Mazsalacā dzimis Gustavs Ērenpreiss, velosipēdus Latvijas laikā tur labojuši un būvējuši Veide un Koncis. Nav neiespējami, ka drīz velosipēdu darbnīca uz pilnu jaudu strādās Rūdolfa Dārziņa ielā un tās saimnieks būs Jānis Akmentiņš.
Mazsalaciete Anda Kļaviņa darina rotas, pēta latviešu spēka zīmes, lasa tējas un novērtē katru mirkli, ko izdzīvo laukos kopā ar mazo Austru.
Visu pagājušo nedēļu Burtnieku jauniešu centrā turpat 100 dejotāju no Latvijā populārās Agra Daņiļeviča vadītās deju skolas Dzirnas un visiem sešiem Burtnieku novada pagastiem projekta Mēs dejojam vasaru Burtniekos ietvaros dzīvoja kopīgā nometnē un gatavoja deju uzvedumu Viņi dejoja vienu vasaru.
Vēl pirms vasaras saulgriežiem septiņi Valmieras Valsts ģimnāzijas un seši Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēni, kā arī viņu vācu valodas skolotājas viesojās Vācijā, Gīterslo pilsētā. Jauniešiem bija iespēja darboties projektā «Darba pasaule», ko organizēja Drostes nams sadarbībā ar Januša Korčaka vidusskolas pedagogu Mihalu Erni un 11. klases skolēnu grupu. Skolēni un skolotājas dzīvoja vācu viesģimenēs, kas ļāva labāk izprast un vairāk uzzināt par ikdienu Vācijā, uzlabot gan vācu, gan angļu valodas zināšanas.
Kas ir bruņinieki, cik smags bijis viņu aizsargtērps, kādi sadzīves apstākļi valdīja viduslaikos — šos un vēl citus faktus skolēni saistošā veidā uzzina, apmeklējot un līdzdarbojoties Bruņinieku skolā Valmieras muzejā.
Vakar Beverīnas novada Trikātas pagastā Valda Circeņa saimniecībā «Irbītes» notika gadskārtējais Agro Forums, kurā bija ieradušies gandrīz 300 lauksaimnieku, lai savām acīm redzētu daudzus inovatīvus risinājumus graudaugos no sējas līdz ražai.
Māmiņu vingrošanas kustība «Momyfit», kas līdz šim darbojusies Rīgā, Siguldā, Rēzeknē un citviet Latvijā, atver filiāli arī Valmierā.
Sēļu muiža pošas dārza svētkiem — tie notiks 16. jūlijā, nākamsestdien. Aicinām paciemoties, baudīt lauku romantiku un izbaudīt svētku norises.
Valmieras rūpnieciskajā kvartālā starp Valmieras stikla šķiedru un dzelzceļu jau mēnesi čakli strādā ceļu būvnieki — ar ģenerāluzņēmēja SIA Limbažu ceļi un limbažnieku palīgu Smiltenes SIA 8CBR un Valmieras SIA Woltec kopdarbu šeit tiek realizēts visai komplicētais Cempu ielas rekonstrukcijas projekts. Tā īpašā rozīnīte ir pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pēc kaut kur PSRS ceļu būves projektu institūtos tapuša tipveida projekta būvētā rotācijas apļa pārbūve atbilstoši mūsdienu transporta plūsmas, kā arī kājāmgājēju un velobraucēju prasībām.
Valmieras pašvaldībā otrdien sveica pilsētas komandas sportistus un trenerus par uzrādītajiem augstvērtīgajiem rezultātiem Latvijas IV olimpiādē.
Divas nedēļas — piecas dienas veltot kopīgās skautu nometnes aktivitātēm — Kocēnu 38. skautu vienība uzņēma draugus skautus un gaidas no Herningas Dānijā. Otrdien pavakarējuši pie kopīgā nometnes ugunskura, baudot katra paša izcepto skautu maizīti, dāņu bērni ar saviem skolotājiem vakar devās uz Rīgu, lai braucienu noslēgtu ar atpūtu Meža kaķos, Rāmkalnos, iepazītu Rīgu.
ANTA GAILIŠA un UĢIS GRUZĪTIS Kocēnu «Jauncimpēnos» ir ienācēji no Inčukalna, kur nonākuši pie secinājuma, ka māja par lielu, bet zemes par maz. «Nolēmām, ka esam vēl gana sprauni, lai atnāktu uz laukiem un iekoptu kādu viensētu. Abi esam vidzemnieki — Uģis no Cēsīm, es no Limbažiem, tāpēc jaunu dzīvesvietu meklējām Vidzemē, tuvāk vecākiem,» stāsta Anta.
2013. gada nogalē tika uzsākts jaunradītu un īstenotu studentu biznesa projektu konkurss «Radām novadam». Konkursa mērķis bija dot iespēju apliecināt sevi Latvijas studentiem un viņu pārstāvētajām augstskolām, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus Latvijas novados. Konkursā studentu komandām divu gadu laikā, realizējot biznesa idejas, bija jārada pēc iespējas lielāka ekonomiskā vērtība, radot jaunas darbavietas, piesaistot investīcijas, vienlaikus veicinot ekonomisko un sociālo attīstību šajos novados.
Viņnedēļ piektdienā Rūcamlapa, pateicoties CSDD Valmieras nodaļas priekšnieka Valda Stiģa gādībai, piedalījās atjaunotā Rīgas Motormuzeja atklāšanā. Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka tas bija Eiropas mēroga notikums, jo līdzīgas ekspozīcijas Vecajā kontinentā nav. Burtiski piecas minūtes pirms lentes griešanas ceremonijas stāvlaukumā blakus muzejam, kur uz svētku parādi bija sabraukuši vairāk vai mazāk antīku divu, trīs un četru riteņu spēkratu īpašnieki no Latvijas un arī tuvējām ārvalstīm, izdevās aiz pogas noķert tās dienas laikam jau laimīgāko cilvēku. Lūk, ko ekskluzīvā intervijā Rūcamlapai pastāstīja Rīgas Motormuzeja direktors AIVARS AKSENOKS.
Kamēr vēsturnieki turpina meklēt teiksmainās Beverīnas vietu, trikātieši apgalvo, ka sen jau vairs nemeklē, jo ir pārliecināti, ka Beverīnas pils, kurā valdīja ķēniņš Tālivaldis, atradusies Trikātas pilskalnā. Tādēļ nu jau gadiem visiem šajā pusē ar vēsturi saistītiem pasākumiem vai nu iesākums, vai nobeigums ir tieši pilskalnā.
Šonedēļ visiem Valmierā un piepilsētā jau sāktajiem ielu un lielceļu rakumiem pievienosies vēl viens — sāksies Georga Apiņa ielas rekonstrukcija tās dzīvākajā posmā: starp Beātes un Rubenes ielu. Žēl, bet, pateicoties kārtējam sūdzībniekam par iepirkumu konkursa rezultātiem, šie apjomīgie ielas remonta darbi sākas nevis maijā, kā tas bija paredzēts, bet tikai jūlijā. Rekonstrukciju veiks būvfirma Ceļu pārvalde, kas Valmierā jau strādājusi A. Upīša ielas rekonstrukcijas projektā. Īpašs prieks par to, ka projekts tapis pašu mājās Valmierā — to izstrādājusi ceļu projektēšanas firma SIA Ceļu komforts. Zīmīgi, ka tieši šogad, uzņēmuma 10. jubilejas gadā, pašmāju projektētājiem vēl viens ļoti nopietns un sarežģīts projekts Valmierā — Cempu ielas rekonstrukcija. Par to sīkāk citu reizi, šoreiz Liesmai par G. Apiņa ielas projekta būtiskākajām niansēm stāsta Ceļu komforta būvprojekta vadītājs EDGARS LEITIS.
Piektdien, 8. jūlijā, deviņos vakarā Valmiermuižas klēts pagalmu pieskandinās jaudīgā Latvijas grupa «Laika Suns», atklājot pirmo no šī gada dzīvās mūzikas koncertvakariem.
Jau sesto vasaru Valmieras pilsdrupu estrādē valmierieši un pilsētas viesi var apmeklēt brīvdabas teātra izrādes. Šovasar ciklā «Vasaras vakari teātru spēlēs» kopumā norisināsies sešas amatierteātru iestudētas izrādes.
Latvijā darbojas divas dzīvnieku kapsētas — «Citi medību lauki» Pierīgā, kas ir privātā kapsēta, un vienpadsmito gadu dzīvnieku kapsēta ir arī Cēsīs. To apsaimnieko Cēsu novada pašvaldība.
Vaidavā SIA «Vaidava Ceramics» ražotnē otro nedēļu notiek pirmais Starptautiskais keramikas simpozijs «Mālēdiens», kurā prāvs pulks keramiķu no Latvijas, Šveices, ASV, Spānijas, Gruzijas, Norvēģijas, Turcijas, Īrijas, Krievijas, Somijas, Izraēlas, Jordānijas un Argentīnas darina traukus no sarkanā Lodes māla. Simpoziju organizē biedrība «Radošuma meka».