14. aprīlī no plkst. 11 līdz 12.30 no Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudzes nama Veides ielā 2 līdz Sv. Sīmaņa baznīcai notiks Valmieras kristīgo konfesiju kopīgs Jēzus Kristus Ciešanu Lielās piektdienas svinēšanas gājiens.
Šajā nedēļas nogalē ir Lieldienas. Tas, kā izdzīvosim brīvās dienas, ir atkarīgs no mūsu pārliecības. Lieldienu vēsture ir gara, un to saknes dzītas gan pagānisma, gan kristietības tradīcijās.
Piektdien Vecates pagasta kultūras namā notika vēstures zinātņu doktores, arheoloģes Ilgas Zagorskas grāmatas «Senā Burtnieka noslēpumi» atvēršanas svētki. Grāmatā ir ne vien stāstījums par akmens laikmeta pieminekļiem pie Burtnieka, liela tās daļa veltīta arī arheoloģiskajai izpētei, kas te aizsākās jau apmēram pirms 150 gadiem un turpinās vēl mūsdienās arī ar vecatiešu tiešāku vai netiešāku iesaistīšanos. Tādēļ nelielā zāle piektdien ar ieinteresētajiem bija pārpilna.
Piektdienas pēcpusdienā Valmieras muzejā ar Rituma Ivanova gleznu izstādi Kadri tika atklāts Mākslas mēnesis.
Citādāk nemaz nevarēja būt. Kad Rubene modās saviem pirmajiem ciema svētkiem, KAIVA PĒČA nevarēja palikt malā. Ne tikai tāpēc, ka ir īsta rubeniete, bet galvenokārt tāpēc, ka ir optimistisks, gaišs, aktīvs cilvēks. Un Rubenes skolas direktors ivars Ādamsons ar saviem domubiedriem jau bija iedarbinājis rubeniešiem ļoti izdevīga projekta aktivitātes.
15. maijā savas pastāvēšanas pirmo gadadienu varēs svinēt Senioru nams «Zilaiskalns», kas kā struktūrvienība tika izveidots pie biedrības «REACH».
Aprīļa sākumā zem Valmieras un Brenguļu apkārtnes naksnīgajām debesīm risinājās ikgadējais Valmieras 4. skautu vienības rīkotais piedzīvojumu pārgājiens Palu laiks. Pārgājienā tika uzaicināta piedalīties arī 38. skautu vienība no Kocēniem, un tas abu kaimiņu vienību vidū veicināja veselīgu sacensības garu.
Vakar, aizsākot Mākslas mēnesi, Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi kopā ar pedagogiem devās uz Rīgu, lai baudītu mākslas izstādes, kas aptver laika posmu no renesanses līdz pat laikmetīgajai mākslai.
Šogad Valmieras SOS bērnu ciemats atzīmē desmitgadi, bet Latvijā SOS bērnu ciematu asociācija darbojas jau 20 gadus, kad pirmās cita veida mājas vecāku pamestiem bērniem tika izveidotas Īslīcē.
Pirmdien, 3. aprīlī, Valmieras integrētā bibliotēka saņēma vērtīgu dāvanu — ierobežotā tirāžā izdotu 600 lappuses biezu un bagātīgi ar vēsturiskām fotogrāfijām papildinātu 15 vidzemnieku dzimtu likteņu kopojumu Sāk skanēt senatne kā tāli zelta zvani... Visus grāmatas materiālus kopā vākuši un sistematizējuši Inta un Bruno Pētersoni, bet šī vērtīgā izdevuma mecenāts ir Kārlis Imants Āboliņš, starptautiski pazīstams finansists, kurš dzīvo Luksemburgā, taču regulāri apciemo arī savas mātes dzimtas īpašumu Brenguļu pagasta Vecsložās. Grāmatā viena nodaļa — Ķiploku dzimta — veltīta arī viņa mātes dzimtai.
Otrdien pirms Zikovu vakara izrādes Valmieras teātra ļaudis un viesi satikās, lai kopā atvērtu savam aprīļa jubilāram — režisoram Feliksam Deičam — veltīto izstādi.
Kopš šīs nedēļas sākuma ikvienu valmierieti un pilsētas viesi priecēs jauna dzīvība pie Dzirnavu ezeriņa. Tur otrdien, svinot Vītolu fonda 15 gadu jubileju, stipendiāti iestādīja koku, kas, zīmīgi, ir vītols.
Pagājušajā piektdienā Burtnieku kultūras centra plašajā zālē vakarpusē pulcējās tuvāki un tālāki novadnieki, pašvaldības dienestu vadītāji, pagastu pārvaldnieces un lielā puse novada domnieku. Iemesls bija visnotaļ nopietns un svinīgs — tika pasniegtas konkursa Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2016 uzvarētāju balvas, sumināti visi 66 (no 93 konkursam vispār pieteiktajiem) nominētie un tautas balsojumā (virs 5000 balsīm) vērtētie uzņēmumi, zemnieku saimniecības vai arī atsevišķi ļaudis, kā arī no piecu galvenās balvas — tās ieguvēju noteica žūrija — Gada uzņēmums 2016 nominantu pulciņa apbalvots tas īstais un vienīgais pērn vislabākais.
Sestdien, kad svaigo aprīļa gaisu ik pa laiciņam papildināja kāda lietus pile, Burtnieku novadā akcija Satiec savu meistaru notika trijās vietās. Rencēnu kultūras namā aušanas studijas Rencēni vadītāja Galina Birkava interesentiem mācīja ziedaino un rakstaino jostu, arī celiņu – lupatnieku darināšanu. Burtniekos Tūrisma un informācijas centrā rosījās Varšavu saimnieki Dzirkaļi, visa ģimene, — stāstīja par bioloģisko lauksaimniecību, ierādīja, ko var izgatavot pašu rokām.
Nupat veselu nedēļu Valmieras pagasta kultūras namā bija skatāma Vidzemes mednieku dižāko trofeju izstāde, pirms tam eksperti izvērtēja nomedīto dzīvnieku ragus, ilkņus un galvaskausus, sadalīja medaļas cienīgākajiem eksponātiem. Kā jau tas šādās reizēs notiek, tika izveidots arī izstādes katalogs.
AS «Lauku Avīze» tematiskajā avīzē «Sēja un raža 2017» par šo nedēļu teikts: «Stādāmais laiks atkal ir klāt. 3. un 4. aprīlī — ziedu dienās — sēj, piķē un pārstāda vasaras puķu stādus. 5. aprīlī — lapu dienā — stādiem sēj kāpostus, puravus un pākšaugus, bet agrāk iesētos piķē un pārstāda. Sēj salātus un skābenes. 6. un 8. aprīlī — augļu dienās — piķē un pārstāda tomātu un paprikas stādus. Un tad — 10. aprīlī — ir gada 100. diena, kad saskaņā ar tautas ticējumiem jāsēj zirņi, lai tie nebūtu tārpaini.»
Projekts Satiec savu meistaru sestdien sauca kopā visās Latvijas malās, Sēļu pagastu ieskaitot.
Ar vides sakopšanas darbiem Spāres muižā iesākušās Valsts meža dienesta ikgadējās Meža dienas 2017. Valsts meža dienests informē, ka šopavasar dienesta struktūrvienības ir ieplānojušas pavisam 102 pasākumus visā valsts teritorijā, iesaistot tajos skolēnus, pašvaldību pārstāvjus, sadarbības partnerus un arī nozares ļaudis. Lielākā daļa pasākumu plānoti aprīlī.
Līdz ar pēdējā sniega nokušanu pilsētā ir sākusies pavasara sakopšana. Aizejošā ziema ir radījusi jaunus darbus, lai plaukstošo vasaru sagaidītu zaļā un uzpostā Valmierā. Šai laikā aicinām valmieriešus sakopt savus īpašumus un tiem piegulošās teritorijas, sagrābjot lapas un veco zāli, apzāģējot nokaltušos kokus un krūmus, sagatavojot zemi stādīšanas darbiem.
«Pirms gadiem divdesmit pasaulē sociālais darbinieks bija eksperts, kas noteica shēmu, pēc kuras strādāt ar konkrētas ģimenes problēmu, bet tagad tas vairāk ir atbalsts un palīgs ģimenei. Jārespektē: katrs ar saviem uzskatiem un ieradumiem ir personība, bet, ja ģimenē ir bērni, tad viņu tiesības un aizsardzība joprojām ir sociālā darbinieka prioritāte. Tur personības ambīcijām nav vietas!» — tā Ingūna Prauliņa, Rūjienas novada Sociālā dienesta vadītāja.