Pilsētās un novados

Cēsīs jau kopš 1995. gada izvērtē ieguldījumu izglītības un kultūras norisēs Latvijā.

Viņnedēļ Valmieras pašvaldības dome apstiprinājusi pašvaldības 2017. gada budžetu. Aizvadītajā piektdienā vietējo masu mediju pārstāvjiem par lielākajiem šim gadam pilsētā ieplānotajiem darbiem stāstīja pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.

Janvāra pēdējā piektdienā Mazsalacas kultūras centrā atzīmēja  divas ievērojamas jubilejas. Fotostudija «Fokuss» ar jaunu izstādi atzīmēja savu piekto dzimšanas dienu, bet studijas vadītājs Aleksejs Koziņecs tika sveikts viņa 75 gadu jubilejā.

Kultūras zīme «Latviskais mantojums» radīta pēc lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību to piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un apmeklētājus iepazīstina ar latviskās kultūras un sadzīves tradicionālajām vērtībām. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki viesiem rāda amatus, prasmes, māca svinēt latviskos svētkus un cienā ar nacionāliem ēdieniem. Zīmi jau saņēmušas 72 saimniecības. Nesen tā par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu piešķirta arī Jeru pagasta z/s «Klimpas» saimniekiem ILZEI un VALDIM LESKĀM.

Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.

Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē  saulainajā Itālijā.

Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Tiesa, ne katram tas lemts, jo  izaugsmes process prasa lielu pašdisciplīnu, mācīšanos un pieredzi. Tā nāk gan ar puniem pierē, gan arī veiksmēm. Jaunu zināšanu ceļu pašlaik uzsākuši arī vairāki Rūjienas vidusskolas audzēkņi. Kopā ar skolotāju Ingūnu Kūķi pasniedzējas Ingas Rokpelnes vadībā viņi ir noslēguši pirmos sadarbības līgumus un iesaistījušies Rūjienas Tautskolas LEADER projekta vienā no sadaļām: skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana.

1935. gadā Latvijas skolās tika iedibināta akcija «Draudzīgais aicinājums», ko savā vārda dienā uzsāka Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Šī tradīcija tika atjaunota 1994. gadā.

Trešdienas pievakarē pie tirdzniecības centra Valleta skanēja leijerkaste un šurpu turpu šaudījās avīžpuikas ar koncertu sarakstiem, aicinot uz XXVI starptautisko Ziemas mūzikas festivālu. Kā pastāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, festivāls veltīts Volfganga Amadeja Mocarta 261. dzimšanas dienas atcerei, tajā dzirdēsim gan kora dziesmas, gan instrumentālo mūziku, gan džezu un rokenrolu, ko izpildīs galvenokārt Valmieras MS audzēkņi, kā arī mākslinieki, kas ar to saistīti, paši skolotāji un draugi no Lietuvas un Igaunijas.

Noslēdzies Vislatvijas skolēnu radošo darbu konkurss «Es esmu vaļējas durvis» (R. Mūks), kas veltīts domātāja, dzejnieka, reliģiju pētnieka Roberta Mūka piemiņai. To jau vienpadsmito reizi rīkoja Riebiņu novada dome, R. Mūka muzejs un Galēnu pamatskola ar mērķi — skolēnu domu, izjūtu un pārdzīvojumu atklāsme. Lai konkursā piedalītos, bija rosinājums iepazīt R. Mūka dzeju un esejas, mudinājums ikdienā saskatīt neparasto un savdabīgo, kā arī vērot, analizēt, izpētīt un izteikt pārdomas par tendencēm sabiedrībā. Četrās vecuma grupās tika iesniegti 525 darbi no 79 Latvijas skolām. Lai šādu daudzumu izvērtētu, žūrijai nebija viegli, tāpēc tika piešķirtas vairākas pirmās trīs vietas un ļoti daudz atzinību katrā grupā. No mūsu puses konkursā piedalījās tikai Naukšēnu un Rencēnu skolēni.

Vakar Valmierā notika 22. Starptautiskais jauno pianistu konkurss.

Ja gribi lidot, darini spārnus, — šie zīmīgie vārdi izskanēja otrdienas vakarā Valmieras bibliotēkā. To autore ir Anita Gulbe-Trumpe: viņai pēc publikācijām kopprojektā «Mana grāmata» nupat iznākusi pirmā pašas grāmata.

Sākoties pavasara semestrim, studijas Vidzemes Augstskolā uzsāks arī  20 ārvalstu studenti no Francijas, Spānijas, Turcijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas.

Brenguļu pagasta «Zarupos», kas atrodas netālu no autotrases, ciemojāmies pie izbijušas pilsētnieces LĀSMAS KIĻUPES, kura nišu savam biznesam veiksmīgi atradusi laukos — ražo sukādes.

19. janvārī apritēja 95 gadi, kopš dzimusi mūsu novadniece, valodniece un filoloģijas doktore Rasma Grīsle (1922 — 2013).

Novadniece ir no Trikātas pagasta, tomēr dzīvojusi Kauguros un mācījusies Kauguru pamatskolā, vēlāk absolvējusi Valmieras ģimnāziju un studējusi Latvijas Universitātē (1940 — 1947).

Kopš pērnā gada septembra Mūrmuižā «Stallī» mājvietu atradis biedrības «Labāka rītdiena» dienas centrs. Lūdzu biedrības vadītāju EVIJU JĒKABSONI vispirms nedaudz pastāstīt par sevi un arī par biedrību.

Beverīnas novada trīs jaunās mātes Zanda Bijubena, Līva Knutova un Olita Cince pēc bērnu piedzimšanas atvaļinājuma beigām bija kļuvušas par bezdarbniecēm. Kad Līva pamanījusi gaismu Mūrmuižā bijušā jauniešu centra logos un sākusi interesēties, kas tur notiek, satikusi Eviju Jēkabsoni, uzzinājusi, ka te būs darbošanās arī ar bērniem un varēs radoši izpausties, un pieteikusies. Tā nu viņa, pēc tam arī abas pārējās, saņemot 90 eiro  stipendiju mēnesī, darbojas kā brīvprātīgā darba veicējas.

«Šis gads ir nesis mums pārsteigumu!» tā pēc starpresoru komisijas sēdes, kurā vērtēja pretendentus Latvijas alus gada balvai vienpadsmit nominācijās, izsaucās žūrijas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Tomsons.

Piektdien Kokmuižas pils parterā pie saules pulksteņa tika iedegts Barikāžu laika piemiņas ugunskurs. Atceres pasākumā piedalījās Kocēnu novada pašvaldības pārstāvji, Kocēnu pamatskolas un PII «Auseklītis» audzēkņi.

Kalnos, kur trases arī mākslīgi radītas, ziemas prieki turpinās pilnā sparā. Slēpošanas trases, kas pašu spēkiem šķūrētas, un slidotavas, kas ik pārdienu lietas, pašlaik pabojātas.