Pilsētās un novados

Par Mūrmuižas tautas universitātes jauno un iepriekšējo mācību gadu stāsta šīs universitātes un Mūrmuižas bibliotēkas - informācijas centra  vadītāja GUNDEGA LAPIŅA:

Augustā Rīgas svētkos to organizatori bija iecerējuši viesiem parādīt arī amatnieku veiksmes, tādēļ izteica novadiem aicinājumu sūtīt savus amatniekus uz tirdziņu «Gabaliņš Latvijas» Esplanādē. Tirdziņš un amatnieki bija, tomēr kā sava novada vēstneši tikai daži, arī no Beverīnas novada. Par izjūtām tirdziņā pašā Rīgas sirdī stāsta INGA LOGINA no «Beverīnas amatniekiem»:

Vasarā Jēkabpils novada Ābeļu pagasta pārvalde rīkoja kultūras darbinieka, politiķa Jāņa Akuratera 140 gadu jubilejas piemiņas ietvaros radošo darbu konkursu Latvijas skolēniem un pieaugušajiem.

Dvieļi, sienas un galda segas, kuras omītes darinājušas vēl pirms I Pasaules kara un Ulmaņlaikos, pašlaik apskatāmas izstādē, kas sarūpēta pensionāru dienas centrā «Atvasara».

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uz Latvijas autoceļiem turpina uzstādīt otrajā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas kārtā paredzētos 24 fotoradarus. To uzstādīšanu pilnībā plānots pabeigt līdz oktobra beigām.

Atvaļinājuma pēdējo  nedēļu, kas septembrī jau otrā, Dieviņš dāvā vasarīgi siltu. Tādā laikā grēks kaut kur neaizšaut — paskatīties, kas notiek tepat Latvijā vai pie tuvējiem kaimiņiem. Ģimenes padomē izvēle krīt uz viendiennieku, tāpēc lemjam nevis nesties pa galvu un kaklu uz Lietuvu vienā virzienā vien vismaz 300 kilometrus raudzīt Anišķu tikko atklāto dabas taku virs koku galotnēm, bet gan Zemgalē apraudzīt divas no lepnākajām Latvijas pilīm — Rundāli un Mežotni.

Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas projektā darbi rit savu gaitu. Par aktualitātēm šajā pietiekami sarežģītajā objektā otrdien tika spriests iknedēļas sanāksmē Valmieras domē, kur klāt bija arī Liesma.

Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas 1965. gadā, tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas Igaunijā 2017. gada rudenī notiks vēlēšanas un paredzēta arī administratīvi teritoriālā reforma, līdz ar to lielākā daļa pašvaldību sākušas sarunas ar kaimiņiem, kādu novadus labāk veidot,» stāstījumu par Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumā veikto vizīti kaimiņvalstī sāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS. «Pērnavā pa ceļam uz Janedu pievienojās meitene, kas tulkoja manis lasīto prezentāciju Par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā 2009. gadā no latviešu valodas igauniski. Auditorija bija ap 120 Igaunijas ciemu priekšnieki, pasākumā piedalījās arī Igaunijas finanšu ministrs. Ciemi ir dažāda lieluma apdzīvotas vietas no 20 līdz pat 1500 iedzīvotājiem, bet tās nav pašvaldības. Šie ciemu priekšnieki ir iniciatīvu grupu izvirzīti brīvprātīgie, mazo apdzīvoto vietu līderi, kam ikdienas pamatprofesija ir pavisam cita. Viņi raksta dažādus projektus, piemēram mazos projektus līdz 2000 eiro atbalsta Igaunijas valsts. Pāris reizes gadā šie brīvprātīgie sanāk kopā.

Naukšēnu novada pašvaldības projekta Creating a European Network of Bio-Districts to achieve a True Territorial Renaissance ietvaros augusta beigas tikšanās notika pie projekta partneriem Maķedonijā, Berovo pilsētā.

Seši nepilngadīgie no Vjetnamas, kuri grupā nelegāli šķērsojuši Latvijas robežu, jau desmit dienas uzturas sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni».

Pagājušās nedēļas nogalē J. Daliņa stadionā norisinājās nu jau devītās starptautiskās spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām «Mēs varam».

Latvijas pašvaldībās sākta jauna tradīcija, kas sākotnēji paredzēta trīs gadu garumā, taču, iespējams, turpināsies ilgāk. Ar Meža attīstības fonda finansiālu atbalstu piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», novados un pilsētās tiks stādīti jauni koki, kā arī izvietoti mazo arhitektūras formu koka objekti. Projektā iesaistījušās arī visas mūspuses pašvaldības.

Pirmdien Valmieru iepazīšanās vizītē apmeklēja Moldovas vēstnieks Latvijā Jeudžens Revenko.

Sociālās korekcijas izglītības iestāde «Naukšēni» darbojas 18 gadus. Pašlaik iestādē mācās un dzīvo 24 nepilngadīgie, kuri bijuši konfliktā ar likumu.

VUGD apkopotā statistika par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās liecina, ka lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Vistraģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, tāpēc lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši savās guļamistabās. Pasaules prakse rāda, ka ugunsgrēka autonomo detektoru jeb dūmu detektoru lietošana ir efektīvs risinājums, kas, laikus signalizējot par sadūmojumu telpā, ļauj cilvēkiem izglābties un līdz ar to samazina ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo skaitu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus iegādāties un savos mājokļos uzstādīt ugunsgrēku autonomos detektorus. Saskaņā ar jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, dūmu detektori ir jāuzstāda visos mājokļos  līdz 2020. gada 1. janvārim.

Sestdien Kocēnos ar vērienu nosvinēti jau otrie Kokmuižas svētki.

Svētku noskaņas tika radītas, jau dienu iepriekš — ar  mākslinieka Kristapa Epnera izstādes «Logi» atklāšanu Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas Velvju zālē un mūziķa Renāra Veličko ar draugiem, kā arī Kocēnu kultūras nama pūtēju kvinteta sniegtajiem koncertiem trīs Kocēnu ciema pagalmos.

Šosestdien Sēļu muižas parkā ceps kārtaino ābolmaizi, atzīmējot Dzejas dienas. Īpaša loma pasākumā būs atvēlēta muzikantiem, dziesmu autoriem no tuvākas un tālākas apkārtnes.

Amatierteātris «Ramata» sāk jauno sezonu.

Parka ielas pārvadu, iespējams, nojauks