējie Svētā Kazimira — Lietuvas aizgādņa svētki. To tradicionāla daļa ir arī  amatnieku gadatirgus.

Vakar Valmierā notika festivāla «Nāc līdzās Vidzemē!» koncerts.

Festivālā piedalās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Pasākumā, kur priekšnesumu vērtē žūrija, šoreiz uzstājās vairāk nekā 200 talantīgo no Vidzemes, kuri ikdienā mācās speciālajās skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, apmeklē dienas centrus.

Noslēgušās Latvijas lielākās skolu slidošanas sacensības Ledus gladiatori. Vidzemes Olimpiskajā centrā sacensību piektajā sezonā par ātrāko slidotāju titulu cīnījās vairāk nekā 80 komandas, pulcējot ap 1000 dalībnieku.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules sarūpēto iespēju klātienē iepazīt Eiropas Parlamenta un citu Eiropas Savienības institūciju darbu izmantoja divdesmit pieci interesenti no Latvijas, starp kuriem bija arī pieci sabiedriski aktīvi valmierieši.

Naukšēnu novada vidusskolā februāris bija ne tikai sveču un sirsniņu mēnesis, bet arī radošs un darbīgs 12. klasei — tika strādāts pie Žetona vakara izrādes «Neparasti dīvainā klase», kas pirmizrādi piedzīvoja 27. februāra vakarā. Skatītāju smiekli, ovācijas un aplausi ir vislielākais paldies māksliniekiem un režisorei Danai Eglītei.

Naukšēnietis, galdnieks GATIS VĒVERIS Naukšēnu novadā izveidojis kokapstrādes uzņēmums SIA «Wega».

Jau daudzus gadus Naukšēnos ar visdažādākajām aktivitātēm nodarbojas atpūtas centra «Nāras» saimnieks AIVARS RULLIS. Devāmies pie viņa apjautāties, kā veicies pagājušajā gadā un kādas ir nākotnes ieceres.

Ķoniešiem jau kopš seniem laikiem bijusi sirsnīga draudzība ar saviem kaimiņiem Igaunijā. Esam viesojošies pie viņiem ar koncertiem, ar izstādēm, tāpat viņi pie mums. Ķoņu pagasta bibliotēka ir realizējusi divus projektus sadarbībā ar Igaunijas Republikas Lilli ciema bibliotēku: projekta gaitā mūsu lasītāji iepazina Lilli ciema bibliotēku, mūsu Rūjas upes iztekas vietu Ruhja ezeru, iepazināmies ar Teringa purva taku un purva augiem, tāpat pagājušā gada rudenī Mārtiņdienā igauņu grupa viesojās pie mums un kopīgi gatavojām igauņu un latviešu ēdienus.

Valmieras novada fonda draugi, atbalstīto projektu īstenotāji un Ziedotāju kluba dalībnieki nedēļas nogalē Viesturskolā kopīgi atskatījās uz fonda desmitajā gadā paveikto.