KLĀVS SKUJIŅŠ un MĀRTIŅŠ JANŠEVSKIS pagājušā gada novembrī izveidoja paši savu uzņēmumu MK smart, lai sniegtu informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus. Kā radās šī iecere un ko izdevies sasniegt, vaicājām abiem firmas dibinātājiem.
«Sākums bija grūts un lēns, augustā lija un lija, nevarējām vien tikt uz lauka, bet nu jau kaut kas ir padarīts,» stāstījumu par šīgada graudaugu ražu sāk Naukšēnu novada lielākais labības audzētājs AINIS DUKURS, 2002. gadā kopā ar brāli dibinātās SIA A.D. līdzīpašnieks.
Otrdien, 23. augustā, Igaunijas robežmalā Naukšēnu novada Ķoņu pagastā pie Baltijas ceļa atceres zīmes pulcējās vairāki simti apmeklētāju gan no Latvijas, gan no kaimiņvalsts Igaunijas, lai kopīgi atcerētos Atmodas laika vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā Baltijas valstis izcīnīja brīvību un neatkarību.
Jau pēc nedēļas skolas bērni ar gladiolu, dāliju un asteru pušķiem rokās dosies uz savām izglītības iestādēm, lai turpinātu krāt zinības jaunajā mācību gadā. Kā to sagaida Naukšēnu novada vidusskola, stāsta skolas direktore AIGA STIERE:
Naukšēnu muižas laukumos 20. augustā tika aizvadīts turnīrs volejbolā 4x4. Diemžēl šoreiz piedalījās tikai četras komandas — trīs vīriešu un viena sieviešu grupā.
Ar ko daudziem saistās vietvārds Straupe? Vispirms jau ar piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības «Straupe» daudzveidīgajiem un gardajiem piena produktiem, kā arī ar šā piena pārstrādes uzņēmuma labajām uzņēmējdarbības tradīcijām un krietno slavu, kam apstiprinājums ir lauksaimnieku prestižā «Sējēja» balvas un vēl daudzi citi apbalvojumi. Nesen Valmierā notikušajā Latvijas novadu Siera dienā tieši kooperatīvā sabiedrība «Straupe» saņēma Zemkopības ministrijas Pateicības rakstu par stabilu un jūtamu atbalstu piena ražotājiem — kooperatīvās sabiedrības biedriem. Citviet piena lopkopībā globālās piena krīzes un Krievijas embargo dēļ samazinātās piena iepirkuma cenas ir pamatīgi situšas pa kabatu, bet kooperatīvā sabiedrība «Straupe» savus piena piegādātājus ir saudzējusi, cik vien iespējams.
Augusta otrajā sestdienā Latvijā sākās ūdensputnu medību sezona. Valmieras mednieku un makšķernieku biedrība tradicionāli katru gadu dienu pirms sezonas atklāšanas rīko sacensības sportingā (šaušanā pa lidojošajiem šķīvīšiem). Šoreiz sacensībās piedalījās 26 Valmieras rajona aktīvākie šāvēji pa lidojošiem mērķiem, katrs šaujot pa 25 mērķiem, lai noskaidrotu labākos sešus, kuri pēc tam sacentās finālā, līdzi ņemot priekšsacīkstēs sašautos punktus. Saskaitot finālā un priekšsacīkstēs iegūtos punktus, izrādījās, ka Andrim Ķibermanim un Tomam Lambam ir vienāds punktu skaits — 41. Tāpēc sacensību uzvarētāju noteica pāršaušana. Tajā labāks bija Toms Lamba, kurš sašāva par vienu mērķi vairāk un kļuva par čempionu. Trešajā vietā Māris Žviriņš ar sašautiem 37 mērķiem. Ceturtajā vietā Artis Lamba ar sašautiem 34 mērķiem. Piektajā vietā Ints Kuģis ar sašautu 31 mērķi, bet olimpisko sešnieku noslēdza Gatis Kuģis ar 29 sašautiem mērķiem.
Valmieras cietumā norisinājās ikgadējs sporta turnīrs «Valmiermuižas stiprinieks - 2016».
Visā pasaulē ir vērojama tendence no jaunuzbūvēto un atjaunoto dzīvojamo ēku iedzīvotājiem arvien lielākā skaitā saņemt sūdzības par diskomfortu, ko varētu saistīt ar iekštelpu gaisa kvalitāti. Parasti jaunās mājās šis diskomforta periods ir īslaicīgs un pārejošs, bet daļai jaunbūvju (aptuveni 30%) tas pārvēršas ilglaicīgā un aktuālā problēmā. Šādos gadījumos ir pamats domāt par «slimās būves sindromu».
«Valmieras muzejs ir veidojis vairākus ielu stāstus, pieskaroties dažāda lieluma vēsturisku notikumu apvītām ielām, bet šoreiz esam nonākuši paši savās mājās — Bruņinieku ielā, un domāju, ka lielā mērā tas saistīts gan ar to, ka pašvaldība un Valmieras muzejs ļoti aktīvi strādā, veidojot projektu par pils kultūrvides centru, gan arī tāpēc, ka mums jau ir kopīgs projekts par Hanzas ilgtspējīgas attīstības mantojumu,» atklājot Bruņinieku ielas vēsturei veltītu izstādi, ceturtdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Desmitiem klientu vakar steidza uz Valmieras labdarības noliktavu, kas atsāka darbu pēc pārtraukuma vasarā.
Siltajā 20. augustā veiksmīgi noritēja Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» trušu audzētāju tradicionālā pieredzes apmaiņas diena Kocēnu novada Dikļu pagastā — Valdmaņu ģimenes šķirnes trušu saimniecībā «Mežiņi».
Jauniešiem bija paredzēta atsevišķa programma, aicinot viņus piedalīties diskusijās par dalību apmaiņas programmās, par studiju un prakses iespējām ārzemēs, valodu prasmju pilnveidošanu. Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» norisinājās radošās darbnīcas, bija ekskursijas pa pilsētu un kaimiņu novadiem, kā arī saliedējošas aktivitātes.
Braukt uz Kurzemi vai Šveici, bet varbūt abas vietas skatīt vienlaikus? Par to, ka tas iespējams, pārliecinājās LIZDA Valmieras pilsētas un starpnovadu arodorganizāciju vadītāji un aktīvisti, apmeklējot Kurzemes Šveici, kā to kādreiz nodēvējis lielais latviešu dzejnieks Rainis, acīmredzot iztēlē vai domās velkot paralēles ar Šveicē pavadīto trimdas laiku.
17. augustā Jumurdas muižā, Ērgļu novadā, Vidzemes plānošanas reģions rīkoja ikgadējos, nu jau piektos, Vidzemnieku dārza svētkus, kuros godināja 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņus — uzņēmīgus cilvēkus, kuri nav bijušies uzsākt savu uzņēmējdarbību un ar pašu degsmi un aizrautību ir spējuši iedvesmot arī citus biznesa uzsākšanā. Tostarp — «Valmieras stikla šķiedra».
Fonda «Iespēju tilts» paspārnē gadu darbojies dienas aprūpes centrs bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem «Stropiņš».
Kultūras menedžmentu studējis pieredzējis tulkotājs, trešā kursa studente, filoloģijas maģistrs un angļu valodas pasniedzējs, lietišķa ierēdne valsts dienestā, teksta skaistuma apburta bibliotekāre — kas vieno šos darba pienākumos un gados tik dažādos cilvēkus, lai vairākas atkal jaukās augusta dienas pavadītu kopā Valmierā?
Ceturtdienas pēcpusdienā Bruņinieku ielai veltītās izstādes atklāšanā starp apmeklētājiem bija arī vēstures zinātņu doktore arheoloģe TATJANA BERGA, kas patlaban strādā pie apjomīga pētījuma.
Sēļu muiža aicina ciemos latviešus un igauņus
26 dalībnieku vidū par Vidzemes veiksmes stāstu šogad nosaukts mazsalaciešu Ilzes un Valtera Mitānu veikums.